“No tautas tāpēc šogad noslauks pēdējo kapeiku!” Izrādās, ka valdības budžetā ierakstīts – “Latvenergo” jāiemaksā vismaz 200 miljoni eiro nodokļos 0
“Es kaut kādu laiku atpakaļ, pirms šī gadu budžeta pieņemšanas, skaļi vicināju Karogu publiskajā telpā un visiem draudēju, ka tas, kurš nobalsos par šī gada budžetu un konkrēti par to, ka “Latvenergo” ir uzlikts par pienākumu, ne tikai 64% iemaksāt budžetā, bet šogad tiem ir obligāti jābūt ne mazāk kā 200 miljoniem,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izsakās Guntars Vītols, ekonomists.
Respektīvi, no “Latvenergo” tiek paģērēts, ka viņi tagad noslauc no tautas nodokļus. “Es teicu, tie, kuri pa šādu budžetu balsos, par tiem es nebalsošu, aicinu visu pārējos arī, tie ir mani ienaidnieki. Budžets ir pieņems un tā mēs tagad dzīvojam,” Vītols norāda.
Kāpēc “Latvenergo” nav privatizējums uzņēmums?
“Vienīgais iemesls ir tas, ka viņš ir dabīgais monopols. Mēs esam maza valsts un enerģētika nevar atrasties ļoti daudzās rokās. Tas ir mēroga bizness. Ja tu monopolu privatizē, tu neko neiegūsti, tu esi spiests viņu pēc tam regulēt. Līdz ar to ir pilnīgi normāli, ka tāds uzņēmums kā “Latvenergo” paliek valsts īpašumā, bet nav absolūti nekādas problēmas viņu tagad kotēt biržā,” ekonomists skaidro.
Jau ziņots, ka decembrī Nord Pool vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazinājās visos Baltijas tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Igaunijā cena vienoti bija 60,45 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 56% Latvijā un par 52% Igaunijā. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas cena saruka par 59% līdz 55,90 EUR/MWh. Tajā pašā laikā sistēmas cena bija 23,47 EUR/MWh jeb par 48% zemāka nekā iepriekšējā nedēļā. Vidējās elektroenerģijas cenas citās Eiropas valstīs aizvadītajā nedēļā – Polijā 70,28 EUR/MWh, Francijā 60,66 EUR/MWh.
Elektroenerģijas cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka vēja staciju izstrāde, kas kāpa par 57% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Līdzīgi arī Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos – cenu izmaiņas ietekmēja par 4% lielāka vēja staciju izstrāde, kā arī augstāka elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās.
Nord Pool reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 9 390 GWh, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi 10 135 GWh.
Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 6% un bija 579 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 5% zemāks nekā nedēļu iepriekš – 143 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās par 2% līdz 182 GWh. Lietuvā tika patērētas 254 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs samazinājās par 8%, un kopā tika saražotas 382 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 39% zemāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu – 60 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde saruka par 23%, un tika saražotas 98 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana kāpa par 20% līdz 224 GWh.
Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 42%, Igaunijā – 54%, bet Lietuvā – 88%. Baltijas valstīs tika saražoti 66% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.
