No vara stieples tamborētas rotas. Ciemos pie metālmākslinieces Ilzes Vitrupas 0
Āmuriņš, dažādu izmēru tamboradatas, zāģīši, vīlītes, knaiblītes un šķērītes ir instrumenti, ko gribas saukt pamazināmā formā, lai gan apstrādājamais materiāls ir vara stieple. Filigrānas rokassprādzes, pogas, gredzeni un piespraudes tapušas visai neparasti, apvienojot divas atšķirīgas tehnikas – tamborēšanu un galvanoplastiku. To autore ir ILZE VITRUPA.
Neparasto tehniku apgūst Norvēģijā
Speciālo izglītību Ilze Vitrupa ieguvusi Liepājas Lietišķās mākslas koledžā, kur mācījusies metālapstrādes un apģērbu dizaina nodaļā. Pirmais skolotājs metāla apstrādē Andris Garokalns iemācījis idejas ģenerēt galvā, nevis skatīties, ko dara citi.
Pēc tam Ilze studējusi metāla izstrādājumu dizaina nodaļā Mākslas akadēmijā. Otrajā kursā bijusi iespēja iesaistīties studentu apmaiņas programmā “Erasmus”. Norvēģijas galvaspilsētā Oslo jaunajiem māksliniekiem no Latvijas piedāvātas dažādas metāla apstrādes tehnikas, arī galvanoplastika.
– Domāju, kā to varētu izmantot oriģināli. Pēc studijām Mākslas akadēmijā, kur radās tamborēto rotu idejas aizmetnīši, tamborēšanu biju uz laiku nolikusi malā. Pirms pievērsos šim savdabīgajam rotu darināšanas paņēmienam, pārliecinājos, ka neviens cits pasaulē nestrādā šādā veidā. Darbs, protams, piņķerīgs, bet man ir ļoti daudz pacietības, jo kopš pirmās klases aizrāvos ar rokdarbiem, un tagad tas šķiet pašsaprotami.
Iedvesmu rotu kompozīcijām – rakstiem, līnijām, formām – meistare rod dabā, tehniskajiem zīmējumiem izmanto arī rokdarbu grāmatas. Ilzes vīrs Alvis Vitrups, atzīts koktēlnieks, radošās koka darbnīcas “Dzenītis” īpašnieks, viņai izgatavojis ne vien pamatīgu ozolkoka darba galdu, bet arī respektablu rotu kasti, kurā darbi tiek piedāvāti apskatei.
– Mana profesija ir rotu māksliniece, bet tik tālu, lai izdzīvotu tikai ar mākslu, vēl neesmu tikusi, – atzīst Ilze. Viņa ir Kurzemes apgabaltiesas kancelejas darbiniece. – Iestādē ir maizes darbs, bet rotas izgatavoju sirdij un kūkām. Pirmais izgājiens tautās man bija pagājušajā vasarā Brīvdabas muzeja gadatirgū. Pagaidām rotas var iegādāties māk-slas salonā “Ludviķis” Liepājā un pie manis.
Rotas darinot, var arī savainoties, iezāģējot un ievīlējot rokās. Skarbi gan!
Top vienā eksemplārā
Ilze ļauj ielūkoties galvanoplastikas (angļu valodā – galvanoplastics; electroforming; electro-deposition) aizkulisēs. Šāda apstrāde notamborētajai lietai piešķir šiku, tādu kā pievienoto vērtību.
– Visi materiāli ir nopērkami Latvijā vai arī pasūtāmi internetā. Bet vēl vajadzīgs ķīmisks šķidrumiņš, uguns un elektrība, – par izmantotajiem materiāliem stāsta rotu autore. Viņa piebilst, ka, darbojoties ar skābi, jāuzmanās, jo ne reizi vien gadījies apdedzināties.
– Vanniņā noteiktās proporcijās ir ūdens, sērskābe un vara vitriols. Elektrība cirkulē, nesot vara daļiņas, un tamborējums apaug. Lai tas notiktu precīzi un vienmērīgi, izstrādājums jāuzmana, jāpagroza, drošības dēļ izmantojot cimdus. Ja izmantotu pincetīti un tā iekristu šķīdumā, nebūtu ērti.
Galvanoplastikā gadījies arī pa kļūdai, atzīst meistare, sākumā neesot pratusi noregulēt elektrību, piemēram, uzliekot par stipru, uzaudzētā kapara kārta pēc izņemšanas no šķīduma nokritusi. Joprojām tiek pilnveidots piespraudes aizdares risinājums, jo rotai jābūt drošai un praktiskai. – Lai pārliecinātos, ka rota ir izturīga, pārbaudu, vai aizdare labi strādā, vai adatiņa nekrīt nost. Esmu arī speciāli metusi uz grīdas: ja saplīst – neder, – atklāta ir liepājniece.
Ilze pieļauj, ka interesanto rotu mērķauditorija ir radoši cilvēki, kuriem nepatīk plaša patēriņa preces. Oriģinālu lietu cienītājam ir svarīgi, lai rota būtu vienā eksemplārā, un lielākā daļa darbu tādi ir.
Tehnoloģija ļaujot izmantot arī zeltu un sudrabu, bet tad ir lielākas izmaksas, jo šos metālus apstrādā citā ķīmiskā šķīdumā, kas ir vēl kaitīgāks. – Rotkaļa darbs vispār ir kaitīgs – putekļi, ķīmiskie izgarojumi, – atzīst Ilze.
Kolekcija “Mantojums” par godu vecvecākiem
– Rotu kolekcija “Mantojums” ir veltīts maniem vecvecākiem Ievai un Žanim Ķīburiem. Vecāmāte pārzināja gandrīz visas rokdarbu tehnikas, vecaistēvs taisīja rotaslietas, un es esmu pārmantojusi abus amatus. Gribējās apvienot smalko rokdarbu ar smago metāla apstrādi, – stāsta Ilze, piebilstot, ka pirmais darinājums – piespraude – rotu kolekcijā tapusi pērn.
Rotu darināšanas procesa daļa līdz zāģēšanai un lodēšanai neesot pārāk sarežģīta. Lai gan tamborēt var jebkurš rokdarbnieks, tomēr iemaņām jābūt. Notamborētā rota vēl speciāli jāapstrādā, citādi tā ir mīksta, atgādina nedaudz iestīvinātu audumu.
– Es rotu apaudzēju ar varu. Tīrs kapars, kamēr nav oksidējies, ir rozā, bet zeltītā virskārta ir laka. Gaisa un mitruma ietekmē materiāls tik un tā oksidētos, tāpēc es šo procesu paātrinu. Galvanoplastika izstrādājumam piešķir cietību, jo diedziņš tiek pārklāts ar vara kārtu.
Vara labās īpašības
Palīdz asinsrites sistēmai un līdz ar to sirdij.
Nodrošina spēcīgu enerģiju ķermenim un smadzenēm.
Ietekmē vielmaiņu.
Atbrīvo no noguruma. Vara gredzens, piemēram, ārstē nogurušas, sāpošas rokas. Materiālas piemīt antibakteriāls īpašības, un senāk no tā izgatavoti rokturi slimnīcās.
Padoms
Ar galvanoplastiku apstrādāta rota jātīra ar vieglā ziepjūdenī pamērcētu birstīti, jāskalo tekošā ūdenī un tūlīt jānosusina, lai ūdens neatstāj traipus.
Vara rotas ieteicams uzglabāt speciāli tam paredzētā kastītē vai filca maisiņā.
