Zābakus pirksim pārtikas lielveikalā. Ko paredz jaunie iepirkšanās ierobežojumi? 48
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No pirmdienas tiek atcelti aizliegto preču saraksti pārtikas veikalos, higiēnas preču veikalos un grāmatnīcās, kur varēs nopirkt visas preces. Savukārt ierobežojumi paliek spēkā visos pārējos veikalos.
Ejam uz drošu vidi, lai veikali varētu strādāt, cilvēki nesaslimtu un slimība neizplatītos, piektdien pēc valdības sēdes teica premjers Krišjānis Kariņš. Amatpersonu vēlme ir samazināt pircēju skaitu veikalos, lai novērstu drūzmēšanos un varētu nodrošināt drošu iepirkšanos.
Paredzēts, ka turpmāk visas preces varēs nopirkt tajos veikalos, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikalos, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta. Tāpat varēs strādāt arī grāmatnīcas.
Paplašināts atļauto preču saraksts, un turpmāk varēs nopirkt arī stādus, dēstus, sēklas, substrātus, mēslošanas līdzekļus, dūmu detektorus, elekropreču aksesuārus. Šīs preces varēs iegādāties saimniecības preču veikalos.
Tiesa, veikalniekiem gan būs jāuzrauga pircēju plūsma, cilvēki veikalos varēs atrasties mazāk, jo līdzšinējo 15 m2 vietā uz vienu cilvēku noteikta 25 m2 platība. Jaunā kartība attieksies arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta gadatirgu organizēšana.
Ja tiks konstatēti pārkāpumi, policija tirdzniecības vietu varēs slēgt līdz septiņām dienām. Arī turpmāk netiks ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces internetā, pasūtot pa e-pastu vai tālruni.
Mazo un vidējo veikalu saimnieki nav apmierināti ar jauno kārtību. “Tas ir reveranss lielveikalu priekšā,” piektdien sacīja SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
Viņš uzskata, ka iepriekšējie nosacījumi bija apmierinoši un nav bijusi vajadzība mainīt nosacījumus. “Uzskatu, ka 25 m2 ir nevietā, te pastrādājuši lielo veikalu tīkli. Arī dalījums 30% un 70% ir nepareizi.
Tagadējais lēmums nozīmē, ka lauku veikalos cilvēki stāvēs ārā un gaidīs rindā, jo veikalā varēs atrasties četri, nevis septiņi cilvēki. Un kurš atbildēs, ka viņi, stāvot laukā, nedabūs plaušu karsoni?” vaicā Okmanis, kura vadītajā savienībā ietilpst vairāk nekā 500 “LaTS” veikalu.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs domā, ka jaunā kārtība būs diskriminējoša pret mazajiem tirgotājiem. “Tagad jebkurā pārtikas veikalā varēsiet nopirkt jebkuru nepārtikas preci, bet paši nepārtikas preču tirgotāji strādāt nedrīkst. Rotaļlietas un traukus nopirksiet, piemēram, “Rimi”, bet rotaļlietu veikalos vai “Rito” nedrīkstēs.
Tas tiek argumentēts, ka būšot mazāks pircēju blīvums, ja visu varēs nopirkt tikai jaukto preču veikalos, bet pārējie būs slēgti. Mēs katru dienu saņemam izmisīgus pircēju lūgumus atļaut valdībai pārdot vienu vai otru nepārtikas preci,” sacīja Danusēvičs.
Bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izteikusies, ka virkne ierobežojumu nozīmē konkurences vājināšanos. No konkurences tiesību viedokļa būtiskākais ir tas, lai izstrādātie nosacījumi ir loģiski, pamatoti un mērķi sasniedzoši. “Manā skatījumā tie ir absurdi, jo rada nesamērīgu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, ierobežojot darbību un izstumjot no tirgus mazākus nozares spēlētājus,” sacījusi Ābrama.
Arī “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš apsveic valdības vēlmi mainīt pašreizējo “preču sarakstu” kārtību un dot iespēju veikaliem strādāt. Taču, pēc ekonomista domām, “ja tiešām vēlamies ierobežot vīrusa izplatību, drīzāk tirdzniecība ir jāorganizē tā, lai cilvēki pēc iespējas plašāk izklīstu visos iespējamos veikalos, attiecīgi pircēju blīvums katrā atsevišķā veikalā būtu mazāks. Uzsvaram ir jābūt uz distancēšanos, nevis uz lemšanu par preču sarakstiem un veikalu veidiem”.
Par konkurences kropļošanu jaunos noteikumus sauc ne tikai būvmateriālu tirgotāji, bet arī citi. “Stockmann” direktore Dace Goldmane jau izteikusies, ka situācija, kad vieni tirgotāji drīkst tirgot nepārtikas preces, bet citi nedrīkst, nav balstīta uz godīgu konkurenci un maldina sabiedrību.
“Pašreizējās norises valstī vedina domāt, ka esam iegrimuši segmentu analīzē, bet neesam paskatījušies uz iespēju Latvijā īstenot drošu tirdzniecību klātienē,” viņa sacīja.
Arī SIA “Depo DIY” valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis norāda, ka nevar atbalstīt EM valdībai iesniegtos priekšlikumus, jo tie rada konkurences kropļojumu, tāpat izkropļota esot tirdzniecības nozares izstrādātā “Drošas tirdzniecības koncepcija”, jo atsevišķas izmaiņas nav skaidras, samērīgas vai nav izvērtētas kompleksi ar pārējām koncepcijas prasībām.
Saprotot valdības bažas, ka, atverot līdz šim ierobežotos veikalus, pirmajās dienās var veidoties pircēju “pīķi”, “Depo” piedāvāja veikalu pirmajā atvēršanas nedēļā noteikt augstāku tirdzniecības platību uz vienu pircēju – 35 m2, veikalus atvērt darba nedēļas pirmajā pusē no pirmdienas līdz trešdienai, bet tas netika ņemts vērā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piektdien gan atzina, ka gribētos, lai darbu atsāktu visi veikali, bet, skatoties saslimstības rādītājus, tas būtu pārāk liels risks.
