No sēkliņas izaudzēt ābeļu meženi. Nekā sarežģīta! 0
Vēlos no sēklas izaudzēt mežeņus, lai pati uzpotētu ābeles un rozes. Kā to pareizi darīt? ZANE Tukumā
Ābeļu mežeņu audzēšanai dendroloģe Zaiga Graudiņa no Sakstagala kā vispiemērotāko iesaka šķirni ‘Antonovka’. Ābolus ieteicams salasīt kādā vecā dārzā no skaista un veselīga koka, kur ir īstie, šai šķirnei raksturīgie skābie un aromātiskie augļi, nevis kāds uzlabots klons. Sēkliņas rudenī sēj dobē ap 2 cm dziļās vadziņās. Pavasarī tās sadīgs.
Jāņem vērā, ka sēkliņas ļoti garšo pelēm un citiem sīkajiem grauzējiem. Var gadīties, ka pa ziemu grauzēji visas sēkliņas apēd. Ja tomēr izvēlas sēt dobē, kas ir vienkāršākais variants un prasa maz pūļu, jāiesēj ar krietnu rezervi. Tad var cerēt, ka kaut kas paliks neapēsts.
Ja vēlas drošu rezultātu, ābolu sēklas sēj podiņos. Tos saliek katlos vai kannās un piever tik daudz, lai peles nevarētu ielīst. Pa ziemu novieto pagrabā, kur ir nemainīga gaisa temperatūra. Augsni podiņos uztur mitru. Ābolu sēklas nav vērts sabērt maisiņos, mitrās smiltīs (kā dažkārt dara stratifikācijai), jo tās noteikti atradīs peles. Turklāt dīgt sākušajām sēkliņām pārstādot nolūzīs asni.
Pavasarī podiņus nes uz siltumnīcu. Sadīgušos mežeņus dobē var pārstādīt pirmajā vai otrajā gadā. Pa ziemu podiņus vēlreiz ienes pagrabā. No podiņa izstāda agri pavasarī, kamēr tiem vēl nav lapiņu.
Meženis ir gatavs apmēram trešajā dzīves gadā pēc sadīgšanas. Jau otrā gada rudenī tos var acot, bet trešā gada pavasarī – potēt.
Labi audzis sējenis otrajā gadā jau būs 5–6 mm resns un gatavs potēšanai. Augsnē sētais labos apstākļos pat vienā gadā var pieņemties līdz 5 mm diametram.
Dobē audzētie mežeņi straujāk izaug un ir spēcīgāki, taču tiem ir plaša sakņu sistēma. Podiņos diedzētie un pārstādītie (vēlams to darīt divas reizes) ir ar smalkāku un kompaktāku sakņu sistēmu. Tādi labāk ieaugsies pēc pārstādīšanas.
Uz ‘Antonovkas’ sējeņa potētās šķirnes pieaug labi un izaug veselīgas liela auguma ābeles.
