No šujmašīnas pie mikrofona 0
Skolas gados Kristiānai Griķei bijis paradums uzdot neērtus jautājumus par cilvēka un vides attiecībām – kāpēc tik daudz pērkam vai izmetam lietas un tamlīdzīgus. Arī tagad kā vides zinātņu maģistrei ieradums saglabājies, taču ar vienu atšķirību – viņa pati jau spēj sniegt atbildes un palīdzēt ar padomu zaļā dzīvesveida iesācējiem. Ne velti šogad Pasaules Dabas fonda un uzņēmuma “Tetra Pak” organizētajā konkursā izraudzīta par dabai draudzīga dzīvesveida vēstnieci.
Pēc studijām Latvijas Universitātē Kristiāna Griķe neatgriezās dzimtajā Saldus novadā, bet kopā ar draugu Uģi iekārtojās uz palikšanu Rīgā. Vairāk cilvēku, lielākas iespējas, kas nepieciešams pašas izvēlētajam dzīvesveidam – būt noteicējai par savu darbu un laiku. Daļa dienas paiet Rīgas jauniešu centrā “Kaņieris” projektu koordinatores amatā, pārējais laiks tiek veltīts rokdarbiem un pašdarbnīcai, kas domāta cilvēkiem, kuri vēlas paši pagatavot ko videi draudzīgu, piemēram, vaskadrānu pārtikas iesaiņošanai vai “zaļo” zobu pastu.
Savā darbistabā Kristiāna nododas šūšanai – uz šujmašīnas šķietami nederīgas mantas pārtop lietojamās: iepirkuma maisiņos, pāršūdinātos apģērba gabalos, somās, lampu abažūros, mīkstos zviļņos un tamlīdzīgos meistardarbos.
Patlaban gan rokdarbi nolikti malā, jo jāgatavojas sarunu festivālam “Lampa”. Diskusijā “Latvija – klimatneitrāla valsts. Drosme vai nepieciešamība?” viņa dalīsies ar piemēriem, ko vides labā var darīt jebkurš iedzīvotājs; vadīs darbnīcu; kā arī izrādīs pašas veidotu mākslas objektu no plastmasas atkritumiem. “No šujmašīnas pārvācos pie mikrofona,” par jauno misiju smaidot nosaka vēstniece.
Ar mantām – labāk ir mazāk
“Nekas nenotiek vienā dienā – atkritumus sāku šķirot skolas laikā, tagad cenšos tos maksimāli samazināt,” stāsta Kristiāna un piebilst, ka nav nemaz grūti, vajag tikai piedomāt un saplānot iepirkšanos. Somiņā allaž turot pāris audekla maisiņus, reizi nedēļā aizcilpojot uz kādu beziepakojuma bodīti, kuru skaits Rīgā pamazām pieaug. Arī lielveikalos varot sapirkties videi gluži draudzīgi, ja paķer līdzi trauciņus un kuļķenes. Kad gadās kāds “sānsolis” un mājās atceļojis produkts iesaiņojumā, piemēram, saldējums plastmasas trauciņā, kārbiņu var izmantot citiem pirkumiem.
“Bez liekām emocijām izrevidējiet skapi!” iesaka vēstniece un padalās ar savu pieredzi. Drēbes sašķirojot trīs kaudzītēs: vienā tās, kas ļoti patīk; otrā – var iztikt; trešā – nepatīk vai vecas, kas bez liekas domāšanas aizceļo uz darbnīcu, kur viņa tām piešķir otru dzīvi. Pēc vairākkārtējas vētīšanas drēbju palicis maz, taču tā pat vieglāk – nav ilgi jāprāto, ko vilkt mugurā. Jauna apģērba izvēlē Kristiāna ir izvēlīga – iegādājas tikai labas kvalitātes mantas un ilgākam laikam vai arī uzšuj un noada pati.
“Mantu pasaulē saražots daudz vairāk, nekā tas nepieciešams, tāpēc cilvēkiem vajadzētu nolaisties uz zemes un pirms kārtējā pirkuma padomāt – vai tiešām man to vajag?” viņa spriež.
Zaļā dzīvesveida sekotājiem ir diezgan pašsaprotami, ka daudz ko var veidot savām rokām. Kristiānas mājoklī vairums mēbeļu no saplākšņa izgatavojis draugs kopā ar dzīvokļa kaimiņu. Gultas, galdi, plaukti būvēti ar aprēķinu, lai viegli izjaucami un izmantojami citam mērķim.
Daba nav privātīpašums
No visai radikālas karotājas, kas mēdz citus skarbi pakritizēt, Kristiāna uzņēmusi diplomātiskāku kursu ar moto – labākais vidējais variants. “Ar savu izvēli nevēlos citiem radīt neērtības, tā vietā piedāvāju risinājumus,” viņa prātīgi spriež. Tas gan nenozīmē, ka stāvot klusu, kad sastopas ar tādu nejēdzību kā vienreizlietojamiem traukiem saietos vai līdzņemamo pārtiku putuplasta kastītēs. “Uz ielām redzu tik daudzus izmantojam šo iepakojumu – vai viņi nezina, ka dabai tas ir ļoti kaitīgs, vai arī savs komforts ir pirmajā vietā? Saprotu, ka gribas ēst, piesēst pie galda laika nav, taču patiesībā tā ir tikai slikta laika plānošana.”
Ne tikai personīgās ērtības, bet arī attālināšanās no dabas mūsdienu cilvēkam traucē ar skaidru skatu novērtēt savu graujošo ietekmi uz vidi, uzskata jaunā vēstniece. “Esam arvien vairāk atrauti no dabas – lai gan dodamies ekskursijās un pārgājienos, tomēr neesam kā viens veselums. Tikko pati biju laivu braucienā un sajutos kā svešiniece, jo mana ikdiena paiet te, Rīgā. Dabu uztveram kā privātīpašumu, ko izmantot un patērēt savā labā, jo galvenā rūpe, lai tev būtu labi, bet bērni uzaug ar apziņu, ka ir tāds melnais caurums, kurā visas nevajadzīgās lietas pazūd un ar tām vairs nav jāsaskaras,” nosaka Kristiāna un ķeras pie sava mākslas objekta, kas sarunu festivālā “Lampa” kalpos par atgādinājumu, ka aiz katra no mums uz zemes paliek nospiedums – atkritumi. Iepriecinošā ziņa ir tā, ka jebkurš var kaut ko darīt planētas labā, tikai jāsaņemas un jāsāk.
Kristiānas padomi
Kosmētikas minimumam pietiek ar pāris bioziepju gabaliņiem – viens ķermenim, otrs – matiem. Pēc mazgāšanas mati spīd un turas tīri ilgāk, pat četras līdz piecas dienas. Kā krēmus lietoju šī sviestu un kokosriekstu eļļu.
Ja ir iespēja bioloģiskos atkritumus kompostēt, ierīkojiet miskasti ar dubulto tvertni. Lielā plastmasas spainī iestipriniet režģu papīrgrozu tā, lai pamati nesaskaras un atkritumu masai no visām pusēm var piekļūt gaiss. Atkritumus spainī metiet reizi dienā. Šis ir ērts paņēmiens, kā tos uzglabāt nedēļu un pēc tam nogādāt uz kompostu.
