No rīta pētnieks, vakarā lobists? “Re:Baltica” par tiltu starp Krieviju un Rietumiem 5
Autori: Inga Spriņģe, Sanita Jemberga, “Re:Baltica”, Emilija Tamkina, “Buzfeed”
Kamēr labi zināmā domnīca “Atlantic Council” Vašingtonā apkaro Krievijas dezinformāciju, atsevišķi tās eksperti lobē naudas atmazgāšanā vainotās Latvijas bankas, palīdz “rietumnieciskot” Krievijai draudzīgās partijas “Saskaņa” tēlu un gatavi Rīgā veidot tiltu starp Krieviju un Rietumiem.
Pērn rudenī Krieviju asi kritizējošās amerikāņu domnīcas “Atlantic Council” (AC) eksperts Anderšs Aslunds (Anders Åslund) publicēja pētījumu par Latvijas banku sektoru. 35 lappusēs Aslunds, kurš savulaik kopā ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski sarakstīja grāmatu par Latvijas veiksmīgo izkļūšanu no krīzes, uzskaitīja skaļākos naudas atmazgāšanas gadījumus ar Latvijas banku iesaisti, paveikto jomas attīrīšanā un secināja: “Vairs nav pamata nopietnām bažām par naudas atmazgāšanu Latvijā.”
Piecus mēnešus vēlāk par naudas atmazgāšanas apkarošanu atbildīgā ASV iestāde FinCen deklarēja, ka trešā lielākā Latvijas banka ABLV vainojama sistemātiskā naudas atmazgāšanā, korupcijā un pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju pārkāpšanā, tāpēc tai jāliedz pieeja ASV finanšu sistēmai. Īsi pēc šī ziņojuma ABLV piespiedu kārtā beidza savu darbību.
Pat pēc tik skarba iznākuma Aslunds savos un ASV finanšu sektora uzrauga secinājumos būtiskās pretrunas neredz. “Mans spriedums bija, ka viņi ir izdarījuši daudz, taču vienlaikus es biju piesardzīgs, lai teiktu, ka pietiekami,” lūgts komentēt notikušo, viņš atbildēja mūsu kolēģiem no ASV digitālā medija “BuzzFeed”, ar kuru kopā Re:Baltica sagatavoja šo rakstu.
Latvijas nerezidentu banku gadījumā Aslunds vairāk pildīja lobista, nevis neatkarīga pētnieka lomu. Par pētījumu viņam maksāja Latvijas bankas, tostarp ABLV, bet tas pētījumā nav norādīts. To uzrakstīt viņam piedāvāja Atlantic Council valdes locekle un lobiste Sallija Peintere (Sally Painter), kas jau desmit gadus lobē Latvijas nerezidentu banku intereses ASV. Lai arī pētījums oficiāli neskaitās Atlantic Council publikācija, jo nav atrodams viņu mājas lapā un publicitātes materiālos, 2017.gada oktobrī to prezentēja slēgtā pasākumā šīs domnīcas birojā Vašingtonā.
Šie fakti rada jautājumus par “Atlantic Council” uzticamību, jo starptautiskajā vidē domnīca zināma kā ass Krievijas ārpolitikas kritiķis, kas aktīvi cīnās pret tās propagandu, tai skaitā arī Latvijā. (“Atlantic Council” projekts DFRlab, kas analizē Krievijas dezinformācijas stratēģijas sociālajos tīklos, ir arī Re:Baltica partneris topošajā Saeimas vēlēšanu novērošanas projektā).
To, ka par banku pētījumu maksājušas pašas nerezidentu bankas, Re:Baltica apstiprināja gan Aslunds, gan ABLVpārstāvis Artūrs Eglītis. “Nav noslēpums, ka ABLV bankas meitas uzņēmums bija atvēris pārstāvniecību ASV ar ilgtermiņa mērķi ASV atvērt bankas pārstāvniecību. Pieminētais Aslunda pētījums tika prezentēts “Atlantic Council”,lai stāstītu par Latvijas banku sektora paveikto, tai skaitā attiecībā uz ārvalstu klientu apkalpošanu,” viņš rakstīja e-pastā. Kuras bankas, neskaitot ABLV, vēl līdzfinansēja pētījumu, Aslunds neatcerējās.
