No trūcīgas ebreju ģimenes līdz pasaules slavai: Ralfam Lorēnam 75 0
14. oktobrī 75 gadu dzimšanas dienu svin pazīstamais modes mākslinieks Ralfs Lorēns. Neraugoties uz savu pašreizējo slavu un bagātību, viņš nācis no trūcīgas ebreju ģimenes, un pats to nekad nav slēpis. Astoņpadsmit gadu vecumā Lorēns (tobrīd vēl Ralfs Lifšics) sāka dizainēt kaklasaites, un viņam bija nepieciešams 30 000 dolāru liels aizdevums, lai varētu attīstīt savu uzņēmējdarbību.
Par pirmo Ralfa Lorēna zīmolu kļuva viņa 1972. gadā radītais polo krekls ar izšūtu polo spēlētāju uz krūtīm.
Slavena kļuva arī Lorēna 1983. gadā radītā Āfrikas kolekcija, taču tajā brīdī modes mākslinieks vēl nebija apmeklējis nevienu Āfrikas valsti. Faktiski vēl šobrīd viņa pasē nav nevienas Āfrikas valsts vīzas.
Lorēnu, protams, dievina augstākās aprindas, taču interesanti, ka ir arī viena Ņujorkas banda – “Lo-Lifes”, kas kopš 20. gadsimta 80. gadiem tērpušies tikai viņa radītās drānās.
Vislabākā dāvana dzimšanas dienā Ralfam Lorēnam būtu antīks auto – ar uzsvaru uz “antīks”. Ne jau kaut kāda 20. gadsimta 60. gadu vabolīte, drīzāk gan tikai vienā eksemplārā sastopami Bugatti un Ferrari. Pirms trim gadiem Lorēna seno auto kolekciju izstādīja Dekoratīvo mākslu muzejs parīzē.
Ralfa Lorēna citāti:
Es neveidoju drānas. Es veidoju sapņus.
Vienmēr esmu ticējis, ka [cilvēks] var izdzīvot daudzas dzīves caur to, kā ģērbjas un vietām, uz kurām ceļo, kaut arī tikai iztēlē. Pasaule mums ir atvērta, un katra diena piedāvā iespēju izdomāt sevi no jauna.
Zināšanas nav kaislība kaut kur ārpus prāta, bet gan aktīva prāta iekšējā spēka, enerģijas un varas lietošana, kas izpaužas no iekšienes.
Mans mērķis dizainā ir sasniegt vislabāko iedomājamo realitāti. Es ticu dizainam, kam piemīt viengabalainība; dizainu, kas nepāriet, un, lai kas tas būtu, tam jābūt daļai no dzīvesstila un ar laiku jākļūst personiskākam.
Cilvēki jautā: kā ebreju puišelis no Bronksas nonāca līdz stilīgām drēbēm? Vai tam ir kāds sakars ar šķiru un naudu? Tam ir sakars ar sapņiem.
Ir tāds dzīvesstils, kam piemīt noteikts skaistums un elegance. Tas nav pastāvīgs skrējiens pēc tā, kas būs, drīzāk agrāk piedzīvotā novērtējums.
Ir kaut kas aizraujošs brīdī, kad pērc ko tādu, kam nācies taupīt, pretstatā cilvēkiem, kuriem visas šis lietas vienmēr piederējušas. Tādējādi izveidojas izkoptāka gaume.
Stils ir ļoti personīgs. Tam nav nekāda sakara ar modi. Mode ātri pāriet. Stils ir paliekošs.
Modei nav jābūt saistītai ar zīmoliem. Tas ir kas gluži cits, kas nāk no iekšienes.
Tās ir drēbes, kuras, no koncepcijas viedokļa, var valkāt mātes un meitas… Tam nav nekāda sakara ar vecumu. Tas ir gaumes un dzīvesstila jautājums. Es ticu, ka jebkura vecuma sievietes var valkāt jebko.
