No Rubensa līdz Bjorkai 0
Vēlme ielūkoties nākotnē vienmēr valdzinājusi cilvēkus, kuri mēģinājuši to izzīlēt horoskopos, kārtīs vai pareģojumos.
Taču par dažiem spilgtiem kultūras notikumiem jau tagad varam būt droši, ka tie ierakstīti 2015. gada starptautiskajā kultūras kalendārā. Turklāt jau no iepriekšējā gada varam saskatīt arī atsevišķus notikumus vai parādības, kas dažādās jomās turpināsies un būs iezīmīgas arī šajā gadā. To vidū, kas centušies ielūkoties šā gada “tendencēs” dažādās jomās, ir, piemēram, respektablā britu laikraksta “The Guardian” modes redaktore Džesa Kārtneja Morleja, paredzot, ka šajā gadā, pakļaujoties ambīcijai izcelties, modes vergi spers drosmīgu soli, izejot uz mēles bez meikapa, taču šoreiz izceļot savu dabisko savdabību un paspilgtinot citkārt apslēptos, bieži nīstos vasarraibumus un krāsojot asiņainas, it kā pāršķeltas lūpas. Kamēr pa lielpilsētu ielām klīdīšot mazliet futūristiskās noskaņās tērpti modes revolucionāri, 2015. gada oktobrī uz Mēness tiks uzstādīts pirmais reklāmas stends, reklamējot japāņu veselības dzērienu “Pocari Sweat”, kuram būs pievienota audio formāta ziņa ar Āzijas valstu bērnu sapņiem, šādi motivējot jauno paaudzi pievērsties astronomijai, lai pēc gadiem apciemotu Mēnesi un lasītu sapņus no jauna. Tikmēr tepat, uz Zemes, 2015. gada septembrī Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II kļūs par visilgāk valdījušo britu monarhu pēc karalienes Viktorijas, tronī pavadot 63 gadus. Virkne aktivitāšu Britu salās paredzēta, gatavojoties Viljama Šekspīra nāves 400. gadadienai (1616. gada 23. aprīlī). Līdzās vairākkārt izdotajiem dramaturģijas ģēnija darbiem grāmatu plauktos rindosies ne tikai šī brīža aktuālo autoru kā Kadzuo Išiguro jaunākais darbs “The Buried Giant”, bet ļoti iespējams, tiks izdots līdz šim nezināms Džeroma Deivida Selindžera darbs, kas atrasts, vācot materiālus dokumentālajai filmai, ar norādi to publicēt laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam. Tiesa, ar oficiālu paziņojumu par darba izdošanu neviens vēl klajā nav nācis, taču ziņa par Selindžera vēstījumu mūsu laikam ir gana intriģējoša, lai gada gaitā biežāk ielūkotos grāmatu jaunumos.
Ir grūti izšķirties par šā gada nozīmīgākajām izstādēm pasaules kontekstā – vienlīdz nozīmīgi mākslas fakti būs kā Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā izstādē “Rubenss un viņa mantojums” (“Rubens and his legacy”, no 24. janvāra līdz 10. aprīlim) apskatāmā Rietumeiropas mākslas retrospektīva caur “glezniecības prinča” Pītera Paula Rubensa prizmu, atspoguļojot viņa laikabiedrus, kā arī tos, kurus viņš iedvesmojis, kā arī, piemēram, Renesanses iespaidīgākā grafikas darba – Albrehta Dīrera kokgriezuma “Maksimiliāna I goda arka” (“The Arch of Honour of Maximilian I”) – izstādīšana Dānijas Nacionālajā mākslas muzejā (no 5. marta līdz 21. jūnijam). Savukārt ASV kolorīta retrospektīva solās būt ekstravagantās popmūziķes Bjorkas izstāde. Nav noslēpums, ka mūziķe izceļas ar spilgtu vizuālo mediju izpratni, aiztiecoties līdz pat mākslas un tehnoloģiju robežām, piemēram, izstrādājot sava albuma “Biophilia” vizualizācijas, kuras tiek izmantotas izglītības nolūkos skolās. Izstāde ar “panciskuma” titulu nesošā kuratora Klausa Bīzenbaha vārdu solās Ņujorkas MOMA telpās ienest ne tikai leģendāros Bjorkas tērpus, video darbus, instalācijas, bet arī līdz šim neredzētus muzikālus un vizuālus, trīsdimensionālus pārsteigumus (no 8. marta līdz 7. jūnijam).
Šis gads zīmīgs ir arī Latvijas mākslā ne tikai saistībā ar ap “Purvīša balvu” virmojošajām kaislībām un jaunas – kim? rezidences – balvas ieviešanu, bet arī ar Latvijas vārda nešanu pasaulē, pateicoties prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Gada sākumā Briseles mākslas centrā “Bozar” viesosies viena no 2014. gada spilgtākajām izstādēm “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, savukārt maijā 56. Starptautiskās Venēcijas mākslas biennāles Paralēlo pasākumu programmā tiks iekļauta Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde, bet janvāra beigās Ņujorkā mākslas centra “Art in General” tiks atklāta latviešu mākslinieku izstāde “Lily’s pool”, piedaloties Kasparam Groševam, Ievai Kraulei, Kristīnei Kursišai, Mikam Mitrēvicam, Evitai Vasiļjevai un Armandam Zelčam.
Jaunas vēsmas mākslas un kultūras pasaulē ienesīs divas jaunas celtnes Ņujorkā un Parīzē. Ņujorkā maijā tiks atklātas Vitnijas amerikāņu mākslas muzeja jaunās telpas – projekta autors ir viens no Džordža Pompidū mākslas centra līdzautoriem, izcilais itāļu arhitekts Renco Piano. Muzeja jaunās telpas atklās pie Hudzonas upes, bet vecās tiks izmantotas kā satelīta telpa Metropolitēna mākslas muzejam. Jau rīt notiks pirmais koncerts Žana Nuvela projektētajā un jaunatklātajā Parīzes filharmonijas jaunajā ēkā. Daudz apspriestā un kritizētā ēka atradīsies nedaudz nostāk no pilsētas centra tās trešajā lielākajā parkā – “Parc de la Villlete”.
Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls šogad liks uzmanību koncentrēt uz Beļģijas pilsētu Monsu un Čehijas pilsētu Pilzeni un to kultūras norisēm, tomēr arī Rīga nepazudīs no pasaules prožektoru gaismām, nesot ES Padomes prezidējošās valsts titulu un uzturot intrigu ap dalību “Expo 2015”.
Aktuāli
Latviešu mākslinieku izstāde “Lily’s pool” Ņujorkā “Art in general” (22. janvāris – 21. februāris).
Pēc Žana Novela projekta būvētās Parīzes Filharmonijas jaunās ēkas atklāšana (14. janvārī).
Monsa (Beļģija) un Pilzene (Čehija) pārņems Eiropas kultūras galvaspilsētu stafeti (17. un 24. janvārī).
