No otrdienas obligātais attālinātais darbs: piemaksas, atļaujas un viss pārējais, kas tagad jāzina 21
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Balstoties uz pētījumiem, ka tieši darbavietas ir vienas no lielākajām riska vietām, kur notiek inficēšanās ar Covid-19, valdība piektdien, 12. martā, lēma precizēt darba devēja pienākumus saistībā ar darba veikšanu attālināti, kā arī noteica kritērijus darbam klātienē valsts un pašvaldību iestādēs, nosakot darbiniekiem attālināta darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj.
Valdības precizētās attālinātā darba prasības neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti. Attiecībā uz privāto sektoru pieņemtās prasības joprojām var vērtēt kā aicinošu formu: esiet tik laipni, pēc iespējas darbu organizējiet attālināti!
Ekspertu vērtējumā privātajos uzņēmumos principā nekas daudz nemainās – visi, kuri var, pamatā attālināti jau strādā. Pērn 70,6% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu lēmuši par attālinātā darba ieviešanu, liecina “Jumis Pro” aptauja. “Šaurākā vieta” joprojām paliek darbinieku nokļūšana uz darbu sabiedriskajā transportā, taču valdība par citu pārvietošanās kārtību jaunus lēmumus nav pieņēmusi.
No rītdienas darba devējiem jauni pienākumi
Lai nodrošinātu darbu klātienē, no otrdienas, 16. marta, valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī jānosaka pasākumi Covid-19 ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu šo ierobežojumu ieviešanai un ievērošanai.
Ja darbs norit klātienē, turpmāk būs jānodrošina, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, savukārt atvērtā tipa birojā – vismaz 15 kvadrātmetri uz vienu darbinieku. Situācijā, ja nav iespējams ievērot šo principu, būs jāizstrādā darba grafiks, nosakot, kurš darbinieks nāk strādāt klātienē, piemēram, katru otro dienu. Šiem noteikumiem privātu uzņēmumu darbiniekiem ir tikai rekomendējošs raksturs.
Līdz šim valdības rīkojumos par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.
Atļauja darba veikšanai klātienē
Izmaiņas paredz, ka situācijās, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam būs tiesības šādu rīkojumu izdot vienpusēji, norīkot darbinieku veikt darbu attālināti. Paredzēts, ka kontroles pasākumu īstenošana būs darba devēju kompetencē.
Gadījumos kad darbinieks būs norādījis uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam būs jāizvērtē iespēja ļaut darbiniekam veikt darbu klātienē, nodrošinot atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus.
Grozījumi rīkojumā arī paredz papildu regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijās, vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālie aizsardzības līdzekļi, kas nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegi.
Valsts kancelejā skaidro, ka 15 kvadrātmetru nodrošināšana personai būs rekomendējoša, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem.
Piemaksas par attālināto darbu
Jau pirmajā dienā pēc valdības kārtējiem lēmumiem publiskajā telpā uzvirmoja neizpratne no tās iedzīvotāju daļas, kas attālināti strādāt nevar un, piemēram, Rīgā uz darbu joprojām dodas pārblīvētā sabiedriskajā transportā. Sociālajos tīklos dominēja šādi viedokļi: “kompensācija pienākas tikai tiem, kuri nevar strādāt attālināti” un “daļai ierēdņu nestrādāt no mājām ir daudz ērtāk nekā nestrādāt savā kabinetā, tādēļ viņi to ir gatavi turpināt mūžīgi”.
Valsts kanceleja arī informējusi, ka šonedēļ Finanšu ministrijā plānots precizēt kompensāciju izmaksu darbiniekiem, kuri strādā attālināti. Darba un sociālo lietu lēmumu gatavošanā valdība konsultējas ar diviem sociālajiem partneriem: Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību asociāciju (LABS).
“LDDK nostāja ir, ka mēnesī saprātīga summa darbiniekam par attālināto darbu būtu kompensācija 30 eiro apmērā, jo ar to pietiktu, lai segtu papildu izdevumus mājās par rēķinu, telekomunikācijām utt. Šo summu nevajadzētu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet uzskatīt par darba izdevumiem.
Tad tas nebūtu papildu izdevumu slogs uzņēmumam, taču arī tādā gadījumā privātajā sektorā reāli var iznākt, ka uzņēmējs algu nesamazina, bet par šo summu nodokļus nemaksā, bet darbiniekam samazinās sociālās iemaksas. Paredzēt, kā uz šādu lēmumu reaģēs privātais sektors, neviens nevar, bet skaidrs, ka ieguvēji būs valsts sektorā strādājošie.
Ne velti priekšlikuma apspriešanas gaitā no ierēdņu puses figurēja arī kompensācijas 60 eiro apmērā,” par valdības lēmumu tapšanas gaitu “Latvijas Avīzei” pastāstīja LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.
