No skudras līdz … 0
Līdz 29. maijam Jelgavas Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Fauna Latvijas medaļu mākslā”. Tajā pārstāvēti pēdējo gadu (un ne tikai) radītie latviešu medaļnieku darbi, kas veltīti faunai. Skatītāju vērtējumam nodoti 19 autoru darbi, kuri pārstāv vairāk nekā 150 medaļas.
Autoru vidū ir gan medaļu mākslas celmlauži, kā arī tādi, kuri tikai meklē savu ceļu, tēmu un pieeju medaļu radīšanai. Izstādītajos darbos medaļnieki attēlojuši sīkos dzīvniekus, kā vaboles, skudras, peles, kā arī izmēros varenākus, kuri mīt ne tikai Latvijā, bet arī aiz robežām.
Šāda izstāde, kur demonstrēti tikai darbi par faunu, Latvijā notiek pirmo reizi. Mākslinieki izvēlētajam uzdevumam piegājuši ar lielu pietāti un atbildības sajūtu. Vai bijusi jāattēlo vabole, bite, skudra vai cits sīks dzīvnieks vai lielāks – zirgs, suns u. c., neskaitāmu studiju rezultātā tapuši šie darbi, kas redzami izstādē. Katram faunas pārstāvim piemeklēta viņam raksturīga poza. Bieži šie faunas pārstāvji ievietoti attiecīgā vidē, kas bagātina medaļu kopiespaidu.
Medaļas lielāko tiesu darinātas bronzā, bet ir arī keramikas, raga, marmora un citos materiālos darinātas. Mākslinieki saviem darbiem nav piegājuši šabloniski. Vairāki savus izvēlētos faunas pārstāvjus parādījuši pārsteidzoši interesantā veidā. Bruno Strautiņš savos darbos iemūžinājis jau sen Rīgā zudušās kafejnīcas “Putnu dārzs” un “Kaza”, kas savulaik bija neatņemamas Rīgas sastāvdaļas. Tāpat minētais tēlnieks pievērsies Andersena pasaku varoņiem, kuri arī ir faunas pārstāvji. Medaļnieka Jāņa Strupuļa radītās medaļas veltītas pasaules kultūras dižgariem. Arī tajā nevar iztikt bez faunas pārstāvjiem. Džuzepe Tomazi di Lampedūza attēlots ar suni, bet Džovani Bokačo ar zirgu. Vairāki mākslinieki faunas tēmai veltījuši veselu medaļu ciklu, kā, piemēram, Vija Dzintare ciklu “Putni”. Visvairāk medaļu izstādei devis tēlnieks Jānis Strupulis. Laikam nav tāda faunas pārstāvja, kuram nebūtu radīta medaļa, pat vairākas.
Visas redzamās medaļas ir optimisma pilnas. To gan nevarētu teikt par Zigurda Galūna medaļu “Dzīvnieka liktenis”. Tā ir patiesa realitāte faunas pārstāvjiem, ja tā gaļu izmanto cilvēki uzturā. Vairākas medaļas veltītas cilvēka un faunas savstarpējām attiecībām. “Pastaiga ar suni”, “Draudzība ar zirgu”.
Izstādē bez daudzajām medaļām skatāmas arī monētas. Monēta gan nav medaļa, gan pēc izmēriem, gan svara, bet kaut kas līdzīgs. Un lata aprites laikmetā neviena vien monēta varēja lepoties ar faunas pārstāvja attēliem. Tajā laikā mēs ikdienā lietojām latus ar skudras, zivs, vardes u. c. attēliem, bet tā ir pagātne. Arī vairāku sudrabā kalto jubilejas un kolekciju monētas no lata laikiem rotā faunas pārstāvju attēli.
Izstāde pārliecinoši parāda tos medaļniekus, kuriem jebkura tēma ir pa spēkam, vajadzīga tikai griba, izdoma un tehniska varēšana, lai radītos skatītājiem pieņemams darbs.
