No skuju vitamīnu dzēriena līdz dziednieciskai pirts slotai! Egles apslēptais spēks tautas medicīnā 9
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Dziedniecībā zinoši ļaudis uzskata, ka visas zāles, kas cilvēkam pie dažādām veselības problēmām vajadzīgas, ir rodamas dabā, turklāt tajā zemē, kur viņš dzīvo. Novērots – ja pie mājas pēkšņi uzrodas kāds augs, kas iepriekš tur nav audzis, mājā dzīvojošajiem tas jāuztver kā signāls: noskaidro, pie kādām kaitēm tas lietojams. Egle, priede, kadiķis gan parasti paši pagalmā nenāk, bet savu palīdzīgo adataino roku šie koki gatavi sniegt vienmēr.
Egle (Picea)
Man egles vienmēr šķitušas kā tādas latvju sievas – noslēgtas, smagnējas, kaut cita citai līdzās dzīvojošas, tomēr katra sevī ierāvusies. Tā kā priecāties par dzīvi rimušas, tā kā pieklusušas zem tās nastas, bet – ar abām kājām uz zemes stāvošas, stipras. Emociju šaltis?
Lielajām eglēm, šķiet, tās pat nepiestāv, mazās gan to pilnas, spridzīgas – tām laikam viss atdots… Un noteikti lielās egles sirds sāp, kad visdaiļāko no meitām vecā gada nogalē aizved kalpot cilvēkam. Lolota, ar zaru rokām no vējiem sargāta, nu tā tiek apkarināta svešādām, aukstām mantām un tad… izmesta atkritumos. Varbūt tāpēc egle tāda noslēgta? Taču ļaunatminīga tā noteikti nav – veselību atgriezīs visiem, kas ticēs tās skuju dziedinošajam spēkam.
Gaistošie fitoncīdi, ko satur egļu skujas, lieliski attīra gaisu: iznīcina slimības rosinošos mikrobus, piepilda to ar patīkamu aromātu, kas uzlabo omu. Pagaist depresīvas domas, norimst galvassāpes, atgriežas mundrums. Ziemā jāiet pie egles, lai attīrītu ķermeni no negatīvās enerģijas. Vasarā gan ne, jo tad egle atņems enerģiju – tāda reiz ir tās duālā daba. Uzskata, ka egle ir vietas sargs, bet duālās dabas dēļ to stāda patālāk no mājas.
Pēc Ziemassvētkiem un jaunā gada sagaidīšanas neizmetiet eglīti! Pateicībā par kopābūšanu svētkos nogrieziet zariņus, salieciet maisiņā, jo tās vēl var izmantot. Kad iesāpas kāda locītava vai muskulis, nomoka iekaisums vai vienkārši gribas uzlabot emocionālo labsajūtu un palutināt ādu, piedodot tai samtainu maigumu, 1–1,5 kg egļu zariņu aplej ar 4–5 l verdoša ūdens, pavāra 5–10 minūtes. Pusstundu ļauj ievilkties, tad nokāš un pielej vannas ūdenim. Pēc vannas neaizmirstiet pateikties eglītei!
Egle pirtī
Pirtnieks, dziednieks Juris Kraucis: “Egļu slotiņu pirtī izmanto kā masāžas slotiņu, gan gaisa aromatizēšanai – sakarsējot to uz akmeņiem, izdalās ēteriskās vielas, kas ļoti labvēlīgi ietekmē elpošanas ceļus. Masāžai tā strādā kā mīksta vālīte – perot egļu skujas neduras, bet dziļi masē ādu. Ja kādam āda ļoti jutīga, viņš teic, ka duras gan, bet izbaudīt egli tomēr grib, tad viņam pirms pēriena muguru noklāj ar egļu zariņiem un egles labumu ķermenī ieper ar kādu lapukoku slotiņu. Egļu zarus var likt parastajās lapu slotās, lai pastiprinātu to masāžas spējas, gan zāļu slotās – lai pastiprinātu aromātu.”
Uzziņa
Kas vērtīgs egļu skujās
Egles skujas satur ēteriskās eļļas, askorbīnskābi, miecvielas, sveķus, minerālsāļus, terpentīnu, skudrskābi, dzintarskābi, alumīniju, hromu, dzelzi, daudz C vitamīna. Jauno dzinumu novārījumu izsenis lieto cingas, hepatīta, ādas slimību ārstēšanai. Skujas izmanto saaukstēšanās, klepus, plaušu iekaisuma, bronhīta gadījumā.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
• Organismu spēcinošs dzēriens. Skujas sasmalcina, ieber stikla burkā, pieber cukuru (attiecībā 4:1), samaisa. Dienas deva: 2 ēdamkarotes maisījuma aplej ar 1 glāzi auksta vārīta ūdens, nostādina 2 diennaktis, izkāš. Lieto pa pusglāzei 2 reizes dienā.
