No veca jauns: drošs balkons 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Padomjlaiku daudzdzīvokļu mājas balkons lielākoties ir nepraktisks, un retais uz tā uzturas, lai rīta tējas dzeršanas laikā baudītu svaigu gaisu un apkārtnes pastorālo ainavu. Sērijveida dzīvokļa balkona betona konstrukcijas pazemina mājas energoefektivitāti, jo veido aukstuma tiltus mājas sienās. Pa spraugām savienojuma vietās mājā nereti sūcas mitrums, betons drūp, dzelži rūsē. Ir pat atsevišķi gadījumi, kad balkons nokrīt. Šādās situācijās ir tikuši savainoti vai pat gājuši bojā cilvēki. Par laimi, tādu gadījumu pagaidām nav daudz, tomēr pastāv reāls risks, ka tie varētu kļūt biežāki.
Daudzdzīvokļu nami Latvijā ir apsekoti un noteikts to vidējais kalpošanas laiks. Līdz ar to laikā no 2025. līdz 2050. gadam būs jākonstatē, vai mājas ir piemērotas tālākajai ekspluatācijai. Ar balkoniem ir vēl skarbāk, to mūžs ir par 20 gadiem īsāks un kalpošanas laiks beidzas no 2005. līdz 2040. gadam. Balkonu stāvoklis lielākoties ir kritisks, ņemot vērā arī pirms 50 gadiem veikto būvdarbu un būvdetaļu kvalitāti. Vecie padomju perioda balkoni katastrofāli kropļo pilsētvidi un apdraud cilvēkus. Tādēļ balkoni ir jāglābj, bet kas to darīs?
Reizi gadā jānovērtē
MK noteikumos teikts, ka dzīvojamās mājas tehniskā apkope un remonts ir tās īpašnieku pienākums. Līdz ar to tieši dzīvokļa īpašnieks (vai īpašnieku kopība) ir atbildīgs arī par viņam piederošā balkona uzturēšanu un remontu. Tas pats attiecas arī uz lodžijām.
Lai novērtētu balkona tehnisko stāvokli, tas vizuāli jāapseko reizi gadā. Apsekošanu var veikt īpašnieks, apsaimniekotājs vai pieaicināts būvspeciālists. Tas jādara arī pēc vētrām, citām dabas stihijām vai avārijām, kas var izraisīt balkona konstrukciju bojājumus. Atbilstoši būvnormatīviem reizi desmit gados jāveic balkona tehniskā apsekošana, pieaicinot būvspeciālistu.
Nepieciešamības gadījumā tai var sekot tehniskā izpēte, kas ir padziļināta tehniskā apsekošana, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus, lai konstatētu defektus un to rašanās cēloņus. Ja vizuālajā apsekošanā vai tehniskajā apsekošanā konstatē nepilnības, jārīkojas, lai tās novērstu.
“Galvenie balkona elementi un mezgli, kas jāpārbauda tehniskās apsekošanās laikā, ir nesošā balkona plātne un tās stiprinājums pie ēkas ārsienas. Jānoskaidro, kāds ir balkona slīpumu veidojošās javas kārtas, apmetuma un krāsojuma stāvoklis. Jāpārliecinās, ka margas, to stiprināšanas mezgli un balkona ekrāna dekoratīvie elementi ir noturīgi,” skaidro “Baložu komunālās saimniecības” valdes loceklis Aivars Graikstis.
Jāmaksā visai mājai kopā
Balkonu un lodžiju sakārtošanai ir vairāki priekšnoteikumi: tiesiskais, finansiālais un tehnoloģiskais. Speciālisti zina stāstīt, ka atsevišķi daudzdzīvokļu ēkas terašu un balkonu fasāžu elementi būtu vērtējami kā kopīpašums. “Terašu ārējās norobežojošās konstrukcijas – arī to daļas, betona plātnes un hidroizolācijas slāņi ietilpst kopīpašumā, tādēļ izdevumus par kopīpašuma remontu sedz visi dzīvokļu īpašnieki kopā atbilstoši dzīvokļa īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram,” zina stāstīt Ekonomikas ministrijas vecākā referente Madara Brīvere.
“Arī apdares darbi, kas ietver terašu (balkonu u. c.) plātņu virsējā slāņa apstrādi, piemēram, ar laku, krāsu, apdares vasku vai apdares eļļu, ir uzskatāmi par darbiem, kas nepieciešami kopīpašumam. Tie jāveic, lai pasargātu kopīpašumu no mitruma, sniega, lietus un sala iedarbības. Piemēram, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa konstatējusi, ka terase pilda arī jumta funkciju, turklāt terases hidroizolācijas slānis kopā ar iebūvēto lietus ūdens novadīšanas sistēmu ir klasificējamas kā ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas.”
