No somiem atpērk atkritumu biznesu 4
Pēc eiro ieviešanas gaidītā ārvalstu investoru pieplūduma vietā lielākos darījumus veic vietējie.
Pērn 4. ceturksnī Latvijā optimisms samazinājās uzņēmumos ar citu valstu kapitālu, rāda “Citadele Index” rezultāti. 2012. gadā uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu optimisms turējās tuvāk 60 punktu robežai, bet pērn pēdējā ceturksnī tas noslīdēja līdz 56,85 punktiem. Paskaidrošu, ka indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par optimismu. Kopējais uzņēmēju noskaņojums pērn decembrī bija 51,26 punkti, rāda SKDS veiktais “Citadele Index” pētījums.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis uzsver – ārvalstniekus Latvijā līdz šim visvairāk interesējušas tā saucamās infrastruktūras jeb uz iekšējo patēriņu orientētās nozares, tostarp bankas, iekšējā tirdzniecība, energoapgāde, nekustamo īpašumu nozare. Patlaban uzņēmēji, tostarp vietējie un citu valstu, Latvijā naudu iegulda mazāk nekā agrāk. Iespējams, iemesls ir pārtraukums ES fondu projektu pieņemšanai.
Aptuveni vienu trešdaļu no 11,5 miljardiem ārvalstu tiešo investīciju Latvijā veido Skandināvijas uzņēmēju ieguldījums. “Ļoti daudz naudas ieguldīts arī no beznodokļu zonām Kiprā, Luksemburgā un Nīderlandē, kur reģistrēti čaulas uzņēmumi, kuru patiesā labuma guvēji ir “mūsu pašu bāleliņi”, vai atrodas Krievijā,” teic Z. Vaikulis.
Izrādās, ka latvieši no ārzemniekiem atpērk ne tikai lauksaimniecības zemi, bet arī lielus uzņēmumus. Guntars Kokorevičs aizvadītajā nedēļā pabeidza darījumu par Somijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un profesionālās tīrīšanas uzņēmuma “L&T” pirkumu. Uzņēmējam, kas, citastarp, agrāk izpirka arī Francijas “Dalkia Latvia” kapitāla daļas, piederošo uzņēmumu grupā atrodas arī dzīvojamo ēku un komunālo apsaimniekošanas SIA “Cēsu CdzP” un SIA “Enerģijas risinājumi”. Grupas kopējais naudas apgrozījums ir 28 miljoni eiro, bet darbinieku skaits pārsniedz 1000 cilvēku.
G. Kokorevičs par pelnošo “L&T”, kam Rīgā pieder 60% liela tirgus daļa un kas apgroza 16 – 17 milj. eiro, pirkumu saka: “Kad nozarē sokas slikti, tad uzņēmuma cena ir zemāka nekā tad, kad sokas labi. Es esmu vietējais cilvēks, nekur braukt projām netaisos. Nauda, ko šeit pelnīšu, visticamāk, arī paliks Latvijā. Kad ārvalstnieki pamet Latviju, tas ir labs brīdis pirkumam tāpēc, ka pakalpojums jau būs cilvēkiem vajadzīgs. Labāk, lai to nodrošinām mēs, vietējie. Es ticu perspektīvai, ka viss būs labi.”
G. Kokorevičs situāciju atkritumu apsaimniekošanas nozarē raksturo kā “sliktu” tāpēc, ka ļoti liela nauda Latvijā ir ieguldīta atkritumu poligonu būvniecībā un poligoni ir ieinteresēti pieņemt iespējami vairāk atkritumu. Savukārt valsts un ES uzstādījums ir iespējami vairāk atkritumu šķirot un pārstrādāt. Uzņēmējs deva nepārprotamu mājienu, ka maksa par pakalpojumiem atkritumu saimniecības nozarē kāps. “Tas notiks ne jau tāpēc, ka kāds vēlas iegūt monopolstāvokli, bet tāpēc, ka pēdējo četru gadu laikā kāpa dabas resursu nodoklis, bet uzņēmēji maksu necēla, ir vajadzīga nauda izaugsmei, turklāt salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā ir ļoti maza maksa par atkritumu deponēšanu poligonā.”
“Nordea” banka G. Kokoreviča pirkumu līdzfinansēja ar 9,4 milj. eiro. “Ārvalstu investīcijas ir laba lieta, tomēr nevajag tās glorificēt. Valsts prioritātei būtu jābūt vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju ieguldījumam, no tā nopelnītā nauda paliek Latvijā,” tā Z. Vaikulis.