Nav ieteicams dienā lietot vairāk par glāzi egļu skuju novārījuma, uzlējuma vai tējas, jo tas spēcīgi aktivizē nieru darbību.
• Pie avitaminozes dzer skuju novārījumu: 1–2 ēdamkarotes egļu skuju ieber katliņā, aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens. Katliņam uzliek vāku un uz lēnas uguns karsē 10 minūtes. Ļauj 30 minūtes ievilkties, tad izkāš. Izdzer dienas laikā, dzerot maziem malkiem.
Var dzert arī uzlējumu: 1 glāzi skuju aplej ar 3 glāzēm auksta vārīta ūdens, pievieno 2 ēdamkarotes citrona sulas. Tumšā vietā, ik pa laikam samaisot, nostādina 2 dienas. Izkāš. Lieto pa pusglāzei 2 reizes dienā pirms ēšanas.
• Skuju vitamīnu dzēriens. 30 g skuju aplej ar glāzi karsta ūdens, slēgtā traukā vāra 30 minūtes. Atdzesē. Izdzer dienas laikā. Garšai var pievienot dzērveņu sulu.
• Pie saaukstēšanās, vitamīnu trūkuma, noguruma pagatavo spēcinošu dzērienu: katliņā ieber 500 g sasmalcinātu egļu skuju, pārlej ar 1 litru ūdens, pievieno dzērveņu vai citrona sulu. Diennakti nostādina vēsā vietā. Tad katliņu uz plīts ūdens peldē vāra 30 minūtes, ļauj 3–4 stundas ievilkties. Dzer pa pusglāzei 2–3 reizes dienā.
• Imunitātes stiprināšanai. 4 glāzes egļu skuju aplej ar 2,5 l verdoša ūdens, vāra 30 minūtes. Atstāj 2 stundas ievilkties, izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pēc ēšanas.
Otrs tējas pagatavošanas veids: piestiņā saberž egļu skujas ar nedaudz ūdens, pārliek katliņā un pielej ūdeni (1:10). Uz lēnas uguns vāra 30 minūtes. Kad padzisis, izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes 2 reizes dienā pēc ēšanas. Uzglabā vēsā vietā.
• Imunitātes stiprināšanai var pagatavot vitamīniem bagātu dzērienu: 500 g egļu skuju aplej ar 2,5 litriem verdoša ūdens, vāra 30 minūtes. Tad 2 stundas nostādina, izkāš, pēc garšas pieliek medu, dzērveņu vai skābēto kāpostu sulu. Salej pudelēs, cieši aizkorķē. Uzglabā ledusskapī. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pēc ēšanas.
• Pie saaukstēšanās, sausa klepus, gripas uz krūtīm liek egļu skuju kompresi: egļu skujas samaļ gaļasmašīnā, ieliek burciņā un pieliek 2 ēdamkarotes medus. Rūpīgi samaisa. Iegūto masu uzziež iepriekš sagatavotai auduma salvetei, uzliek uz krūtīm un pārsedz ar vilnas šalli, lakatu. Tur vismaz 2 stundas.
• Kā urīnu un žulti dzenošu, sviedrējošu un atklepojošu līdzekli, arī vielmaiņas noregulēšanai dzer egļu skuju tēju: ēdamkaroti skuju (ar kaudzi!) pārlej ar 1 glāzi ūdens, vāra 20 minūtes. Izkāš. Izdzer dienas laikā. Garšai var pievienot medu.
• Pie artrīta gatavo skuju vannas: svaigas skujas aplej ar verdošu ūdeni, nostādina. Ielej bļodā, 30 minūtes vanno sāpošās rokas un kājas. Pēc tam silti satin, 1 stundu paliek mierā. Procedūru atkārto pēc 2 dienām. Reimatiskā poliartrīta gadījumā iesaka veikt 5–7 procedūras.
