No šodienas valstī ārkārtējā situācija. Kā tas izmainīs mūsu ikdienu? 12
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība valstī ir izsludinājusi ārkārtējo stāvokli no šodienas līdz 6. decembrim, lai samazinātu cilvēku savstarpējo kontaktēšanos un cerībā tādējādi ierobežot koronavīrusa infekcijas izplatību.
Aizvadītajā piektdienā Latvija sasniedza jaunu rekordu – 404 reģistrēti inficēšanās gadījumi ar Covid-19 (kopumā veikts 6651 tests, 6,1% gadījumu – pozitīvi).
Ja no valdības nesekotu operatīva rīcība, tad, kā sacīja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, draudot nespēja kontrolēt pandēmijas uzliesmojumu, kā tas ir noticis ne vienā vien Eiropas valstī.
Šajās četrās nedēļās līdz 6. decembrim nedrīkstēs notikt publiskie un izklaides pasākumi, savukārt privātās kopā sanākšanās drīkst organizēt 10 cilvēku pulciņā divu mājsaimniecību ietvarā, izņemot bēres, kur šie 10 cilvēki drīkst ierasties no vairākām mājsaimniecībām.
Izglītības iestādēs jāievēro jau iepriekš noteiktie ierobežojumi – 1.–6. klašu skolēni mācīsies klātienē, arī bērnudārzu audzēkņiem būs klātienes nodarbības, bet 7.–12. klasēm mācības joprojām notiks attālināti.
Rīt lems par atbalstu
Ieviesta vesela rinda vēl citu ierobežojumu, kas, kā sacīja valdības vadītājs K. Kariņš, izraisīs ekonomiskās sekas. Lai tās būtu pēc iespējas mazākas, valdība pirms divām nedēļām uzklausīja finanšu ministra Jāņa Reira vadītās darba grupas starpziņojumu, un Ministru prezidents sola, ka rīt valdības sēdē tikšot pieņemti konkrēti lēmumi par atbalsta mehānismu kovida ierobežojumu skartajām jomām un personālam.
J. Reirs informēja, ka šim nolūkam novembrī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem esot pieejami 49 miljoni eiro, bet, ja ar šo naudas summu nepietikšot, tad likums ļauj valdībai lūgt Saeimas atbalstu, lai naudas summu varētu papildināt Valsts kasē.
Kāpēc aizliegti kultūras pasākumi?
Daudzi cilvēki ir neizpratnē, kāpēc ir aizliegti visi publiskie kultūras pasākumi, gan koncerti, gan teātra izrādes, jo, pēc Slimību profilakses un kontroles centra informācijas, līdz šim brīdim tās nav galvenās riska zonas, kur var iedzīvoties kovidā.
Turklāt tās ir publiskās vietas, kur jau no oktobra pastāv prasība par personalizētajām sēdvietām un sejas masku valkāšanu.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) skaidroja, ka šobrīd neviens vairs nespējot garantēt, ka infekcija strauji neizplatīsies arī šajās vietās. “Neviens saglābts koncerts un teātra izrāde nedrīkst būt kaut vienas cilvēka dzīvības cenā.
Domājot par cilvēku garīgo veselību, arī ārkārtējās situācijas laikā būs pieejamas kultūrvietas – muzeji, bibliotēkas un atšķirībā no iepriekšējās ārkārtējās situācijas šoreiz arī grāmatnīcas, kur sabiedrība varēs gūt nepieciešamo kultūras un mākslas klātbūtni, taču bez pulcēšanās. Kultūras ministrija kopā ar Finanšu ministriju izstrādās mehānismu par kompensācijām kultūras nozarei gan valsts, gan privātajā sektorā,” sacīja Puntulis.
Arī epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka puse slimnieku nespējot norādīt infekcijas avotu, un tas nozīmē, ka vīruss var sagaidīt cilvēku jebkurā vietā.
“Ja samazināsies to testu skaits, kas uzrāda, ka analīžu rezultāts ir pozitīvs, tad arī varēsim samazināt ierobežojumus,” norādīja epidemiologs J. Perevoščikovs.
