No skolotājas par brīvprātīgo 0
Bez sabiedrības dzīvot nav iespējams, uzskata bijusī skolotāja Astrīda Pabērza, kura nu jau četrus gadus kā brīvprātīgā darbojas Latvijas Sarkanā Krusta humānās palīdzības punktā, kur trūkumcietējiem izsniedz pārtikas pakas, drēbes un grāmatas.
Algu viņa pašlaik pelna, būdama sētniece. Kad līdz desmitiem rītā visi darbi ir apdarīti, Astrīda dodas uz Aptiekas ielu 8, lai līdz pieciem pēcpusdienā vai pat vēl ilgāk palīdzētu trūkumā nonākušajiem. Kā pati teic, rūpju pietiek, un laiks atliek arī vīram un diviem kaķiem.
Astrīda visu dzīvi radusi būt cilvēkos, jo 33 gadus nostrādājusi par pedagoģi. Tieši saskarsme ar citiem viņai brīvprātīgajā darbā sniedzot vislielāko gandarījumu. “Ja pašam ir labi, kāpēc dzīvi labāku nepadarīt citiem?”
Uz pieņemšanas punktu nākot dažāda vecuma cilvēki, kuriem tiešām vajadzīga palīdzība. Tomēr esot arī tādi, kas piebrauc melnā automašīnā, aplikuši ap rokām un kaklu zelta aksesuārus un parāda papīrus, kas apliecina trūcīgā statusu.
Astrīda ar kolēģēm iebilst nevar, jo dokuments ir pats svarīgākais, lai cilvēks varētu saņemt bezmaksas pārtikas pakas, drēbes, grāmatas. Toties labi saredz nepilnības valsts sociālās palīdzības organizācijā, jo nereti tiek atteikts piešķirt trūcīgā statusu cilvēkam, ja viņa ienākumi ir tikai par dažiem latiem lielāki nekā noteiktie 40 vai 45 lati. Tikmēr daža pārtikusi persona, kas oficiāli neuzrāda savus ienākumus, pie šāda statusa tiek.
Lielākoties cilvēki novērtē Astrīdas un kolēģu veikumu, taču ir arī tādi, kas met sprunguļus viņu darbā. “Mēs katru dienu saskaramies ar nelabvēlīgu attieksmi. Vienam nepatīk piedāvātās drēbes, otrs ir neapmierināts ar pārtikas paku saturu, bet trešais domā, ka no pārtikas pakām labāko pievācam sev. To nemaz nevar izdarīt, jo paka ir aizzīmogota! Ik pa laikam redzam, ka pārtikas pakas, kuru vērtība ir vairāk nekā 4 lati, tiek pārdotas vietējā tirdziņā par latu vai diviem…”
Astrīda teic – katrs nācējs esot jau iepazīts un zināms, ko no katra varot sagaidīt. Netrūkst arī tādu, kuriem palīdzības punkts ir vieta, kur var izlādēt savas negatīvās emocijas. Pēc pārtikas ierodoties arī jaunieši, kuriem Astrīda dažreiz pavaicā, kāpēc viņi nestrādā. Tad visbiežākā atbilde esot: “Man ir sociālais pabalsts. Kāpēc lai strādātu?”
Palīdzības punktā var atrast drēbes gan lieliem, gan maziem, arī grāmatas – tostarp atrast pat retus izdevumus! Kāda sieviete, kas konkrēta autora darbu meklējusi ilgus gadus, to atradusi, kad ieradusies Aptiekas ielas palīdzības punktā. Pašlaik tajā pārtikas pakas ir beigušās, bet jūlijā atkal varētu tikt dalītas. Tam gan vajadzīga atsevišķa sausa un vēsa telpa. Aptiekas ielā tādas vairs neesot – visas ir atvēlētas drēbēm un grāmatām. Protams, Astrīda cer, ka vieta atbrīvosies un atkal varēs sākt pārtikas paku dalīšanu tiem, kam tās nepieciešamas.
