No telefoniem līdz elektromobiļiem – 5 tehnoloģijas, kas atdzimst no pelniem. 1
Autors: Mantas Nemickas, “Epson Europe” biznesa attīstības vadītājs Baltijā
Strauji mainīgajā tehnoloģiju laikmetā, patērētājiem bieži vien ir grūti pieņemt inovatīvas tehnoloģijas. Parasti tas notiek tāpēc, ka nav izveidota pareizā infrastruktūra, lai jauno izgudrojumu varētu ērti izmantot. Līdz ar to pat labākie atjauninājumi var tikt ātri aizmirsti.
No otras puses, tehnoloģijas var tikt atjaunotas un atkal iekarot patērētāju sirdis no jauna. “Epson Europe” apkopojis piecas inovācijas, kas tika “atdzīvinātas” pēc ilga klusuma laika un no jauna atgriežas inovāciju tirgus virsotnē.
“Microsoft” telefoni
Parādoties viedtālruņiem, kompānija “Microsoft” arī izlaidusi savējos. “Windows Phone” pazina visi, bet tas nebija cieši nostiprinājies tirgū.
Līdz ar šīs ierīces pārdošanas rezultātu kritumu, kompānija sadarbībā ar “Nokia” izlaidusi “Nokia Lumia” telefonus.
Tie darbojās ar “Windows” operētājsistēmu un tika uzskatīti par nopietniem “Android” un “iOS” telefonu konkurentiem. Tomēr šīs ierīces neizraisīja lielu interesi.
Pēdējie “Microsoft” izlaistie telefoni bija “Lumia 950” un “950 XL”. Šķita, ka ar tiem “Microsoft” pārstāj darboties telefonu tirgū.
Par spīti neveiksmēm, šogad kompānija pārsteidza pasauli ar jaunā “Microsoft Surface Duo” izlaišanu.
Pēc izskata ierīce atgādina “Surface Neo PC” mazāku versiju. Telefonam nav salokāma ekrāna, kas jau parādījies tirgū, bet no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tāds tam ir.
Ierīcei ir 360 grādu šarnīrs, kas ļauj izmantot abus telefona ekrānus atsevišķi. Kad telefons netiek lietots, to var salocīt kā piezīmjdatoru, lai pasargātu abus ekrānus no ārējiem bojājumiem. Ekrāni ir no stikla, un tiem jābūt ērtākiem un izturīgākiem nekā citiem salokāmiem telefoniem.
Telefonam ir “Android” operētājsistēma, ko izstrādājis viens no kompānijas galvenajiem konkurentiem – Google. Tas ir īpaši dīvaini, ņemot vērā, ka Microsoft pirmkārt un galvenokārt ir programmatūras izstrādātājs un ir uzsācis savu ceļu uz telefonu tirgu kā pretstats “Android” telefoniem.
3D tehnoloģija: pietiekami pazīstama, lai nebūtu interesanta
3D ir attēls ar dziļuma efektu uz ekrāna, tāpēc liekas, ka materiālam ekrānā ir trešā dimensija. Šī iemesla dēļ skatītājs jūtas tā, it kā viņš neskatītos no malas, bet būtu iesaistīts pašā notikumu virpulī.
Šī tehnoloģija pašlaik ir labi zināma ikvienam, bet tā jau ir piedzīvojusi daudzas klupšanas un neveiksmes. 3D pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā. Vēlāk, pēc dažiem popularitātes periodiem 1960. un 1980. gados, parādoties 3D filmām, tehnoloģija atkal nākusi pie patērētājiem.
Interesanti, ka tehnoloģija ir kļuvusi tik izplatīta un viegli pieejama, ka tai vairs nav īpašas pievilcības. Tādēļ zināmā mērā mēs tagad varam redzēt kārtējo popularitātes mazināšanos vai vismaz stagnāciju 3D attēlos – mūs vairs nepārsteidz to efekts.
Viens no tā cēloņiem ir epizodiskais un nenoteiktais attēla dziļums. Skatoties 3D filmas, tikai dažas detaļas izskatās reālas, kādas no tām pat netiek pamanītas, ja mēs skatāmies uz ekrānu nepareizā leņķī.
Tas viss neļauj izpausties pilnīgam ticamības efektam. Un tieši tāds kādreiz bija šīs tehnoloģijas attīstības mērķis.
No otras puses, tagad mēs varam baudīt vēl jaunāku videoprezentācijas formu – virtuālo realitāti. Virtuālās realitātes brilles ne tika palīdz mums epizodiski piedzīvot video attēla dziļumu, bet arī ļauj pilnībā iegremdēties datora ģenerētā vidē.
Šo tehnoloģiju var uzskatīt par atsevišķu inovāciju vai par 3D tehnoloģijas turpinājumu.
Otrajā gadījumā varam teikt, ka mēs novērojam vēl vienu 3D atdzimšanu – virtuālā realitāte ir kļuvusi īpaši populāra pēdējos gados, jo tagad tā ir pieejamāka lietotājiem un ir vairāk kvalitatīva šai tehnoloģijai pielāgota satura.
Strūklas printeri: veiksmīga atgriešanās tirgū
1970. gados Garijs Starkvēzers, kas strādājis printeru fabrikā, ierosināja izmantot lāzera drukas galviņas tintes vietā. Šī tehnoloģija ir nostiprinājusies tirgū un izkonkurējusi strūklas printerus, kas agrāk tika uzskatīti par populārākajiem.
Ar laiku strūklas drukāšanas tehnoloģija tika pilnveidota, lai atrisinātu aktuālākās problēmas, ar kurām patērētājiem līdz šim bija jārēķinās: tintes izžūšana, dārgā drukāšana un lēnais ātrums. Visi šie trūkumi tika novērsti, un jaunas tehnoloģijas strūklas printeri atkal ir tirgū.
