Jūras dibenā, Džonsa skapī 0
Savulaik amerikāņu jūras kara flotē dienējošie jūrnieku žargonā to sauca par “Iegulšanos Deiva Džonsa skapī”. Lai gan patiesībā šo rituālu jau sen veic visā pasaulē, vairāk tas tomēr patiešām asociējas ar jūrniekiem. Dažādos laikos daudzus ceļotājus un apkalpes locekļus apglabāja jūrā. Tā kā uz kuģa mirušā ķermeņa transportēšanu uzskatīja par nepraktisku, jūrnieki paši sāka apglabāt savus biedrus. Parasti ķermeni ievietoja maisā, kura svaru pastiprināja ar akmeni, lai krava ātrāk nonāktu jūras dibenā. Roijals Konels un Viljams Maks savā grāmatā “Jūras kara ceremonijas, tradīcijas un rituāli” raksta, ka, pirms amerikāņu karavīrus apglabāja jūrā, viņus ievīstīja īpaša materiāla līķautā, ko izgatavoja no buru auduma, kuru šuva buru izgatavošanas meistars vai mirušā draugs. Pēdējo dūrienu veica caur mirušā degunu.
Ūdenī savus mirušos reiz glabāja Austrumtibetā un reizēm arī Indijā, kur ķermeņus palaida pa upes straumi. Pat mūsdienās Gangā var ieraudzīt mirušo ķermeņus, kas nesadeguši līdz galam bēru ugunskuros upes krastos, vai tos, kuru radinieki nav spējuši apmaksāt kremāciju un vienkārši atstājuši mirušo ūdenī.
