Mironis nāk! 0
Madagaskarā pazīstama kāda dīvaina, pat baisa tradīcija, ko dēvē par “Famadihana”. Proti, reizi septiņos gados rīko mirušā atgriešanās svētkus. Salas iedzīvotāji godā savus nelaiķus senčus gluži kā dievības, tādēļ mirušo periodiskā pievienošanās dzīvajiem viņiem ir svētība. Viss sākas ekshumācijas priekšvakarā, kad kādu no mirušā ģimenes locekļiem piemeklē kāds neparasts fenomens. Lieliska zīme ir sapnī parādījies mironis, kas sūdzas par aukstumu. Ģimenē to interpretē kā tiešu norādi, ka senča gars noilgojies pēc savas dzimtas.
No rīta ģimenes galva dodas pie vietējā burvja, kurš noteic datumu un citas ceremonijas rīkošanas detaļas. Ģimene informē par gaidāmo pasākumu oficiālās varas pārstāvjus, aptuveni mēnesi pirms “Famadihanas” uzaicina visus tuviniekus un radiniekus, gatavo jaunu līķautu mironim, apģērbu, speciālus paklājiņus-mašiņas, iepērk ēdienu un dzērienus. Noteiktajā dienā radinieki atver ģimenes kapliču, iznes no turienes mirušā atliekas un liek pagalmā uz platformas. Svinībām nolīgtais orķestris spēlē jautras melodijas. Asarām te nav vietas! Mūzikas pavadījumā upurē dzīvniekus, kuru gaļu vēlāk pasniedz galdā. Pret mirušo visi izturas kā pret dzīvu cilvēku, tā kā tic, ka dvēsele uzturas ķermenī līdz pat tā pilnīgai satrūdēšanai.
Rituāla beigās ķermeni ietin lambamenā – jauniegādātā līķautā, bet veco dāvina kādam jaunam bezbērnu pārim. Ar to viņiem jānoklāj gulta palaga vietā. Pēc vietējiem ticējumiem, visi madagaskarieši cēlušies no senču pelniem. Sekojoši arī jaunajai paaudzei jārodas no turienes. Attiecīgi svētību piešķir arī palagam, uz kura nestas mirstīgās atliekas. Tādēļ no tā ļoti drīz paliek pāri vien driskas, kuras “laimei” paņem sev līdzi viesi un radinieki.
