Saldējums pārspēj vēsturi 1
Kaut Rūjienā savulaik dibināta Ziemeļlatvijas armija, mūsdienās pārāka par vēsturi atkal kļuvusi ekonomika, proti, pilsētas vizītkartei nu kalpo Rūjienas saldējums. Tā ražošanai, kas sākta neilgi pirms atmodas 1988. gadā, ir senas saknes. Jau 1909. gadā Vidzemes gubernatoram apstiprināšanai iesniegti Rūjienas piensaimnieku sabiedrības statūti, taču darbību izdevies uzsākt tikai trīs gadus vēlāk, uzplaukumu piedzīvojot 1924. gadā, kad ierīkota vadmalas veltuve un krāsotava, lai lietderīgi izmantotu pienotavas tvaika mašīnu jaudu un paaugstinātu piena iepirkuma cenas. Šobrīd tūristiem dota iespēja pieteikties ražotnes apmeklējumam, kurā būs skatāma videofilma, kā top daudzveidīgā produkcija tikai no dabīga piena, un saldējuma degustācija.
Kokmuižas stāsti
Braucot no Rīgas, pie pašas Valmieras robežas atrodas Kokmuiža, kurā kādreiz bijusi varenākā lauku alus darītava Vidzemes guberņā, vēlāk arī visā Krievijā, kas pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam. Zviedru 1601. gada zemes revīzijas pieraksti liecina, ka muiža šeit bijusi, iespējams, jau pirms 1560. gada. Pašreizējo kungu māju, kurā darbojas skola, neobaroka stilā cēlusi baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta 1880. gadā. Tās priekšā uzstādīts Latvijā vienīgais sfēriskais saules pulkstenis.
Muižu vislabāk izstaigāt gida pavadībā. Vienā no klētīm pašlaik iekārtota bibliotēka un sporta centrs, bet pagrabstāva velvju zālē – florbola ekspozīcija – slavas zāle, otrā – kultūras nams, kura gaitenī nu jau Anglijā dzīvojošā Vineta Saijere ar zīmuļiem uzzīmējusi Kocēnu zirgaudzētavas graciozos sporta zirgus. Zīmējums pārklāts ar laku, lai, cilvēkiem garāmejot, tas nenobružātos.
Kokmuižas cokolstāva centrā novietots pulkstenis, kura atmodas sākumā tur nebija.
“Tur bija caurums, ko, atgriežoties agrākajā darba vietā Kocēnos, pamanīja novadnieks, šīs skolas skolotājs un trimdas vīru kora “Kalējs” diriģents Roberts Zuika. Viņš bija gatavs ziedot naudu jauna pulksteņa izgatavošanai, taču, iegājis skolā, atcerējās par klavierēm, ko reiz te bija spēlējis, un apvaicājās skolas direktorei, kura ar šausmām atskārta, ka vienas ļoti nolaistas klavieres šobrīd tiek izmantotas puķu plaukta vietā. Kad izrādījās, ka tās patiešām ir Zuikas klavieres, bez vārda runas tika noziedota diezgan prāva naudas summa, un mūzikas klasē nu goda vietā ir novietots šis atjaunotais instruments, virs kura arī R. Zuikas fotogrāfija Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģenta godā,” stāsta Kokmuižas gide vēstures skolotāja Ineta Amoliņa.
Mūzikas klasē atrodas vēl viena vēsturiska liecība – vācbaltiešu gleznotāja Kārļa Hūna (1831 – 1877) glezna “Kocēni pie Valmieras”. Studiju gados Hūns šeit uzturējies vasarās, mācīdams Kokmuižas barona bērniem zīmēšanu, bet viņa tēvs Frīdrihs bijis no Mazbrenguļu muižas tagadējā Kocēnu novadā.
