Vai jūs iemācījāt bērniem braukt ar skeitbordu? 14
Parunāsim par jūsu dzīvi Rīgā! Ja darbinieki sarunājas latviski, vai varat sekot sarunai?
Ja tiek runāts par aviāciju un mūsu uzņēmuma lietām, saprotu diezgan daudz, bet, ja vakarā es gribētu televīzijā noskatīties kādu latviešu filmu, nespētu sekot līdzi. Zinu, ka tā ir kļūda, ka man kā nacionālās lidsabiedrības vadītājam vajadzētu runāt latviski. Taču, kad atbraucu šurp, man prātā nevarēja ienākt, ka palikšu te tik ilgi. Tagad nezinu, kurā mirklī sev pateikšu: nu gan sākšu mācīties valodu. Es runāju angliski, vāciski, itāliski, nedaudz franciski. Pagaidām ar to iztieku, jo te jau visi runā kādu no šīm valodām. Turklāt es neeju sabiedrībā, esmu brīvprātīgi izvēlējies ļoti garlaicīgu privāto dzīvi Latvijā. Ielidoju pirmdienas rītā, un tūdaļ arī sākas mana darba nedēļa. Rīgā es īrēju nelielu dzīvokli, dzīvoju viens, tāpēc man liela nevajag. Kaut gan tur ir virtuve ar pilnu aprīkojumu, es nekad neēdu mājās. Vakariņoju pilsētā vai nu ar darba biedriem un biznesa partneriem, vai viens. Arī brokastoju ārpus mājas. Rīgā esmu, lai strādātu. Atpūšos es mājās ar ģimeni. Tur gan reizēm labprāt gatavoju ēst, tas man patīk un sagādā prieku. Taču sev vienam – nekad. Tā ir bijis arī agrāk, kad strādāju ārzemēs.
Vai jūsu ģimene ir ciemojusies pie jums Rīgā?
Jā, gan bērni ir te bijuši, gan mana nākamā sieva. Viņi labprāt ciemotos biežāk, taču es pēc darba nedēļas gribu doties mājup, pie viņiem. Tur ir mani draugi, mana sabiedriskā dzīve. Rīgā es neapmeklēju saviesīgus pasākumus, koncentrējos vienīgi darbam. Man te pat draugu nav, tikai darba biedri un sadarbības partneri. Arī golfu es šeit nespēlēju. Man ļoti patīk spēlēt golfu. Kad spēlē golfu, tev ir jāstaigā. Ja esi labs, staigā mazāk, ja ne tik ļoti, tad daudz vairāk. Minhenē es cēlos agri, lai vēl pirms darba varētu uzspēlēt golfu un nostaigāt savus četrus kilometrus. Bet Rīgā es to nedaru. Tagad jau pat varētu, tomēr nedaru. Iedomājieties manu bildi ar parakstu: viņš spēlē golfu! To varētu traktēt pretrunīgi. Es novērtēju atalgojumu, kāds man tiek maksāts, un nevēlos, lai kāds teiktu: ak, viņš jau te spēlē golfu un brauc ar dārgu auto. Es vadu nacionālo lidsabiedrību, esmu profesionālis nopietnā un sarežģītā jomā, nevis rokzvaigzne. Negribu, lai ar manu vārdu būtu saistīti jebkādi stāsti. Publicitāte ir laba, bet reizē bīstama lieta.
Ko darāt atvaļinājumā?
Parasti izvēlos vai nu garo nedēļas nogali, vai paņemu brīvu nedēļu. Mans garākais atvaļinājums būs šovasar sakarā ar kāzām – divas nedēļas. Mana nākamā sieva ir manas jaunākās meitas māte, esam pazīstami jau piecpadsmit gadus. Šķita, ka nekad vairs neprecēšos. Reiz jau biju, pietika. Taču pagājušajā gadā lūdzu viņas roku.
Un viņa teica: ak, mīļais, cik negaidīti! Piedod, man vēl mazliet jāpadomā…
(Smejas.) Nē, nē. Uzreiz deva jāvārdu. Īstenībā es viņu bildināju tādā situācijā, ka būtu visnotaļ mulsinoši pateikt “nē”. Mums apkārt bija ļoti daudz cilvēku. Vēlāk gan viņa atzinās, ka būtu teikusi “jā” arī tad, ja es būtu viņu bildinājis citā vietā un veidā.
