No rītdienas “Sapņu komanda 1935” uz ekrāniem visā valstī 0
“Kopš redzēju “Sapņu komandu 1935″, man ir jauna mīļākā filma,” saka basketbola komandas “VEF Rīga” treneris Uvis Helmanis. Uz kinoteātru ekrāniem visā Latvijā Andreja Ēķa un Aigara Graubas jaunā spēlfilma nonāks tikai rīt, bet dedzīgākie interesenti un kritiķi galvaspilsētā to jau paguvuši noskatīties.
Pirmo tās vērotāju vidū bija arī “VEF Rīga” basketbolisti un treneri. “Filmā redzami vēsturiski notikumi, kas saistīti ar Eiropas basketbola pirmsākumiem, un skaistākais tajā ir fakts, ka galvenie dalībnieki un pirmie Eiropas čempioni ir latviešu puiši. Manuprāt, filma ir izdevusies – tā ir aizraujoša, interesanta, brīžiem smieklīga. “Sapņu komandu 1935″ iesaku redzēt ne tikai sporta līdzjutējiem, bet ikvienam, kam Latvijas vārds ko nozīmē,” saka basketbola komandas kapteinis Kristaps Janičenoks. Pret aktieru basketbola spēles kvalitāti U. Helmanim nekādu iebildumu nav bijis, bet ar kolēģiem viņš vēlāk pārrunājis – vai bumbošanas kinofilmā nav bijis par daudz, jo tā, šķiet, aizņem teju pusi filmas laika? Par to viedokļi dalās arī kinoļaužu vidū. Kinokritiķe Daira Āboliņa atzīst, ka “Sapņu komandas 1935” veidotājiem nav izdevies pilnīgi veiksmīgi pievārēt izaicinājumu filmā iekļaut vairāk nekā trīs basketbola spēles. “Mans dēls ir mazs basketbolists un apgalvo, ka filmas gaitai basketbola spēļu laikā varējis izsekot. Diemžēl man, kas basketbolu skatās vienīgi kā līdzjutēja, tas filmu apturēja,” novērtē kritiķe. Turpretī žurnāla “Kino Raksti” galvenā redaktore Kristīne Matīsa gluži pretēji – par basketbola spēļu atveidojumu filmu uzteic.
Filma uzņemta ļoti klasiski holivudiskās tradīcijās un tās veidotāji nav kautrējušies pat no acīmredzamām klišejām. Tomēr veidu, kā tas darīts, šoreiz vairākums skatītāju atzīst par pietiekami kvalitatīvu.
“Izcilas mākslinieciskas kvalitātes filmai nepiemīt, bet tā atšķirībā no citiem līdzīgiem mēģinājumiem latviešu kino vismaz nav smieklīga. Tā ir uzņemta pieklājīgi,” pēc noskatīšanās filmu vērtē kinoskatītāja Ilze Ķīķere.
Viņa visaugstāk novērtē epizodiskos raksturlomu atveidotājus, kas nereti ir nevis aktieri, bet gan trāpīgi savām lomām piemeklētas sabiedrībā pazīstamas personības – piemēram, dziedātājs Intars Busulis un televīzijas seja Māris Grigalis.
Gan filmas veidotāji, gan visi tās skatītāji kā viens par lielāko kinolentes vērtību atzīst patriotismu un pozitīvo vēstījumu, pēc kura mūsu sabiedrība pašlaik šķiet izslāpusi.