• Pie bezmiega, ādas izsitumiem vakarā pirms gulētiešanas iet vannā, kuras ūdenim pievieno uzlējumu, kas pagatavots, 2 saujas skuju aplejot ar litru ūdens, lēnām uzkarsējot un uz mazas uguns pavārot 10 minūtes. Vannā paguļ 20 minūtes. Šāda skuju vanna ne tikai nomierina, atjaunina ādu un paaugstina tās aizsargfunkcijas, bet arī palīdz tikt galā ar dažādām saaukstēšanās slimībām. Ārstēšanās kurss – 12–14 procedūru.
• Pie gastrīta ar paaugstinātu skābes līmeni: 500 g kaltētu mežrozīšu paaugļu aplej ar 3,5 l ūdens un nostādina 30 minūtes, pēc tam 5 minūtes vāra. Pievieno pusglāzi egļu skuju un uz lēnas uguns pakarsē vēl 5 minūtes. Izkāš, nedaudz atdzesē un pieliek 2 ēdamkarotes medus. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pēc ēšanas. Ārstēšanās kurss – 1 mēnesis.
• Egļu skuju vannas palīdz arī pie podagras, reimatisma, kāju paralīzes. 2 kg sasmalcinātu svaigu skuju un zaļo čiekuru pārlej ar 6 litriem auksta ūdens, 2 stundas nostādina. Tad liek uz lēnas uguns, vāra 30 minūtes. Karsto novārījumu izkāš un pielej vannas ūdenim. Vannā jāpaguļ 20 minūtes, ik pa brīdim pielejot karsto novārījumu. Pēc vannas rūpīgi noslaukās, problemātisko vietu aptin/sasedz ar vilnas pledu vai šalli un liekas gultā. Ārstēšanās kurss – 10–12 vannu.
• Pie radikulīta lieto tāpat pagatavota novārījuma vannas, tikai tam pievieno 4 ēdamkarotes vārāmā sāls.
• Asinsvadu tīrīšanai ņem 5 ēdamkarotes egļu skuju, 3 ēdamkarotes mežrozīšu paaugļu un 2 ēdamkarotes sīpolu mizu. Sasmalcina, sajauc un aplej ar 4 glāzēm verdoša ūdens. Uz lēnas uguns vāra 10 minūtes, ļauj 30 minūtes ievilkties, izkāš.
Lieto pa 50 ml 3 reizes dienā un pirms gulētiešanas.
• Pie tuberkulozes, elpceļu slimību profilaksei vienādās daļās sajauc saberztas egļu skujas un medu. Sapilda labi noslēdzamā traukā, 2 nedēļas notur vēsā, tumšā vietā, ik pa laikam apmaisot. Pēc tam traukā virs biezumiem būs izveidojies šķidrums – to nolej, biezumus izspiež. Šķidrumu lieto pa 2 ēdamkarotēm no rīta tukšā dūšā.
• Pie ādas iekaisumiem ņem 2 ēdamkarotes egļu skuju un asinszāļu, 3 ēdamkarotes liepziedu un raudenes. Ieber katlā, aplej ar 2 l verdoša ūdens, vāra 10 minūtes. Novārījumu pievieno vannas ūdenim. Vannā guļ 20–30 minūtes. Ārstēšanās kurss – 12 procedūru.
• Pie taukainās seborejas, pastiprinātas matu izkrišanas piestiņā saberž 20 g egļu skuju, aplej ar glāzi verdoša ūdens, uz lēnas uguns pavāra 15 minūtes. Tad 2 stundas ļauj ievilkties, izkāš un ierīvē tīrā galvas ādā. Tā rīkojas 2–3 reizes nedēļā. Ārstēšanās kurss – 2 mēneši.
• Reimatisma skartās vietas, krūšu rajonu saaukstēšanās laikā ierīvē ar egļu skuju eļļas (5–7 pilieni) un augu eļļas (10 ml) maisījumu.
• Pie urīnceļu infekcijas, plaušu karsoņa, gripas, bronhīta, astmas, deguna iekaisuma 2–3 pilienus egļu skuju eļļas pievieno augu tējai.
• Egļu skuju eļļu, atšķaidītu ar ūdeni, izsmidzina telpā gaisa attīrīšanai un atsvaidzināšanai.
• Lai enerģētiski attīrītu telpas, kvēpina egļu un kadiķu skujas.
• Izžāvēti egļu čiekuri der kā masāžas rīks – saber kastītē, kurā ērti pamīņāties.
• Pavasarī izcils vitamīnu avots ir jaunās egļu skujas.
• Egļu sveķu komprese palīdz sadziedēt ievainojumu, pat sastrutojušu.
