No trušiem pie pīlēm un aitām 1
“Nākotnē trušu būs mazāk, uzsvars būs uz ūdensputniem un aitkopību!”
Tā par iecerēm stāsta Baltijā vienas no lielākajām trušu audzētavām z/s “Sveķi” saimniece Dzintra Karavaičuka. Trušu audzēšana esot kļuvusi ļoti dārga, līdz ar to nolemts pamainīt akcentus saimniekošanā. Pašreiz trušu skaits ir ap tūkstoš, bet salīdzinājumam – senāk bijuši pat pieci tūkstoši. Garaušus visvairāk brauc lūkot ļaudis no citiem novadiem, taču Lieldienās pasākumu labprāt apmeklē vietējie iedzīvotāji. “Sveķos” galvenokārt audzē Kalifornijas šķirnes trušus, kas domāti gaļas iegūšanai, bet būrīšos var apskatīt Reksa, Auntrušus, arī trejkrāsas garaušus.
Kopā ar jēriem saimniecībā audzē arī vairāk nekā 100 aitu. “LA” novēro, kā blakus pūkaino garaušu būriem blēj Latvijas ainavai neraksturīga aitu šķirne – Kamerūnas aitas, ko saimnieki tur gan apskatei, gan gaļas ražošanai. “Tās ir citādas nekā tradicionālās šķirnes. Un tās nav jācērp,” savu izvēli par labu šai šķirnei pamato “Sveķu” saimniece. Tūristiem patīkot. Bet saimniecei ļoti tīk ūdensputni – “var paņemt stibiņu un doties ganībās”, ko ar trušiem gluži nevar. Tāpēc lielākais uzsvars turpmāk būšot uz daudzveidīgiem ūdensputniem – zosīm, pīlēm.
Jāpiebilst, ka “Sveķi” kā mājražotājs ražo arī svaigo gaļu un gaļas konservus. Svētkos saimniecība piesaista citus mājražotājus un tirgošanās rit pilnā sparā. Iepriekšējos gados septembrī rīkota Putras diena, iespējams, ka šī tradīcija tiks atjaunota. Bet šogad jūlija pēdējās piektdienas naktī saimniece pat iecerējusi sarīkot Baltā truša nakti, kad būs jampadracis kopā ar citiem novada ļaudīm.