Ja mājai savu līdzekļu balkonu remontam iekrājumu fondā nepietiek, nākas ņemt kredītu kādā komercbankā. “Gadījumā, ja komercbanka atsaka finansējumu, balkonu un lodžiju atjaunošanu var veikt, izmantojot ALTUM daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu,” informē Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja. “Tā ir jauna valsts atbalsta programma, kas paredzēta dažādu mājas atjaunošanas darbu finansēšanai: no jumtu remontiem līdz pagalmu labiekārtošanai un piebraucamo ceļu sakārtošanai.”
Uz aizdevumu var pieteikties mājas ar vismaz trīs dzīvokļiem. Minimālā aizdevuma summa ir desmit tūkstoši eiro. Maksājumus par aizdevumu iedzīvotāji veic kopā ar ikmēneša maksājumiem savam mājas apsaimniekotājam. “Lai vienotos par aizdevumu, nepieciešams mājas iedzīvotāju balsojums,” turpina Ieva Vērzemniece. “ALTUM mājaslapā var izmantot arī kalkulatoru, kurā ievadot plānoto aizdevuma summu, termiņu un mājas platību iespējams aprēķināt prognozēto ikmēneša maksājumu par aizdevumu uz vienu kvadrātmetru.”
Pavisam nesen pabeigta pirmās šajā programmā finansētās mājas atjaunošana Salaspilī. Deviņdesmit dzīvokļu mājā veikti dažādi uzlabojumi, tostarp atjaunotas balkonu margas, mainīti aukstā un karstā ūdens stāvvadi, remontētas kāpņu telpas un ārdurvis, atjaunots pagraba apgaismojums. “Darbu veikšanai mājas iedzīvotāji aizņēmušies 130 tūkstošus eiro,” zina stāstīt Ieva Vērzemniece. “Aprēķināts, ka par remonta veikšanu viņiem tagad būs jāmaksā 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.”
Kā notiek atjaunošana?
Kad balkonus nolēma sakārtot četrstāvu mājas iedzīvotāji Valkā, Stendera ielā 2, vispirms ēku apsekoja speciālisti. Viņi noteica balkonu nolietojumu, tad tika piedāvāti remonta varianti. Bija iespēja atjaunot vēsturiskos balkonus, pie fasādes pievienot franču balkonus vai veidot savrupstāvošu balkonu sistēmu no metāla/stikla konstrukcijām. Iedzīvotāji izvēlējās atjaunot vēsturiskos balkonus. Tas bija apmēram reizes četras dārgāk, nekā izbūvēt franču balkonus, bet divreiz lētāk par jaunu savrupstāvošo balkonu sistēmu. Balkoni tika nozāģēti, sienās veikti jauni urbumi, kuros nostiprinātas balkona pamata plāksnes, novēršot arī termiskos tiltus. “Tika izbūvēti 36 balkoni, kas tā laika cenās izmaksāja zem 1835 EUR. Šobrīd cenas būtu augstākas,” stāsta arhitekte Iveta Zalmane.
Tradicionālo atklāto balkonu izmantošana Latvijas klimatiskajos apstākļos ir sarežģīta. Tomēr tehnoloģijas mainās, un lodžijas un balkonus arvien biežāk iestiklo. Te gan jārēķinās, ka normatīvie akti šādas un cita veida fasādes izmaiņas uzliek par pienākumu saskaņot ar citiem ēkas iedzīvotājiem un būvvaldi. Turklāt tas jādara arī tad, ja tā ir viena īpašnieka iniciatīva un attiecas tikai uz viņam piederošā dzīvokļa balkonu. Citādi balkona vai lodžijas stiklojumu ne tikai var nākties demontēt, bet arī samaksāt bargu soda naudu. Līdz ar to – balkona fasādes kolektīva renovācija noteikti ir drošāks ceļš uz komfortu. Ja nu visi vienojušies, stiklojumu iespējams stiprināt pie balkona sāniem, uz margām vai grīdas. Stikli var būt gan bīdāmi, gan verami. Modernās stikla apstrādes tehnoloģijas sniedz iespēju pat iztikt bez rāmjiem. Īpaši smalka ir stikla margu sistēma ar stiklā ielīmētiem fotoelektriskajiem saules paneļiem.
Teorētiski teju katras padomjlaiku daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji ap savas mājas betona konstrukcijām var izveidot savrupstāvošus, stiklotus balkonus ar saules paneļiem un šādi turklāt iegūt krietni lielāku dzīvojamās telpas kvadratūru.
Balkonu veidi
* Balkons – mājas fasādes plaknes uz āru izvirzīts norobežots laukums, kas savienots ar iekštelpām.
* Lodžija – fasādē iedziļināta un pārsegta ārtelpa, kurai ir nodrošināta piekļuve no iekštelpas.
* Franču balkons – dekoratīvs balkons, novietots pie ārsienas vai tuvu pie tās. Bieži – dekoratīvas metāla restes, kurās var eleganti ievietot puķupodus.
* Savrupstāvošus balkonus veido metāla konstrukcijas, kuras balsta uz zemes novietoti pamati. Ideāls risinājums balkonu stiklojumam.
