Atis Klimovičs: No Varšavas bez ilūzijām 4
Ir vērts ieklausīties poļu diplomātu viedoklī par skatījumu uz savu austrumu politiku un attiecībām ar Maskavu, kā arī citām PSRS sastāvā bijušajām valstīm, galvenokārt Ukrainu. Tas ļauj labāk izprast procesus no mums uz austrumiem esošajās valstīs un precīzāk novērtēt šā brīža attiecības starp Krieviju un tās tuvākajiem kaimiņiem rietumu virzienā – Baltijas valstīm un Poliju. Noprotams, ka Polijā nelolo cerības nedz uz pozitīvu pavērsienu Krievijas iekšpolitikā, nedz arī uz Maskavas attiecībām ar Varšavu. Tās starp abām valstīm beidzamajos pāris gadu desmitos gājušas te augšup, te lejup. Šobrīd nesaprašanās redzamajā daļā atrodas Polijas uzsāktā padomju okupācijas gados uzcelto pieminekļu demontāža. Varšava nevēlas, lai bijušās okupācijas varas mantojums turpinātu atgādināt par totalitāro pagātni, un uzsver, ka šāda rīcība neesot saistīta ar attieksmi pret sarkanās armijas karavīru kapiem. Pašā Krievijā daudzviet velta mazāk rūpju savu kritušo karavīru atdusas vietu apkopei nekā Polijā.
Svarīgu vietu Polijas ārpolitikā ieņem Ukraina, ar kuru to saista daudzi savstarpēji projekti un ieceres, kā arī ilga kopīga vēsture. Tajā netrūkst arī melnu lappušu, arī tās, kas radušās Otrā pasaules kara gados, taču tām nevajadzētu būtiski ietekmēt mūsdienas. Katru nedēļu pāri robežai dodas kāda delegācija no Polijas. Savu lomu poļu diplomātija saskata demokrātisko pārmaiņu atbalstīšanā. Atzīstot, ka Ukrainai izdevies spert ievērojamus soļus beidzamo gadu laikā, Varšava noteikti uzskata veiktās reformas par nepietiekamām. Joprojām korupcijas līmenis esot tik augsts, ka pašreiz nevar runāt par Kijevas iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai. Vienlaikus poļu diplomāti aicina atcerēties viņu valsts neseno vēsturi. Deviņdesmitajos gados Rietumi neesot vēlējušies pat dzirdēt par Polijas dalību ES un NATO. Varšavas attieksmi pret saviem austrumu kaimiņiem varot izteikt ar vēlmi redzēt viņus turīgus, laimīgus un drošus. Nav noslēpums, ka pilnīgi pretējus rezultātus gaida Maskavā. Tur sekmes Ukrainā uzskata par apdraudējumu Krievijai. Ja izrādīšoties, ka ukraiņi spēj dzīvot demokrātiskā valstī, kurā ir tāda pati kārtība kā citās Eiropas valstīs, Kremlis traucēšot ukraiņiem iet pa savu atšķirīgo ceļu.
Poļu diplomāti uzskata, ka Krievijas agresija Ukrainā ir ārkārtējs un bīstams starptautiskās kārtības pārkāpums, pret ko jāizturas nopietni. Tas liek būt modriem, neļaujot gūt virsroku tiem, kas faktiski aicina pievērt acis uz notiekošo Ukrainā, mudinot atjaunot “biznesu kā ierasts” ar Krieviju. Polijas pozīcija ir skaidra – nekas tāds nav pieļaujams, kamēr Maskava nav atteikusies no savas līdzšinējās agresīvās politikas un paziņojusi, ka turpmāk ievēros starptautisko kārtību. Polijas sabiedrības simpātijas un atbalsts ukraiņu cīņai viegli saskatāms vietējo mediju darbībā. Poļu žurnālisti savos vēstījumos par karu Ukrainā lieto tiešu valodu, nepārprotami saucot Krieviju par agresoru.
Poļu diplomāti uzskata, ka 2014. gadā pašā agresijas sākumā Kremlis saņēmis negaidītu triecienu no Rietumu valstīm, kas krieviem pilnīgi negaidīti rīkojušās neredzēti vienoti. Tas ļāvis apturēt tālāku agresiju Ukrainā. Kremļa agresivitāte daudziem Rietumos likusi citādi skatīties uz Krieviju, liekot atteikties no vēlmju domāšanas par šīs valsts darbību, tā vietā reāli fiksējot katru tās soli un atbilstoši reaģējot. Tieši šādā garā arī nepieciešams turpināt kontaktus ar Krieviju, pārliecināti poļu diplomāti.