Cik par šo pētījumu Aslundam samaksāja, neviena no iesaistītajām pusēm nevēlējās atklāt.
Minētā pētījuma prezentācijā Vašingtonā piedalījās neliels vietējo ASV ekspertu loks, kā arī Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, bijušais ministrs un tobrīd ABLV bankas padomes loceklis Aivis Ronis un viņa senā paziņa, lobiste Peintere.
No NATO lobēšanas līdz prokrieviskai partijai
ASV lobistu datu bāze rāda, ka Latvijas nerezidentu bankas, tai skaitā ABLV, ir Sallijas Peinteres klienti vismaz kopš 2007. gada. Peinterei ar Latviju ir vēl senākas attiecības, jo viņa lobēja Latvijas uzņemšanu NATO 2004. gadā, bet vēlāk NATO samita organizēšanu Rīgā un bezvīzu režīma ieviešanu ar ASV.
Vienlaikus 2007. gadā viņas pārstāvēto firmu “Dutko Worldwide” par 120 000 ASV dolāru noalgoja Latvijas Privātbanku asociācija, lai tā veidotu attiecības ar ASV finanšu uzraugiem. Šo asociāciju (pirms tam ar nosaukumu Latvijas – Amerikas finanšu forums) izveidoja piecas nerezidentu bankas, kuras Latvijas finanšu uzraugs sodījis vai novedis līdz slēgšanai par līdzdalību naudas atmazgāšanā. Tā darbojās no 2007. līdz 2015. gadam un to ilgstoši pārstāvēja Aivis Ronis, bijušais Latvijas vēstnieks ASV (vēlāk ārlietu un satiksmes ministrs).
Šī gada sākumā ABLV meitas uzņēmums “ABLV Advisory Services” algoja Peinteres pašreizējo firmu “Blue Star Strategies”, lai “nodibinātu starptautiskus biznesa kontaktus un izpētītu ASV finanšu uzraugu darbību,” norādīts iesniegtajos dokumentos.
Peintere atteicās atbildēt uz BuzzFeed jautājumiem par viņas sadarbību ar Latvijas bankām, kas iesaistītas arī Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā. Viņas firmas “Blue Star Strategies” pārstāvis rakstiski atbildēja, ka Peintere nerunājot ar medijiem, un viņas aizstāvībai piebilda: “Jau gadu desmitiem Peinteres kundze ir veicinājusi transatlantiskās attiecības ar savu pro bono darbību, ieskaitot viņas darbību “Atlantic Council” un caur “Blue Star Strategies”.” Vēlāk Peintere epastā atbildēja: “Pētījumi un mans darbs “Atlantic Council” runā pats par sevi.”
Plāns – pārveidot Baltijas forumu
Nerezidentu banku lobisms nav vienīgais, kas “Atlantic Council” saista ar Latviju.
Otrs saskares punkts ir partija “Saskaņa” un tās centieni padarīt savu tēlu no Kremļa atbalstītājiem par sociāldemokrātiem. Tas svarīgi gan rietumnieku, gan latviešu auditorijai, kuri par partiju nav gatavi balsot tās prokrieviskās politikas dēļ.
“Saskaņa” vēlējās pārveidot savu ārpolitisko konferenci, sauktu Baltijas forums, par rietumnieciskāku, atpazīstamu arī ārpus Latvijas un Krievijas. Konferenci rīko biedrība ar šādu nosaukumu, to vada “Saskaņas” aktīvisti un prezidents ir partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
2016. gadā Vašingtonā “Atlantic Council” telpās notika saruna, kurā piedalījās Peintere, domnīcas viceprezidents Deimons Vilsons (Damon Wilson), Ronis un Urbanovičs. Ronis, kurš tikšanās pildīja arī tulka pienākumus, atceras, ka interese bijusi abpusēja. Mērķis bijis izveidot pasākumu, kas kalpotu par tiltu neformālām sarunām “starp austrumiem un rietumiem”. Ideja nākusi no Latvijas vēstnieka ASV Andra Teikmaņa, kurš esot saņēmis zaļo gaismu no Ārlietu ministrijas.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Re:Baltica apstiprināja, ka ministrijai bijusi interese veidot augsta līmeņa konferenci sarunām ar Krieviju, bet, ar nosacījumu, ka organizators ir respektabla vietējā domnīca, nevis “Saskaņa”. Notikušas sarunas ar “Atlantic Council” pārstāvjiem kā līdzorganizatoriem. Pieci domnīcas pārstāvji 2017. gadā ieradās Rīgā uz kārtējo Baltijas Forumu. Tai skaitā Peintere un Vilsons. Pēdējais BuzzFeed norādīja, ka “Atlantic Council” Latvijā strādā ar dažādām politiskajām partijām un sadarbība ar krieviski runājošajiem iedzīvotājiem bija “apzināta izvēle”.