Cilvēkiem jāmobilizējas
Pagājušajā nedēļā no atsevišķiem ministriem izskanēja pretrunīgi viedokļi par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, tomēr Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopīgajā sēdē pēc diskusijām visas piektdienas garumā izdevās vienoties un pieņemt lēmumu, kuru atbalstīja visi ministri.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sākotnēji uzskatīja, lai valstī nebūtu jāievieš ārkārtējs stāvoklis, sabiedrības veselību varot aizsargāt, operatīvi pieņemot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības un citos saistošajos likumos. Viņaprāt, no ārkārtējās situācijas varēja izvairīties laikus, kāpinot koronavīrusa testēšanas jaudu.
“Izsludinot ārkārtējo stāvokli valstī, mēs apsvērām jautājumu, vai ir nepieciešams runāt par ārkārtas stāvokli vai par situāciju, kad mēs varam piemērot tiesību ierobežojumus tikai ar Saeimas palīdzību. Valdībai koleģiāli rīkojoties, mēs izvēlējāmies vieglākos no nepieciešamajiem pasākumiem.
Ja mēs salīdzinām ierobežojumu apmērus ar citām Eiropas valstīm, tad esam rīkojušies ļoti samērīgi un pieticīgi. Šis nav tikai valdības atbildības jautājums. Tieši no cilvēku spējas mobilizēties būs atkarīgs tas, cik ilgi šāds ārkārtējs stāvoklis pastāvēs,” atzina Bordāns.
Robežas neslēgs
Nacionālā apvienība (NA) iepriekš aicināja valdību slēgt Latvijas ārējās robežas, taču valdība šādu lēmumu nepieņēma. Epidemiologs J. Perevoščikovs vienā no pēdējām preses konferencēm norādīja, ka joprojām diezgan daudz inficēšanās gadījumu esot ievesti no ārvalstīm un ka tie nemazinās, bet saglabājot stabilitāti.
Pamatojot, kāpēc NA priekšlikums ir noraidīts, Ministru prezidents Kariņš sacīja, ka valdības ārkārtas sēdē, iztaujājot epidemiologus, esot nospriests, ka robežu slēgšanas nepieciešamībai ir jāpievērš uzmanība, taču šobrīd svarīgākais ir ierobežot pulcēšanās iespējas, jo tas ir vislielākais saslimstības risks.
“Atgādinu, ka visi, kas ierodas Latvijā no valstīm, kur kumulatīvais rādītājs ir 50 saslimušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jāievēro pašizolācija. Tāpēc es to neuzskatu par brīvu robežu šķērsošanu. Valstī ir šo cilvēku uzraudzības mehānisms, un cilvēki tiek sodīti, ja policija konstatē pārkāpumus,” skaidroja Kariņš.
Ierobežojumi no 9. novembra līdz 6. decembrim
* Atcelti koncerti, teātra izrādes un citi publiskie pasākumi.
* Privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēku un ne vairāk kā no 2 mājsaimniecībām.
* Sapulcēs, gājienos un piketos drīkst pulcēties ne vairāk kā 50 personu.
* Bērēs drīkst būt ne vairāk kā 10 cilvēku no vairāk nekā divām mājsaimniecībām.
* Reliģiskās darbības veikšanas vietās jānodrošina, ka vienlaikus tur atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpa.
* Aizliegti skaistumkopšanas pakalpojumi, izņemot friziera pakalpojumus tikai pēc iepriekšēja pieraksta un nodrošinot 10 m² no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.
* Sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.
* Aizliegti izklaides un atpūtas pasākumi: naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA centros, slidotavās, spēļu zālēs u. c. Aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās.
* Sporta treniņa (nodarbības) norisei ārtelpās vienā treniņgrupā vienlaikus drīkst pulcēties ne vairāk kā 10 personu (neskaitot sporta speciālistus); aizliegts izmantot ģērbtuves.
* Iekštelpās atļautas tikai individuālas sporta nodarbības vienai personai vai personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Tirdzniecības vietas, kam atļauts strādāt:
* pārtikas veikali;
* aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
* optikas veikali;
* dzīvnieku barības veikali;
* grāmatnīcas;
* preses tirdzniecības vietas;
* higiēnas un saimniecības preču veikali;
* telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas;
* preču izsniegšana, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.