Bet, ja runājam par atvaļinājumiem, man ir vairākas brīvdienu mājas, ko varu lietot, saglabājot privātumu. Taču reizēm mēs dodamies arī uz kādu parastu kūrvietu, piemēram, pagājušajā gadā ar bērniem atpūtāmies Turcijā. Un vēl man patīk sakravāt mugursomu un doties pārgājienā. Nesen ar draugiem bijām Vjetnamā un Taizemē, nostaigājām prāvu attālumu no ziemeļiem uz dienvidiem. Staigājot var daudz redzēt, un tas nav tāds dīkas atpūtas veids. Bet pamatā viss tiek pieskaņots ģimenes vajadzībām un vēlmēm. Šādus lēmumus mēs vienmēr pieņemam kopā.
Kas dara jūs laimīgu?
Tas, ka esmu vesels. Ja man piemetas kaut vai iesnas, jūtos nožēlojami. Nemāku slimot. Un vēl man svarīga ir harmonija. Visvairāk tas attiecas uz ģimeni. Es nevēlētos gados astoņdesmit vai deviņdesmit būt kopā ar cilvēku, ar kuru visu laiku ir jācīnās. Jā, veselība un harmonija ir divas pamata lietas. Taču tām līdzi nāk vēl bezgala daudz jauku sīkumu, ko varētu atrast jebkurā brošūrā par laimi. Glāze laba sarkanvīna, pasniegta īstā laikā, vai tase kafijas piemērotā vidē. Laiks un vide ir svarīgi. Tomēr galvenais – veselība un harmonija. Patiesībā harmonija jau arī ir tā, kas uztur tevi veselu.
Viss pārējais, kas kādā dzīves periodā ir šķitis svarīgs kā, piemēram, daudz naudas vai ātra mašīna, gadu gaitā kļūst ne tik nozīmīgs. Pēkšņi saproti, ka daudz vērtīgāka ir krūze kapučīno, ko vari baudīt uz saulainas terases kopā ar īsto cilvēku. Tagad es par to priecājos vairāk nekā par kādu materiālu labumu.
Tiesa, bieži vien cilvēki, kuriem kā man naudas ir daudz, mēdz teikt, ka naudai neesot nozīmes. Tā tomēr ir liekulība. Naudai ir nozīme. Tikai ar piebildi, ka manā līmenī nauda vairs nav tā, kas motivē. Protams, cilvēku, kam galīgi nav naudas, arī neliels algas pielikums var darīt laimīgu. Katram ir savs cipars. Piemēram, ir aprēķināts, ka Vācijā tie ir 2400 eiro: cilvēku, kam ikmēneša ienākumi sasnieguši šo līmeni, laimīgāku darītu nevis algas pielikums, bet atzinība un novērtējums.
Materiālā ziņā es varu atļauties praktiski visu, ko vēlos, taču sasniegumi darbā man ir daudz svarīgāki. Tas, ka mums izdevās restrukturizēt uzņēmumu, tas, kā tagad attīstās jaunais plāns, sniedz milzīgu gandarījumu. Un to nevar izmērīt naudā.
Ar vecumu mainās prioritātes. Skatos uz savu tēvu un redzu, cik strauji mainās viņa priekšstati par to, kas ir laime.
Esmu nolēmis nodzīvot līdz simt trim gadiem. Ilgāk var, mazāk gan ne. Pārāk daudz kas vēl jāpagūst. Patlaban man ir četrdesmit deviņi, tātad puse mūža vēl priekšā. Vēl viena darbīga un tātad laimīga mūža puse.
Uzziņa
Lidsabiedrība “airBaltic” dibināta 1995. gadā, tās galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 80,05% akciju; Larsam Tūsenam, vienīgajam SIA “Aircraft Leasing” īpašniekam, pieder pārējie nepilni 20%.
“airBaltic” nodrošina tiešos lidojumus uz 60 galamērķiem no Rīgas, Viļņas un Tallinas.
Latvijas nacionālās aviokompānijas gaisa flotē ir 28 lidmašīnas: piecas “Bombardier CS300”, piecas “Boeing 737–500”, sešas “Boeing 737–300” un divpadsmit “Bombardier Q400 NextGen”.
Uzņēmuma vadītājs Martins Gauss saņem atalgojumu, ko veido alga un bonusi (atalgojuma mainīgā daļa) par iepriekšējos gados nosprausto mērķu sekmīgu īstenojumu. 2016. gadā tas bija miljons četrdesmit divi tūkstoši eiro pirms nodokļu nomaksas.
