Tikšanās ir konkretizēta 3
1939. gada 23. maijā Hitlers saviem ģenerāļiem paziņoja, ka karš Eiropā ir neizbēgams, un izziņoja arī datumu, kurā jānotiek uzbrukumam Polijai – 1939. gada 1. septembris. Taču līdz šim termiņam bija nepieciešams jebkuriem līdzekļiem pārliecināt Staļinu, lai PSRS piegādā Vācijai karošanai nepieciešamos izejmateriālus: maizi, šķidro degvielu, mangāna rūdu, kokvilnu, fosfātus, azbestu.
PSRS nesteidzās. Laiks ritēja, bet lietas tālāk par runāšanu nevirzījās. Visbeidzot, 1939. gada 15. augustā, Joahims fon Ribentrops piedāvāja Molotovam noslēgt uz 25 gadiem paktu par savstarpēju neuzbrukšanu. Molotovs, labi sajūtot vāciešu izmisumu, kā obligātu priekšnosacījumu izvirzīja prasību iepriekš parakstīt tirdzniecības–kredīta vienošanos. Vācieši bija spiesti tādu parakstīt, un rezultātā viņiem PSRS bija jāpiegādā unikāli metālapstrādes darbagaldi, bruņojuma elementi, ķīmiskās iekārtas, dzinēji un daudz kas cits.
Kad galvenais nosacījums bija izpildīts, Ribentrops pieprasīja, lai viņu uzaicina uz Maskavu neuzbrukšanas pakta parakstīšanai. Staļins atkal nesteidzās. Apvaldījis lepnumu, Hitlers pirmais vērsās pie viņa ar vēstījumu, lūdzot pieņemt Ribentropu. Šajā reizē Staļins piekrita un tikšanos nozīmēja 23. augustā, kurā Maskavā parakstīja paktu par PSRS un Vācijas savstarpēju neuzbrukšanu un arī bēdīgi slavenos slepenos papildprotokolus, kas paredzēja Baltijas valstu noziedzīgu atdošanu PSRS pārziņā.
Taču mēnesi pēc šiem notikumiem Ribentrops jau atkal lūdza audienci pie Molotova, lai it kā “pieslīpētu jautājumus par Poliju”. 1939. gada 27. septembra vakarā viņš ieradās Maskavā, kur viņu nekavējoties pieņēma Molotovs. Saruna risinājusies no plkst. 22.00 līdz 3.30, turklāt 2 stundas tajā piedalījies arī Staļins. 28. septembra rītā pārrunas turpinājās. 29. septembrī, atgriezies Berlīnē, Ribentrops nekavējoties devās pie Hitlera.
Vēsturnieki pauž, ka reihsministrs ar padomju vadītājiem precizējis abu valstu vadītāju savstarpējās tikšanās pēdējās detaļas. Turklāt šodien tas patiešām jau ir pierādīts, jo arhīvos atrasta to apliecinoša Staļina un Vācijas vēstnieka PSRS grāfa fon der Šulenburga sarakste…
