– Vai no tikko Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām ir kāda, kas vislabāk varētu atbilst ārvalstu investoru interesēm Latvijā? 0
– Manuprāt, ārvalstu investoriem ir gluži vienalga, kura partija ir un kura nav ievēlēta. Viņus interesē ieguldījumu drošība un aizsardzība, stabila un prognozējama nodokļu politika, valsts ekonomiskās attīstības virzieni.
– Jā, bet partiju solījumi vēlētājiem ir atšķirīgi. Piemēram, dažas partijas sludināja vēlmi, lai reinvestētās peļņas nodokļa likme būtu nulle procenti. Ārvalstniekiem to vajag vai nevajag?
– Par šādu peļņas nodokļa režīmu, protams, varētu teikt, ka tāds būtu labs, ja neņem vērā citus apstākļus uzņēmējdarbības nodrošinājumam. Bet nav jēgas runāt par reinvestētās peļņas neaplikšanu, ja nav nodrošināta, piemēram, investīciju aizsardzība, kas ir daudz svarīgāka par vienu nodokli.
– Valsts ieņēmumu dienests ķēries klāt autoservisiem, nupat brīdinājis zobārstus. Vai, jūsuprāt, no pareizā gala ķeras klāt nodokļu nemaksātājiem, lielākoties mazajiem uzņēmumiem?
– Manuprāt, vispirms būtu jānovērtē, kāds ir nodokļu slogs mazajiem uzņēmumiem un vai tie atkarībā no izvēlētā uzņēmējdarbības veida spēj tos samaksāt. Tas ir nodokļu politikas un nodokļu reformas jautājums. Es neesmu pārāk lielu nodokļu atvieglojumu politikas atbalstītāja. Tāpat neatbalstu pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai, par ko tagad iestājas dažas partijas. Atsauksmes no citām valstīm, kur šāds samazinājums ir ieviests, neko labu neliecina.
– Bet nesen Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā konferencē nosaucāt kokapstrādi, enerģētiku, finanses, komunikācijas – nozares, kas vairāk būtu jāatbalsta ar nodokļu atvieglojumiem. Kāpēc?
– Pašlaik ar dažnedažādiem nodokļu koeficientiem un atlaidēm valsts grib pabalstīt visus. Taču uzņēmumi, kuri rada augstu pievienoto vērtību, būtu jāatbalsta vairāk. Tos raksturo izmantotās modernās tehnoloģijas, stabila peļņa, augsts atalgojums darba ņēmējiem, kā arī sabiedriskā nozīmība. Šie uzņēmumi dod lielāku ieguldījumu tautsaimniecībā un ir arī vislabāk orientēti eksportam.
– Tātad nodokļu sistēma jāpārkārto par labu šīm nozarēm?
– Jāatzīst, es gan neesmu piekritēja radikāliem pārkārtojumiem Latvijas nodokļu sistēmā. Tā nav krasi sliktāka par Igaunijā un Lietuvā ieviesto. Arī par to, kas ir Vācijā. Tur un lielākajā daļā Eiropas valstu nodokļu režīms ir krietni stingrāks un slogs pat lielāks nekā pie mums.
Jā, daļa mūsu uzņēmēju uzskata, ka valstī ieviestā nodokļu sistēma nekam neder. Kāpēc, pēc viņu domām, valstī ieviestā nodokļu sistēma ir slikta, tam varētu būt vairāki izskaidrojumi. Pirmais: nav pārliecības, ka samaksātie nodokļi tiek izmantoti lietderīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo būtiski uzlabojumi veselības aprūpē, izglītībā, kur vajadzētu aizplūst nodokļu maksātāju naudai, nav pamanāmi. Cilvēki spriež: “Kāpēc man maksāt nodokļus, ja neredzu nekādus uzlabojumus?” Otrais: Latvijā nav pietiekami izkoptas nodokļu maksāšanas kultūras, izvairīšanās no maksāšanas dažkārt tiek uzlūkota par goda lietu vai izveicības pazīmi.
Uzņēmēji visvairāk iebilst pret pārlieku lielajiem darbaspēka nodokļiem. Iespējams, tur vēl ir iespējas kaut ko pielabot. Bet tikai tad, kad visi sāks maksāt nodokļus! Tad var lūkot, kam var dot lielākas atlaides. Nodokļu sistēmu gan neveido, lai dāsni dalītu atlaides visiem. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore I. Pētersone atzinusi, ka vislielākais nodokļu slogs ir trim procentiem uzņēmumu, kuri nodarbina 30 procentus strādājošo. Tātad šie trīs procenti uzņēmumu un aptuveni trešdaļa darba ņēmēju pabaro un uztur valsti!
