No sirds vai pienākuma dēļ? Kā pareizi dāvināt – garīgais skatupunkts 0
Svētku un tātad arī dāvināšanas maratons ir nebeidzams. Te valsts, te profesionālie, te personiskie svētki un tā pa apli. Kas būtu jādara, lai dāvanu sacensībās nepazaudētu sevi, saglabātu un vairotu enerģiju, sniegtu maksimālu prieku cilvēkiem, kas jums ir svarīgi, parādītu savu mīlestību?
Iesaka psiholoģe, ezotēriķe, Teta dziedniecības (Theta Healing) speciāliste Uļjana Radnaja no portāla kluchimasterstva.ru
Par dāvināšanas vēsturi. Kā no rutīnas apdāvināšanās atgriezties uz garīgo dāvināšanu
Sākotnēji dāvināšanas tradīcijai bija rituāla nozīme. Dāvanas bija kā veltījums dieviem un gariem ar mērķi tos godināt un izlūgties svētību. Arī svētkos un svētījamajās dienās (astroloģiskie datumi, ražas svētki, bērna piedzimšana vai kāzas) cilvēki apmainījās ar simboliskām dāvanām kā simpātiju apliecinājumu vai labklājības vēlējumu.
Ar laiku dāvināšana kļuva par sabiedrisku nepieciešamību, statusa rādītāju un pat – ikdienišķu “pienākumu”. Protams, saglabājies arī patiess siltums un vēlme iepriecināt tuviniekus, tomēr tam tiek tērēts arvien mazāk spēka..
Jo dziļāk grimstam “ko un kam būtu pareizi dāvināt” haosā, jo vairāk mums uzbrūk uzbāzīgi kliedzošā reklāma; jo vairāk cenšamies uz svētkiem visus aplaimot, jo tālāk aizejam no galvenā. No personīgā garīgā veseluma un iekšējas laimes izjūtas, kurus svētkos nomaina histērisks dāvanu maratons.
Dāvināšanas jaunie garīgie likumi
Šie noteikumi ir vairāki, bet visi balstās uz galveno principu: uzmanību pret sevi un piepildījuma sajūtu.
Klasiskie dāvināšanas padomi liek tavai enerģijai iztērēties sīkumos, cenšoties aptvert visu veidu dāvanas visiem cilvēkiem, kuri „būtu jāapdāvina”. Mūsu uzdevums ir atgriezt jūs pie integritātes un patiesuma, enerģijas pārpilnības. Tikai no šī stāvokļa jūs varēsiet veikt dāvināšanu kā garīgu rīcību, un daudzkārtēji vairot enerģiju.
Iespējams, ka kādu no šiem noteikumiem tu jau ievēro intuitīvi, bet kāds cits kļūs par atklājumu.
Izvērtē savas enerģētiskās iespējas
Atzīsties – tev ir stingri ierobežota laika, naudas un dvēseles spēku rezerve. Pat tad, ja tā ir (vai tāda šķiet) pietiekami liela, tā tomēr nav neierobežota. Tāpēc kārtējo svētku priekšvakarā saprātīgi un mierīgi pārdomā savas iespējas.
• Cik cilvēku tu patiešām vēlies apdāvināt?
Veic vienkāršu eksperimentu: izveido sarakstu, kurā sarindo cilvēkus (dāvanu kandidātus) secībā no svarīgākā (Nr. 1) uz leju. Tagad izsvītro saraksta lejas daļu. Ieklausies savās jūtās. Ja būsi godīgs pret sevi, sapratīsi, ka tas tevi nemaz nesatrauc. Patiešām svarīgi tev ir pirmie 3-5 cilvēki sarakstā. Ja tas ir grūti, saliec pa pāriem, uzdodot sev jautājumu: „Ja man būtu iespēja uzdāvināt tikai vienam no viņiem, kuru es izvēlētos?”
• Cik daudz naudu un laiku vari tērēt, meklējot dāvanas?
Ne tik daudz, cik gribētos. Ne tik daudz, cik šis cilvēks tev ir dārgs (varbūt pat ar jahtu nepietiktu, lai izteiktu tavu mīlestību). Tik, cik tu patiešām vari, lai saglabātu līdzsvarotu dzīvi normālā režīmā. Dāvanas, kas pārsniedz tavas finanšu iespējas un kurām pat varbūt paņemts aizdevums (atgādinot par sevi vairākus gadus), ir enerģētiski postošas. Tev zemapziņā var saglabāties iespaids, ka cilvēks tev ir parādā un tas negatīvi ietekmēs attiecības.
• Vai tev pietiks emocionālo rezervju, lai izvēlētos oriģinālu un dvēselisku dāvanu ikvienam?
Patiesībā dvēseliskas un sirsnīgas dāvanas mēs varam pasniegt ne vairāk kā 1-3 cilvēkiem. Tikai tāpēc, ka tas prasa laiku, idejas nobriešanu, radošu sagatavošanu utt. Tāpēc atceries to un nemēģini “pārsteigt visus”. Izvēloties dāvanas un pēc apdāvināšanas tev nevajadzētu justies enerģētiski un finansiāli iztukšotam. Tikai tādā gadījumā tavas dāvanas nesīs labumu gan tev, gan apdāvinātajiem cilvēkiem.
