Anda Līce: No trešās puses 5
“Šai medaļai ir divas puses,” mēs sakām ikreiz, kad runa ir par pretrunīgām un strīdīgām lietām. Taču ir arī trešā puse, no kuras var ieraudzīt vēl skaidrāk. Diemžēl gan mazajā, gan lielajā politikā tieši tā netiek ņemta vērā, jo ir vēlme runāt tikai par medaļas vienu – savu pusi. Tā aizvien ir rīkojušās lielvalstis, bet tagad to visai pasaulei ciniski demonstrē Kremlis.
“Jebkurā valstī politika ir dziļi ciniska,” saka spožais Ukrainas žurnālists Dmitrijs Gordons, kura intervijas gan ar politiķiem, gan daiļo mākslu pārstāvjiem viņa profesionalitātes, godīguma un dziļas savas zemes mīlestības dēļ ir vērts klausīties no sākuma līdz beigām. Būtu svētīgi šo vispusīgo personību dzirdēt Latvijā, jo mūsu abām tautām ir kopējas cerības, vilšanās un apdraudējumi. Mūsu interese par Ukrainu divos pēdējos gados ir nepiedodami gājusi mazumā, tas liecina par bīstamu norobežošanos no tā, kas mūs neskar tieši šobrīd, kaut gan notiek tepat blakus. Mūsdienu pasaulē, kur viss ir tik cieši saistīts, nozīmīga ir ikviena cilvēka pilsoniskā stāja. Man ir radies iespaids, ka žurnālists Atis Klimovičs ir gandrīz vai vienīgais Latvijā, kuram patiesi rūp Ukrainas traģēdija, kaut gan tā nedrīkstētu ne dienu nozust no mūsu informatīvās telpas. Baltijas valstu politiķos un diplomātos vajadzētu būt gēnos spējai sajust Krievijas tīkojumus, jo viņu vecāki un vecvecāki tos visās iespējamās izpausmēs ir piedzīvojuši nepastarpināti.
Šodien savas smadzenes no dezinformācijas var aizsargāt vienīgi tā, ka mēs jebkuru ziņu un viedokli, pirms to laist tālāk, aplūkojam no trešās puses. Kā to parādīja nesen notikušās Krievijas prezidenta vēlēšanas, Latvijai tā arī nav izdevies padarīt valstij lojālus krieviski runājošo tūkstošus. Tā ir nepiedodama politiskā nolaidība un tuvredzība, lai neteiktu vairāk. Tagad pie šī jautājuma ķeras paši Latvijā dzīvojošie krievi. Krievijā vajātajam publicistam Dmitrijam Savinam pieder ideja dibināt Latvijai lojālu krievu asociāciju, jo gan daudzi Latvijā dzīvojošie krievi, gan politiskie emigranti no Krievijas nevēlas, ka ar viņiem spekulē Kremlis. Ko viņi vēlas tagad un tālākā nākotnē, kā piedalīsies lielajā kopdarbā, kas saucas LATVIJAS VALSTS? Tieši viņi vislabāk spēj uzrunāt savus tautiešus gan šeit, gan visur pasaulē. Sadarbībā ar Latvijas televīziju un kino viņi var atspēkot Kremļa izplatītos melus par krievvalodīgo apspiešanu un fašisma atdzimšanu Latvijā. Igaunijā tagad to dara tur dzīvojošais krievu muzikologs Artemijs Troickis. Ir laiks beidzot apjēgt – mēs patiešām sēžam vienā laivā.
