Kā apbedīt pelnu urnu 0
Kapu kopšanas kultūrai mūsu zemē ir dziļas saknes un ilgstošas tradīcijas. Tiklīdz iestājies pavasaris, viens no pirmajiem ceļiem ved uz kapsētu apkopt tuvinieku kapu kopiņas. Tiesa, daudzi ļaudis savu tuvinieku mirstīgās atliekas šobrīd zemes klēpī gulda nevis zārkā, bet pēc kremēšanas veikšanas pelnu urnā.
Daudzi ļaudis šobrīd savu tuvinieku mirstīgās atliekas izvēlas kremēt. Kas darāms, lai pelnu urnu ar godu guldītu zemē, stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes galvenā speciāliste DIĀNA CEIKA.
– Par kapavietas izveidi vajadzētu sākt domāt nevis tajā brīdī, kad no krematorijas saņemta urna ar pelniem, bet vismaz nedēļu pirms tam. Ja ģimenei jau ir ierīkota sava kapavieta, lai nokārtotu formalitātes, pietiks ar divām dienām. Personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, tas ir, kapavietas uzturētājam, jāvēršas pie kapsētas pārziņa, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, līgums par kapavietas uzturēšanu un kremētā cilvēka miršanas apliecība. Ar kapsētas pārzini arī jāsaskaņo diena un laiks, kad apbedījumu varēs veikt. Līdz apbedīšanas dienai jānokārto Rīgas domes noteiktā pakalpojumu maksa. Jāpatur prātā, ka ģimenes kapavietā jebkuru apbedījumu drīkst veikt tikai ar tuvinieka – kapavietas uzturētāja – atļauju, ar kuru kapsētas kantorī noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu.
Ja ģimenei nav savu dzimtas kapu, Rīgā deklarētajām personām jāvēršas kādā no Rīgas pilsētas atvērtajām kapsētām, tas ir, Jaunciema vai Bolderājas kapos. Lai nopirktu jaunu kapavietu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un kremētā cilvēka miršanas apliecība. Pēc dokumentu noformēšanas un vēlamās bēru dienas un laika saskaņošanas jānokārto noteiktā pakalpojumu maksa, šajā gadījumā arī par jaunas kapavietas iegādi. Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu atvērtajā kapsētā minimālā maksa par vienvietīgu kapavietu ir 141,12 eiro. Izdevumi par pelnu urnas aprakšanu ir daudz mazāki kā par mirušā cilvēka apbedīšanu zārkā. Minimālā summa, no kuras jāšķiras par standarta zārka apbedīšanu, ir no 114,21 eiro, bet par urnas – 63,21 eiro. Šajā summā ietilpst maksa par dokumentu sagatavošanu, urnas ierakšanu zemē un kapsētas teritorijas uzturēšanu. Ja apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs ir maznodrošināts vai trūcīgs, daudzbērnu ģimenes loceklis, politiski represētais vai persona ar invaliditāti (1. vai 2. grupa), uzrādot atbilstošus dokumentus, var saņemt atlaidi. Šajos gadījumos par urnas apbedīšanu jāmaksā 45,51 eiro, – stāsta Diāna Ceika.
Rīgas domes noteikumi nosaka – kapa bedrei, kurā paredzēts apbedīt urnu ar pelniem, ir jābūt ne mazāk kā vienu metru dziļai. Vienā ģimenes kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana. Ja tuvinieki izsaka vēlmi atvadīšanās ceremonijas laikā bedri aizbērt paši, viņiem tas, protams, tiek ļauts. Ja pēc laika piederīgie aizgājēja kapavietā vēlas uzstādīt pieminekli un apmales, arī šie darbi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini, aizpildot iesniegumu, kā arī veicot maksu par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu un demontāžu – 21,34 eiro.
– Prasība saskaņot darbus ar kapsētas pārzini galvenokārt izvirzīta tāpēc, lai varētu izsekot tam, kas notiek kapos. Ir gadījies, ka vieni radi mirušā tuvinieka piemiņas vietā uzstāda pieminekli vai cita veida kapa aprīkojumu, bet kapavietas uzturētājs vēlāk ir neziņā, kas to ir izdarījis. Gadās arī, ka pēc kapavietas betonēšanas darbiem veicēji betona atlikumus izgāž atkritumu konteinerā, kā dēļ atkritumu izvešana beidzas ar salauztu tehniku. Ja darbi iepriekš nav saskaņoti, nav neviena, kas uzņemas atbildību, – teic Diāna Ceika.
Viņa mudina iedzīvotājus pelnu urnas apglabāt legāli, apbedīšanu saskaņojot ar kapsētas pārzini, jo citādi var gadīties – paies desmit divdesmit gadi, bērni vai mazbērni gribēs atrast vecvecāku vai vēl senāku senču kapavietas, bet tas nebūs iespējams, jo mirušo reģistrācijas grāmatā par šo cilvēku apbedīšanu nav veikts ieraksts. Par personu apbedījumu vietām bieži interesējas arī aizgājēju draugi, kaimiņi vai bijušie kolēģi, kuriem nav bijusi iespēja piedalīties bērēs. Ja apbedīšana veikta nelegāli, šādu informāciju nevaram sniegt, stāsta Kapsētu pārvaldes galvenā speciāliste Diāna Ceika.
