No šodienas plūdu seku dēļ situācija lielākajā daļā Latvijas atzīstama kā valsts mēroga dabas katastrofa 0
Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas lauksaimniecībā nozīmīgā valsts teritorijas daļā kopš šodienas ir atzīstamas kā valsts mēroga dabas katastrofa, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
ZM atgādināja, ka 14.novembrī ārkārtas Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē vairākas pašvaldības izteica lūgumu Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā to administratīvajās teritorijās. Taču tā kā saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas lauksaimniecībā novadu teritorijās pēc 30.novembra ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa, klātesošie vienojās Ministru kabinetu nelūgt izdarīt grozījumus 29.augusta rīkojumā par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu. Līdz ar to nozīmīgā valsts teritorijas daļā lietavu un plūdu izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga katastrofa.
Kā ziņots, valdība iepriekš akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tāpat no šīs budžeta programmas piešķirti arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.
Ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ lauksaimniecības jomā tika izsludināta ārkārtas situācija 29 novados – Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.
Krīzes vadības padome (KVP) novembra pirmajā pusē ārkārtas sēdē ZM uzdeva iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts nozīmes meliorācijas sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, kā arī turpināt sarunas ar apdrošināšanas sniedzējiem par apdrošināšanas sistēmas pilnveidi lauksaimniecībā. Tāpat ZM uzdots turpināt dialogu ar EK par iespējām kompensēt reģionāla mēroga dabas katastrofas teritorijās cietušajiem lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus.
Vienlaikus klātesošie KVP padomes locekļi vienojās aicinājumā Lauku atbalsta dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām, reģionāla mēroga dabas katastrofas teritorijās cietušajiem lauksaimniekiem, kas tieši saistītas ar minētajiem plūdiem un to radītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā.