Padomā, kādu dāvanu vēlētos sev un parūpējies par to
Ļoti reti cilvēki apzināti apdāvina sevi. Parasti tam neatliek laika un naudas. Mēs ceram saņemt to, kas mūs iepriecinātu, kā atbildes dāvanu no citiem, bet to neviens nevar garantēt. Mēs jūtamies vīlušies.
Pasniedz dāvanu sev pats, tā parādot, cik ļoti sevi mīli. Vari skaidri darīt zināmu draugiem, ko vēlētos. Tajā nav nekā mulsinoša, tuvinieki varbūt pat priecāsies, ka nevajadzēs lauzīt galvu un riskēt neuzminēt pareizi.
Atzīsties sev, ar kādām emocijām tu pasniedz dāvanu
Ar kādām emocijām pasniedz dāvanu, tādas arī ienes jūsu attiecībās.
Ja dari to aiz bailēm, ka tevi nosodīs vai apvainosies, – tiec skaidrībā ar bailēm. Tu iztērēsi naudu un uz laiku izbēgsi no šīs situācijas, taču bailes tāpat nekur nepazudīs.
To pašu var teikt par dāvanām aiz pienākuma (gribu-negribu, bet vajag) un vainas sajūtas. Tev šķiet, ka tās vajadzīgas, lai saglabātu vai atjaunotu šaubīgo līdzsvaru. Diemžēl enerģētiski tāda dāvana nevis atjauno līdzsvaru, bet padziļina plaisas, pat ja tas izpaudīsies vēlāk.
Mēdz būt pat tādas dāvanas, kurās ielikta agresija, izsmiekls, pazemojums. Tāpat, ja dāvanu pasniedz ar aprēķinu sagaidīt noteiktu saņēmēja reakciju, piemēram, jūtas vai līdzvērtīgu dāvanu, esi gatavs vilties.
Jūtas, kuru dēļ tiešām vērts dāvināt, ir – pateicība, cieņa, mīlestība, arī līdzcietība, žēlsirdība (labdarības dāvanām), un humors, kopēja jautrība (bērniem un draugiem). Ja tavas iekšējās sajūtas, dāvanu izvēloties, atšķiras no nosauktajām, ieteicams nedāvināt.
Tev ir tiesības nedāvināt un nepieņemt dāvanas
Dāvinot un pieņemot dāvanas, mēs vienmēr veicam enerģētisko apmaiņu. Tāpēc vienmēr aizsargā sevi. Ja intuitīvi negribas pieņemt dāvanu – nepieņem. Pat no radiniekiem nē. Ja tava iekšējā balss iesaka atteikties no dāvināšanas – ieklausies tajā.
Īpaši smagi ir tad, kad tuvinieki manipulē ar dāvanu kā iemeslu apvainoties, izjust savu pārākumu, kontrolēt (“Kāpēc tu nevalkā manis dāvināto kleitu?”).
Iziet šo posmu nav vienkārši, bet tici – ja izturēsi, jutīsies īsteni brīvs cilvēks, kuram ir tiesības godīgi paust jūtas.
Vairums cilvēku, īpaši tie, kas nesen sākuši garīgo attīstību, ļoti daudz atdod, bet nemaz neprot saņemt. Viņi izjūt mežonīgu diskomfortu, kad viņiem pasaka banālu komplimentu vai piedāvā pieņemt dāvanu.
Viss minētais strādā arī pretējā virzienā. Esi gatavs, ka vari palikt bez dāvanas vai ka tevis pasniegto dāvanu nepieņems. Ja tu par to apvainojies, ir divi varianti: vai nu turpini rīkoties pa vecam (histērisks apdāvināšanās maratons) vai arī strādā ar aizvainojumu un iziešanu no upura stāvokļa. Izejot caur šo transformāciju, sajutīsi vieglumu un prieku. Dāvanas atkal kļūs par brīnumu.
Iespējams, nesaņemsi dāvanu no tā, no kura gaidīji, un īstajā datumā. Toties vari saņemt pavisam no negaidīta dāvinātāja un bez jebkāda iemesla! Tā ir patiesi burvīga sajūta.
Dāvini no pārpilnības!
Šis punkts ir visu iepriekšējo rezumējums.
Nekad nedāvini no trūkuma. Kad esi iztukšots finansiāli, emocionāli, kad attiecības plīst pa vīlēm un tu ar dāvanas palīdzību izmisīgi vēlies uzlabot situāciju – nedari to. Tas uz laiku var radīt iespaidu, ka viss atkal kārtībā, taču patiesībā tikai sagraus tevi.
Ja vēlies pasniegt dāvanu – dari to tikai no pārpilnības. No mīlestības, sajūsmas, radošā lidojuma, laimes, naudas, laika pārpilnības. Ja esi pārpilnības stāvoklī, tad pat necila dāvana izpaudīs dārgajam cilvēkam tavas jūtas un tās daudzkārt vairosies.
Tā arī būs īstena garīga dāvana – no sirds uz sirdi.
