No Saeimas darba kārtības izslēdz ažiotāžu radījušos grozījumus liegt vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus 27
Saeima šodien vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem sākotnēji bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.
Nacionālās apvienības (NA) “Twitter” kontā norādīts, ka pēc NA iniciatīvas no darba kārtības izņemts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums liegt rīkot iestājeksāmenus arī ģimnāzijās.
Priekšlikumu par grozījumu izslēgšanu no darba kārtības iesniedza koalīcijas deputāti Normunds Dzintars (NA), Arnolds Jātnieks (NA), Igors Rajevs (AS), Jānis Dombrava (NA) un Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).
Par šī jautājuma izslēgšanu no darba kārtības nobalsoja 93 deputāti, nevienam nebalsojot “pret” vai “atturas”.
Pēc tam, kad šāds piedāvājums izsauca kritiku no daļas sociālo tīklu lietotāju, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ierakstā “Twitter” kontā norādīja, ka kopā ar deputātiem, Valsts ģimnāziju direktoriem un citiem iesaistītajiem tiks meklēts labākais risinājums ģimnāziju iestājeksāmenu jautājumā.
Ministre skaidro, ka par iestājeksāmeniem ģimnāzijās diskusija vēl turpināsies Saeimas komisijā, kā arī šodien ministrijā plānota tikšanās ar Valsts ģimnāziju direktoriem. “Mums ir svarīgi atbalstīt skolēnu izcilību. Kopā meklēsim labāko risinājumu ģimnāziju iestājeksāmenu jautājumā,” reaģējot uz ažiotāžu sociālajos tīklos, apņēmusies Čakša.
Likumprojektā plānots noteikt, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens. Šāda nosacījumu IZM vēlas ieviest, lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās, ievērojot arī vienotu pieeju skolēnu uzņemšanai valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmā un vidējās izglītības programmā.
Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Tāpat plānots likumā noteikt, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam kā arī noteikt uzņemšanas kritērijus.
Šādā gadījumā vispārējās vidējās izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas gan rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus, gan nerīkojot iestājpārbaudījumus, noteikt tikai uzņemšanas kritērijus. Vienlaikus izglītības iestādēm jāņem vērā, ka nosakot uzņemšanas kritērijus ir jāievēro Vispārējās izglītības likumā noteiktais, ka pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas vispārējās izglītības iestādes, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus.
Lai nodrošinātu savlaicīgu skolēnu informētību par iestājpārbaudījumu rīkošanas nosacījumiem kā arī uzņemšanas kritērijiem vidējās izglītības pakāpē, tiek paredzēts, ka šī likuma norma stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.
Pret šo normu ir iebildusi Latvijas izglītības vadītāju asociācija, norādot, ka bez iestājpārbaudījumiem valsts ģimnāzijas nespēs atlasīt spējīgākos skolēnus mācībām 10.-12.klasē. Turklāt iestājpārbaudījumus organizē galvenokārt valsts ģimnāzijas Rīgā, kamēr citviet Latvijā ģimnāzijās iestājpārbaudījumi 10.klasē jau netiek organizēti.
Vispārējās izglītības likuma grozījumos plānots noteikt skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās.
Likumprojekta mērķis ir arī noteikt izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu, internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību un pilnveidot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi skolēnam izsniedz liecību.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka likumprojektā paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt skolēnu ar speciālām vajadzībām maksimāli pieļaujamo skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās, lai bērniem un skolēniem, kuriem Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir noteikusi speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus, tie būtu kvalitatīvi nodrošināmi katrā izglītības programmā.
Valsts kontroles revīzijas “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” ziņojumā 2021.gadā secināts, ka daļai skolēnu internāta pakalpojumu nepieciešamība ir saistīta ar izglītības iegūšanu tādās speciālās izglītības programmās, kuras viņu dzīvesvietas pašvaldības izglītības iestādēs nav pieejamas. Tomēr revīzijas ziņojumā analizētie dati liecina, ka 2020./2021.mācību gada sākumā tikai 1477 no 3415 skolēniem, kas apguva kādu no speciālās izglītības programmām un saņēma internāta pakalpojumus, bija no citām pašvaldībām. Tie ir 43% no kopējā skolēnu skaita.
Revīzijas ziņojumā tika analizēti desmit izglītības iestāžu internāti – sešās speciālās izglītības iestādēs un četrās vispārējās izglītības iestādēs. Valsts kontrole secināja, ka vismaz 47 bērnu, par kuriem revīzijā tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Cita starpā revīzijas ziņojumā ir aktualizēta galvenā problemātika, proti, vēsturiski izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu nodrošināšanu tiek risinātas sociāla rakstura problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe, ko apliecinājuši arī paši izglītības iestāžu pārstāvji.
Tomēr Valsts kontroles ieskatā bērnam, nodrošinot internāta pakalpojumus, sociāla rakstura problēmas netiek atrisinātas, bet eskalē situācijas attīstību no paaudzes paaudzē, bērnā radot nepareizu ģimenes modeļa veidošanu sadzīviskā līmenī, kā arī bērna aprūpes un audzināšanas jautājumos.
IZM norāda, ka patlaban nav neviena izglītības iestāžu internātu darbību regulējoša tiesību akta, izņemot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz tikai daļējas iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības.
Internātu pakalpojumu saņemšanas saturs, organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi, un citu jautājumi, kas saistīti ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā internātā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi internātu pakalpojumu nodrošināšanai tiem skolēniem, kuriem tas nav nepieciešams, pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēta valsts budžeta līdzekļi internātu pakalpojuma segšanai.
Likumprojektā paredzēts grozīt tiesību normas, nosakot, ka par vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas apguvi skolēnam izsniedz liecību, ja viņš nav ieguvis vērtējumu gadā kādā no izglītības programmā paredzētajiem mācību priekšmetiem, nav ieguvis vērtējumu kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot, ja skolēns valdības noteiktajā kārtībā atbrīvots no valsts pārbaudījumiem, vai, ja vērtējums divos vai vairākos izglītības programmā paredzētajos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm.
