Emocijas neglabāt sevī 1
Pēc tuva cilvēka zaudēšanas vai citās lielās bēdās daba ir paredzējusi sērot. Kā skaidro psihoterapeite, par mūsu emocijām un reakciju uz apkārt notiekošo atbild noteiktas smadzeņu daļas.
! Nobloķētās emocijas paliek zemapziņā un vēlāk var izpausties kā neadekvātas emocionālas reakcijas, pārvērsties sāpēs vai citos ķermeniskos simptomos. Ne velti Latgalē kopš seniem laikiem bijušas apraudātājas, kas palīdz atraisīt apkārtējos spēju raudāt, lai sirdī nepaliktu smagums.
– Ja pacientam ir lielas bēdas, piemēram, pēc tuvinieka aiziešanas, ārsts antidepresantus parasti neizraksta, jo ir nepieciešams sērot un raudāt. Jāņem vērā, ka salauztas sirds vai mīļa cilvēka zaudējuma radītās sāpes turpināsies vidēji gadu, – skaidro daktere. – Protams, sāpīgais notikums atmiņā paliks visu mūžu, taču vēlāk vairs emocionāli netraucēs. Ja gada laikā sēras nav pārgājušas, palīdzēs psihoterapija, medikamenti un fiziskas aktivitātes.
Nereti nācies redzēt, ka bērēs asarās visvairāk izplūst cilvēks, kurš nav bijis aizgājējam īpaši tuvs. Psihoterapeite skaidro, ka katram ir atšķirīga emocionalitāte, kā arī sava zaudējumu un sāpīgu notikumu pieredze, kas veidojusies dzīves laikā un aktualizējas emocionāli smagos brīžos. Varbūt viņš ne tik sēro daudz par aizgājēju, kā izraud pats savu sāpi.