Ideja tomēr neīstenojās, jo nevarēja atrast piemērotu domnīcu Latvijā, kas vēlētos organizēt pasākumu, stāsta Rinkēvičs. Kā noprotams, būtiska problēma bija arī konferences finansējums, jo ministrija nevēlējās dot valsts naudu.
Izskatās, ka vēlāk jau individuāla sadarbība ar Latviju turpinājās vēl vienam “Atlantic Council” pētniekam, bijušajam ASV Valsts departamenta darbiniekam Deividam Merkelam (David Merkel). Viņš “Saskaņas” līderim Nilam Ušakovam palīdzēja organizēt vizīti Vašingtonā 2017. gada nogalē, tai skaitā Rīgas mēram par godu organizējot lietišķas vakariņas restorānā Mirabelle. Merkels arī iepazīstinājis Ušakovu ar augsta ranga amerikāņu politisko konsultantu Kristiānu Feriju (Christian Ferry), kuru “Saskaņa” noalgojusi savai priekšvēlēšanu kampaņai gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Merkels BuzzFeed atbildēja, ka Ušakovam palīdzējis bez maksas un arī par lietišķajām vakariņām “maksāju no savas kabatas. Man tas šķita interesanti. Esmu līdzīgi rīkojies arī saistībā ar citām valstīm, ieskaitot Latviju.”
Šī raksta tapšanas laikā atkārtoti uz ASV devies arī Urbanovičs. Jūlija vidū viņš telefona īsziņā Re:Baltica atbildēja, ka Baltijas forums būšot arī šogad. Uz jautājumu, kāds ir viņa vizītes mērķis, politiķis atbildēja: “Ar “Atlantic Council” ekspertiem mēģinām organizēt ASV — Krievijas ekspertu dialoga platformu. Es vēlētos, lai tāds notiktu regulāri Rīgā. Jo tāda vajadzība pieaug. Šeit guvu apstiprinājumu tam. Iespējams – ne Latvijā.”
Jau pēc raksta publicēšanas intervijas lūgumam atsaucās “Atlantic Council” viceprezidents Deimons Vilsons. Viņš paskaidroja, ka 2016.gadā Vašingtonā ticies ar Urbanoviču, līdzīgi, kā viņš tiekoties ar jebkuru citu Latvijas politiķi. Tādu bijuši daudz, jo “Atlantic Council” ir viens no aktīvākajiem Latvijas ārpolitikas interešu lobētājiem Vašingtonā. Vilsons noliedza, ka “Atlantic Council” apsvēris iespēju būt Baltijas foruma līdzorganizators. Fokuss bijis uz sadarbību ar Ārlietu ministriju neformālās platformas izveidē.
“Bet tad sapratām, ka atbalsts no Latvijas valdības nebūs, jo nav vienprātības starp pašiem politiķiem. Mēs no šīs idejas atkāpāmies,” stāstīja Vilsons. Viņš noliedza, ka domnīcai būtu ideja rīkot šādu platformu ar “Saskaņu” nākotnē. Pagājušās nedēļas vizītē Vašingtonā Jānis Urbanovičs ticies ar viņa kolēģi Džonu Herbstu, “Atlantic Council” Eirāzijas centra direktoru un bijušo ASV vēstnieku Ukrainā. Tā bijusi lietišķa tikšanās un nekas vairāk.
