No tenora līdz ministram: ko kultūras nozares pārstāvji domā par Puntuli ministra krēslā? 0
Nacionālā apvienība (NA) nolēmusi kultūras ministra amatam virzīt bijušo grupas “Pērkons” solistu, operdziedātāju, pašreizējo Rīgas domes deputātu Nauri Puntuli, vakar paziņoja Nacionālā apvienība.
Kultūras nozares pārstāvji pagaidām ieņēmuši nogaidošu nostāju.
Komponists, Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš, kurš pats līdz šim tika minēts starp iespējamajiem ministra amata kandidātiem, “LA” pauda – Naura Puntuļa izvēle ir NA politisks lēmums, kas norāda uz partijas kapacitāti savās rindās atrast atbilstošu kandidatūru. Komentēt jomas, kurām ministram vispirms vajadzētu pievērsties, Zigmars Liepiņš neņēmās, norādot, ka Kultūras ministrijas pienākumu loks ir ļoti plašs. Pēc komponista domām, jaunā ministra darbu varētu sarežģīt arī izpratnes trūkums no citu nozaru – īpaši Finanšu un Ekonomikas – ministrijām.
Dzejniece Liāna Langa pozitīvi vērtē ministra kandidāta solījumu pievērsties kultūras nozares darbinieku algām, norādot, ka viņam nāksies pabeigt daudzas iesāktas kultūras būves, bet atalgojums līdz šim lielā mērā palicis to ēnā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese “LA” atklāja, ka uzreiz pēc ministra amata kandidāta paziņošanas kopā ar Latvijas Radošo savienību padomi sastādīta vēstule Nacionālajai apvienībai, aicinot Nauri Puntuli tikties ar nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem vēl pirms apstiprināšanas amatā, jo līdz šim viņš nav publiski izteicies par kultūrpolitikas aktualitātēm un kultūrpolitikas jautājumiem un tādējādi nav arī zināma viņa nostāja.
“Pirms visām vēlēšanām redzam kandidātu savstarpējo cīņu, taču ministra amatam kandidāts tiek virzīts, neatklājot savas prioritātes un nekonsultējoties pat ar nozares pārstāvjiem,” norādīja Solvita Krese.
Latvijas Komponistu savienības prezidents Rolands Kronlaks aģentūrai LETA atzinis, ka Nauri Puntuli zina kā mākslinieku un labu dziedātāju, tomēr esot grūti komentēt, kāds viņš būtu kultūras ministrs.
NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem norādīja, ka Puntuļa kandidatūra ir laba, jo viņš ir ilgstošs partijas biedrs, kultūras cilvēks, kā arī pazīst Kultūras ministrijas darbu, jo tajā darbojies kā padomnieks.
Pats Nauris Puntulis žurnālistiem pavēstīja, ka viņa prioritāte kultūras ministra amatā būs vidējā atalgojuma celšana kultūras nozarē, jo tas “netiek līdzi” vidējam atalgojumam valstī. Par sistēmiskiem risinājumiem gan ministra amata kandidāts vēl neesot domājis.
Tāpat Puntulis plāno pievērsties kultūrizglītības sistēmai, jo no saviem kolēģiem dzirdējis daudz problēmu, kuras būtu jāsakārto, ziņo aģentūra LETA. “Tā laikam būs mana pirmā diskusija. Es aicināšu pie sava galda visus mūzikas un mākslas pārstāvjus, lai diskutētu, kā šo jomu attīstīt labāk,” skaidroja kultūras ministra amata kandidāts.
Nauris Puntulis sola pievērsties arī Rīgas akustiskās koncertzāles celtniecības problemātikai, turklāt grasoties apsvērt arī AB dambim alternatīvas būvniecības vietas, tostarp Andrejostā vai Kongresu nama vietā.
Pēc viņa paustā, KM darbinieku vidū būtiskas pārmaiņas neesot plānotas. “Ja KM strādājusi tik labi Daces Melbārdes vadībā, tas nozīmē, ka milzīgas revolucionāras pārmaiņas tur nav vajadzīgas,” sacīja Puntulis, kurš ļoti augsti vērtējot līdzšinējās kultūras ministres paveikto.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš vakar žurnālistiem atzina, ka viņu iepriecinājusi pirmdien izskanējusī ziņa par Puntuļa virzīšanu kultūras ministra amatam. “Šis postenis ir Nacionālās apvienības kompetencē un, lai gan gala lēmums būs jāpieņem Saeimai, esmu iecerējis tikties ar ministra amata kandidātu. Esmu priecīgs, ka netiks pārrauts līdzšinējās kultūras ministres iesāktais darbs,” uzsvēra Kariņš.
Jautājums par jaunu kultūras ministru kļuvis aktuāls pēc pašreizējās ministres Melbārdes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā.
Kā aģentūrai LETA norādīja Melbārdes padomniece Lita Kokale, pašreizējā ministre pilnvaras plāno nolikt līdz 19. jūnijam.
Vizītkarte. Nauris Puntulis
* Nauris Puntulis dzimis 1961. gadā Talsos. Izglītību ieguvis Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, ko papildinājis, 1994. gadā absolvējot maģistrantūru Latvijas Mūzikas akadēmijā un iegūstot maģistra grādu dziedāšanā un pedagoģijā, kā arī operdziedāšanā.
* Desmit gadus Puntulis bijis rokgrupas “Pērkons” solists, strādājis par Jāzepa Mediņa mūzikas koledžas Vokālās nodaļas pedagogu, kā arī bijis Latvijas Mūzikas akadēmijas solo dziedāšanas katedras vadītājs. Ilgstoši bijis Latvijas Nacionālās operas solists.
* Politiskās gaitas Puntulis sāka 2011. gadā, kandidējot 11. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta.
* 2012. un 2013. gadā N. Puntulis bija kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes un pēc tam īslaicīgi arī Daces Melbārdes padomnieks, bet pēc tam divus sasaukumus pēc kārtas ticis ievēlēts Rīgas domē.