Drukas iekārtu ražotājs “Epson” ir izstrādājis “MicroPiezo” tehnoloģiju, kad drukājošās galviņas izsviež tintes pilienus mehāniskā spiediena ietekmē, jo pjezoelektriskie elementi drukājošajās galviņās saraujas, reaģējot uz spriegumu. Tas ļauj iekārtām darboties efektīvi, samazinot CO2 izmešus un patērējot mazāk elektroenerģijas, kā arī izdara ievērojamu ieguldījumu šīs tehnoloģijas ilgtspējībā, kas šogad ir kļuvusi par ārkārtīgi svarīgu tematu.
Piedevām mūsdienās tiek izplatīta strūklas tehnoloģija drukas iekārtām, kas padara tās 3,5 reizes ātrākas un prasa par 98 % mazāku lietotāja iesaistīšanos nekā lāzera printeri. Turklāt šie strūklas printeri patērē par 96 % mazāk enerģijas salīdzinājuma ar analoģiskiem lāzera printeriem vai kopētājiem.
Tas viss nozīmē, ka strūklas printeri kļuva daudz modernizētāki un attīstītāki, ar ko pārspēj savus konkurentus – lāzera printerus. Ar šīs tehnoloģijas efektivitāti, kvalitāti un pieejamību uzņēmējdarbībai neatliek nekas cits kā ņemt un lietot strūklas printerus un izdarīt savu ieguldījumu to atdzimšanā jaunajā popularitātes laikmetā.
Irbulis: pastāvēja vienmēr, bet netika ievērots
Irbuļus izmanto kopš tā laika, kad ir parādījušies interaktīvi skārienjutīgi ekrāni. Ne tikai pogas vai pirkstus uz ierīces, bet arī irbuļus var izmantot, lai spiestu pogas un aktivētu funkcijas. Asais un tievais spalvas gals ļāva daudz precīzāk kontrolēt ekrānu, zīmēt objektus vai rakstīt vārdus tāpat kā ar roku.
Tehnoloģija bijusi klusa, un tās popularitātes nebija augusi pat pēc tam, kad revolucionārais Stīvs Džobss ieviesa Apple Pencil. Šīs situācijas cēlonis ir irbuļu funkcionalitāte. Attīstoties tehnoloģijai, lietotājs arvien vairāk kontrolēja dažādas ierīču funkcijas, bet irbuļu funkcionalitāte palika bez izmaiņām. Tāpat kā līdz šim, tie bija izstrādāti vienīgi tāpēc, lai ekrāns varētu darboties bez pirkstiem.
Šogad situācija ir mainījusies. Pēc vairākiem mēģinājumiem uzlabot tehnoloģiju “Samsung Galaxy Note 10” ieviesa jaunus tirgus standartus. Visiem “Note” sērijas telefoniem nāca klāt irbulis, bet šā modeļa pildspalva kombinē savu priekšteču labās īpatnības ar ievērojami uzlabotu funkcionalitāti.
“S Pen” atpazīst līdz 4096 dažādiem spiediena līmeņiem, ļaujot pievienot vizuālus efektus saviem kadriem un kontrolēt telefonu attālināti – pat 40 metru robežās. Ar šādām funkcijām šī ierīce kļuva pievilcīgāka lietotājiem un līdz ar to biežāk lietojama.
Pēc tik daudz gadiem „tukšais” izgudrojums atkal ienācis dzīvē.
Elektromobiļi: inovāciju tirgus veterāni
Izskatās, ka elektromobiļi ir neticami veiksmīgs pēdējo dažu gadu projekts. Tie vairs nav grezni nākotnes izgudrojumi, bet tiek plaši lietoti un pieejami ikvienam ikdienā.
Īstenībā arī agrāk ir bijuši mēģinājumi izstrādāt elektromobiļus. Pirmie šāda tipa transportlīdzekļi parādījās uz ielām jau 19. gadsimtā. Līdz šai dienai šī tehnoloģija ir izgājusi visu dzīves ciklu – tā bijusi spējīga izgaismoties, nonākt aizmirstībā un atkal uzcelties.
Pirmais mūsdienu laikmeta komerciāli veiksmīgais elektromobilis ir “General Motors” 1996. gadā ieviestais “EV1”. Tā noieta tirgus bija ierobežots ar dažiem ASV štatiem, un tas bija pieejams tikai ar noteiktiem līzinga nosacījumiem.
Kopumā kompānija novērtēja šo auto kā zaudējumus nesošu produktu. Neraugoties uz mēģinājumiem izstrādāt īpašas cenu veidošanas shēmas un izveidot patērētāju pieprasījumu, “EV1” tika atzīts par nerentablu. 2002. gadā tā ražošana tika pārtraukta.
Gandrīz divas desmitgades tehnoloģiju rūpīgi izstrādāja dažādi autorūpnieki. Augošā koncentrēšanās uz ilgtspējīgu patēriņu padarīja ilgtspējību par kompāniju prioritāti. Tāpēc mēs arī varam šodien baudīt elektromobiļu atdzimšanu.
Pazīstami zīmoli izgatavo elektromobiļu modeļus, daži ražotāji plāno pārtraukt ar degvielu darbināmo automobiļu izgatavošanu, un Tesla tiek uzskatīta par luksus klases zīmolu.
Vēl jo vairāk: elektromobiļi vairs nav privileģēto spēļmantiņa – tos plaši lieto sabiedrībā. Tas rāda, ka tehnoloģijas ir uzcēlušās no pelniem, nostiprinājušās tirgū un nepārprotami ir sasniegušas savu „zelta laikmetu”.
