Vai par tradīciju būtu jākļūst latviešu strēlnieku bataljonu izveides svinībām 1. augustā? 8
Rīgā 1. augustā tika plaši svinēta strēlnieku simtgade, kuras ietvaros notika arī kopīgs armijas un tautas gājiens. Pasākuma dalībnieki rosināja, ka šādiem svētkiem jākļūst par ikgadēju tradīciju. Kā vērtēt šādu iniciatīvu?
Daina Kleinberga, Jelgavas jaunsargu vienības instruktore:
“Strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgades svinībās jaunieši guva pozitīvas emocijas, vairāk uzzinot par strēlnieku varonību. Mūsu jaunsargu vienība piedalījās 1. augusta svētkos ar defilē programmu. Svētki bija arī iespēja senioriem nodot savas zināšanas par strēlniekiem jaunākajai paaudzei. Jaunieši krastmalā varēja iepazīties ar dažādiem bruņoto spēku veidiem un domāt par karjeras izaugsmi. Sabiedrību piesaistīja arī koncerts. Ideju par to, ka šādi svētki varētu notikt katru gadu, atbalstu, taču jautājums ir par to, kā tos rīkot: varbūt katru gadu tiem jānorisinās citā Latvijas pilsētā, jo strēlnieki darbojas visā valstī.”
Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs:
“Šogad strēlnieku bataljonu izveidei bija liela jubileja. Strēlnieku simtgade izceļ mūsu tautas varēšanu, nevis skumjos notikumus. Pirms simts gadiem Krievijas valsts domes deputātiem Jānim Goldmanim un Jānim Zālītim vajadzēja sevi parādīt ģenerāļiem, tādēļ puiši no Latvijas tika mobilizēti. Pasaulē ir lielākas tautas, kurām nav savas valsts un iespējas lepoties ar tādiem varoņdarbiem, kādus paveica strēlnieki. Priecājos, ka svētku dienā daudzi jaunieši interesējās par militārām lietām. Mums jau ir 11. novembris, kurā pieminam Brīvības cīņu dalībniekus. Vasarā mums ir vairākas sēru dienas. Ir arī Jāņi un Līgo, bet tajos par daudz notiek dzeršana. Ja katru gadu cilvēki ir gatavi organizēt un izdomāt interesantu svētku programmu, kāpēc mums nesvinēt strēlnieku svētkus?”
Kaspars Zellis, vēsturnieks un sociālās atmiņas pētnieks:
“Neredzu iemeslu, kāpēc mums būtu jāsvin strēlnieku simtgade ar tādu vērienu, tai bija jābūt klusai piemiņas dienai. Pirms simt gadiem ģenerāļiem Jānim Goldmanim un Jānim Zālītim vajadzēja sevi parādīt, un puiši no Latvijas tika mobilizēti. Tā bija liela traģēdija, jo daudzi no iesauktajiem kļuva par lielgabalgaļu un krita tīreļos. Mani pārsteidz šīs piemiņas dienas rīkotāju, tostarp politiķu, neapdomība un šādas svētku dienas rīkošana bez plašākas diskusijas sabiedrībā. Tad jau iznāk, ka katrs karš zem svešiem karogiem ir bijis par Latvijas neatkarību. Bet mēs varētu atzīmēt 22. jūniju, pieminot Cēsu kaujas un uzvaru tajās Latvijas brīvības cīņu laikā, katru gadu pulcējoties Cēsīs. Šajās kaujās izveidojās Latvijas armija. Atcerēsimies, ka Latvijā arī 1918. gadā ieradās sarkanie latviešu strēlnieki, kuri nebūt nebija par Latvijas neatkarību. Teorētiski no mūsdienu Latvijas sociālās atmiņas lauka 1. augusts un strēlnieki ir pazuduši, bet tagad šo datumu mēģina mākslīgi iedzīvināt.”
Juris Zeibārts, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors:
“NBS komandieris Raimonds Graube uzrunā 1. augustā uzsvēra, ka strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgade ievada citas būtiskas simtgades un svētkus mūsu valsts vēsturē. Nākamgad atzīmēsim zemessardzes dibināšanas 25. gadadienu. 2017. gadā atzīmēsim Ziemassvētku kauju simtgadi, 2018. gadā – 100 gadus kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, 2019. gadā svinēsim Latvijas armijas izveides simtgadi un Bermonta armijas sakāves simtgadi, bet 2020. gadā – Latgales atbrīvošanu. Strēlnieki ir viena no mūsu tautas leģendām, taču katru gadu ar tādu vērienu nevaram godināt viņu paveikto. Strēlniekus pieminēsim arī nākamgad, taču ne tik plaši kā šogad. Jā, cilvēkiem patika, ka viņi varēja uzzināt vairāk par NBS un to funkcijām, taču mums ir arī 4. maija svinēšanas tradīcija. Katru gadu militārā parāde notiek citā pilsētā, un nākamgad tā būs Krāslavā. Šajā datumā vienmēr cenšamies iepazīstināt iedzīvotājus ar NBS, rādot arī paraugdemonstrējumus un militāro tehniku. Latvijas pilsētās NBS ir klātesoša pilsētu svētkos, kuros piedalās mūsu vienības.”
UZZIŅA
* 1915. gada 1. jūnijā Rīgā notika latviešu sabiedrisko, politisko darbinieku un karavīru sanāksme, kurā nolēma vērsties pie Krievijas armijas vadības ar lūgumu ļaut dibināt nacionālas latviešu karaspēka vienības.
* 10. jūnijā advokāts Gustavs Ķempelis iesniedza lūgumrakstu par latviešu nacionālo karaspēka vienību dibināšanu.
* 1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu – 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas – formēšanu un Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas izveidi.
