Ar ko šajā sezonā reģioni vilinās tūristus? 0
Artis Gustovskis, Kuldīgas Aktīvās atpūtas centra vadītājs: “Ceram, ka tikko kā atklātie vides un kultūrvēstures objekti – piemineklis leģendārajam Ēvaldam Valteram un restaurētais vecais rātsnams – turpmāk piesaistīs daudz tūristu un iedzīvinās ticējumu: “Ja vēlies nodzīvot līdz 100 gadiem, jābrauc uz Kuldīgu un jābauda tēja ar slavenāko latviešu simtgadnieku.” Tas ir labs papildinājums jau zināmajam teicienam “Jābrauc uz Kuldīgu paēst pusdienas”, kas nav tikai tāds popularitātes veicināšanas triks, jo pēdējā laikā atvērtajās smalkajās ēstuvēs, kas ierīkotas atjaunotajās seno laiku ēkās, patiešām sasniegta augsta kvalitāte, par ko liecina arī Kurzemes tūrisma kvalitātes balva “Lielais Jēkabs”. Vecais rātsnams ar vēsturiskajiem manteļskursteņiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un svarīga kultūras mantojuma daļa, jo šādu 18. gadsimta koka ēku būvniecības paraugu nav daudz visā Eiropā. Šajā ēkā jau darbojas audēju un pinēju radošās darbnīcas, drīzumā te mājvieta būs arī radošajai fotostudijai un Kuldīgas Aktīvās atpūtas centram, mūsu centra viesus priecēs vecās stilīgās rātskungu mēbeles. Kuldīgā par jaunumiem domā visu gadu, tāpēc pat tie, kas mūsu pilsētā, ko dēvē par Kurzemes galvaspilsētu, ierodas atkārtoti, pēc gada vai pat pusgada, ir patīkami pārsteigti. Piemēram, agrāk pavasaros tikai no attāluma varēja vērot, kā Ventas rumbā lēkā zivis, tagad ir iekārtots skatu punkts ar tālskati. Pilsētai ir dabisks vēsturiskais šarms, ko stiprinām ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un izcelšanu. Tagad Kuldīga ir populāra ne tikai ar Ventas rumbu un Jāņu nakts pliko skrējienu.”
Lolita Kozlovska, Daugavpils pilsētas tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vecākā eksperte: “Viens no galvenajiem jaunumiem Daugavpils tūrisma dzīvē saistās ar Marka Rotko mākslas centru. Svētdien, 10. aprīlī, centrs apmeklētājiem būs pieejams par velti, tad tas būs slēgts līdz 24. aprīlim, jo jāiekārto ekspozīcija ar sešiem citiem Marka Rotko darbu oriģināliem. Paredzam, ka tie jaunajā tūrisma sezonā būs kā magnēts ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tūristu piesaistīšanai. Šobrīd tūristus jau priecē vēsturisko tērpu kolekcija “Atmiņu lāde”. 21. maija naktī Daugavpils cietoksnī, kas Latvijā ir lielākā sikspārņu ziemošanas vieta, profesionāla gida pavadībā būs iespēja piedalīties sikspārņu vērošanas ekskursijā. Drīzumā Daugavpilī, Vienības namā, durvis vērs Šmakovkas muzejs. Pasaulē, arī Eiropā, tūristi labprāt apmeklē ne vien dzērienu ražotnes, bet arī tiem veltītus muzejus, kur var apskatīt iekārtas un degustēt dzērienus. Daugavpils Šmakovkas muzejs cer padarīt Latgales šmakovku par pasaulē atpazīstamu Latgales nacionālo produktu. Muzeja ekspozīcijām būs arī izglītojoša loma, informējot par alkohola pārmērīgas lietošanas sekām. Līdz šim mūsu darbs palielina Latvijas un ārvalstu tūristu skaitu gadā vidēji par 10 – 15 procentiem.”
Ilze Millere, Limbažu novada tūrisma informācijas centra vadītāja: “Šovasar Limbažus akcentēsim kā Hanzas pilsētu, vienu no vēsturiskajām lielās tirdzniecības savienības dalībniecēm. Notiks pat viduslaiku Hanzas svētku aktivitātes. Daudziem tūristiem jaunums būs briežu dārza “Jaunozoli” apskate Umurgas pagastā, kā arī lavandu lauki un pat Lavandu svētki. Viens no interesantākajiem tūrisma maršrutiem būs “Bīriņi – Limbaži – Tūja – Saulkrasti”.”
Zane Vārna, Jēkabpils pilsētas pašvaldības tūrisma informācijas centra tūrisma organizatore: “Iepriecināsim ar vairākiem jaunumiem, piemēram, gastronomiskā tūrisma piedāvājumā. Drīzumā iznāks buklets ar dievnamiem sakrālā tūrisma cienītājiem. Tajā iekļauti visi 10 mūsu dievnami. Pilsētā darbojas visas tradicionālās konfesijas – katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, vecticībnieki. Latvijas un ārvalstu tūristu skaitu kopējiem pūliņiem gadā palielinām par 10 procentiem.”
UZZIŅA
* 2015. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gadā. Ārvalstu viesu skaits sasniedzis 1,5 miljonus, kas ir par 3,1% vairāk.
* Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājies par 31,5%, toties tas audzis no citām pasaules valstīm, piemēram, no Japānas par 38,2%, Šveices – 31,5%, Izraēlas – 31%, Kanādas – 23,3%, Lietuvas – 19,8%, Apvienotās Karalistes – 17,9%, Spānijas – 17,8%, Igaunijas – 15%, ASV – 13,6%, Zviedrijas – 12,4%, Somijas – 10%, Vācijas un Itālijas – 5,9%.
