No rīta 108 reizes pasaku paldies. Saruna ar astroloģi Aiju Austrumu 0
Aija Austruma ir pozitīvas domāšanas iemiesojums – allaž mierina, ja darbi kavējas; vienmēr priecīga, ja otram veicas. Ar viņu darbs pie jebkura projekta visdrīzāk noritēs apbrīnojami gaisīgi, bez lieka stresa. Taču personības vienkāršums ir mānīgs, Aija tomēr ir maģisku rituālu zinātāja, un augstākās sfēras viņai ikdienā palīdz. Par to, kāda ir viņas astroloģijas un rituālu ikdiena, runājam pie omulīgas kafijas tases.
Kā astroloģija var palīdzēt padarīt pasauli labāku?
Astroloģija – nē, bet paši mēs to varam, ja ar mīlestību darām to, kas mums vislabāk padodas. Jo tad ir arī gandarījums, un tādiem – sevi realizējušiem – cilvēkiem ir mazāk tieksmes atspēlēties uz citu cilvēku emocijām, radot haosu, sāpes, piedzīvojot vai cenšoties citos izraisīt skaudību utt. Ir svarīgi tikt skaidrībā ar to, kas tu esi, kāds ir tavs talants un uzdevums, kur ir tava vieta un loma kāda konkrēta cilvēka, savas dzimtas, zemes un visas planētas dzīvē. Astroloģija palīdz to noskaidrot, taču savs liktenis jāīsteno katram pašam.
Otra lieta – astroloģija palīdz draudzīgāk sadzīvot ar laiku, izprast un izmantot to pēc iespējas vērtīgāk, ar vismazāko pretestību.
Treškārt – astroloģija brīnišķīgi parāda, cik cilvēki ir dažādi un ka viņiem ir visi iemesli tādiem būt. Tas nozīmē, ka tu nevari gribēt, lai kāds cits jūt, domā vai rīkojas tieši tā kā tu. Tomēr astrologs tev var pastāstīt, kāda motivācija ir šā otra cilvēka rīcības pamatā – tās rīcības, kura tevi sāpina vai kaitina. Tālāk jau tava izvēle, ko ar to iesākt. Jebkurā gadījumā izdresēt var tikai personīgās galvas tarakānus.
Ja tu varētu kaut ko mainīt pasaulē – tikai vienu vienīgu lietu – kas tā būtu?
Tad es izdarītu tā, lai visi cilvēki līdz kaula smadzenēm apjauš – nākamā(s) dzīve(s) tiešām būs un, ļoti iespējams, uz šīs pašas planētas, kuru mēs nesaudzīgi postām un iztukšojam, līdzās šiem pašiem cilvēkiem, kurus šajā dzīvē pazemojam, apkrāpjam, iznīcinām emocionāli vai fiziski. Un – šīs dzīves miljoni nākamajā būs jau citos kontos un kabatās. Domāju, tad cilvēki dzīvotu daudz jēdzīgāk.
Vai pie tevis bieži vēršas cilvēki ar neizpildāmiem lūgumiem?
Redzi, es jau neesmu dziedniece vai profesionāla ragana, pie manis nāk ar jautājumiem, nevis ar lūgumiem. Bet, ja runa par jautājumiem – jā, ir jautājumi, uz kuriem es nevaru atrast atbildes ne ar astroloģijas instrumentu, ne ar Taro vai rūnu palīdzību. Visbiežāk šajos jautājumos ir ietverta paša jautātāja izvēle. Piemēram, es nevaru atbildēt uz jautājumu, vai Anna apprecēsies ar Jāni. Varu analizēt viņu saderību, varu redzēt, ka abiem ir piemērots laiks ģimenes dibināšanai un ka Jānim, visticamāk, izdotos “iemārketēt” Annai šo plānu viņas pakļāvīgā rakstura dēļ, bet tie būs minējumi. To, ka Anna šo jāvārdu tiešām pateiks, es nevarēšu apgalvot, tas paliek viņas pašas ziņā.
Tāpat es nevarēšu pateikt, vai klients pārcelsies uz citu dzīvesvietu, iestāsies augstskolā un tamlīdzīgi, jo visos šajos procesos ir iesaistīta viņa brīvā griba, ko neviens šajā pasaulē nav atcēlis. Nākotne nav akmenī iekalta, tā radāma katru mirkli, un mēs to radām arī tad, kad nepaceļam ne pirkstiņa.
Kas tavā astrologa praksē ir palicis atmiņā kā visspilgtākais?
Ar astrologiem ir tāpat kā ar ārstiem – mūs saista konfidencialitātes nosacījums.
Ja es stāstītu gadījumus no klientu dzīves, īpaši spilgtos, klients sajustos nodots.
Arī tad, ja netiek minēti vārdi un dati. Savas dzīves detaļas taču mēs lieliski atpazīstam! Iznāk, ka tas ir tāds ļoti privāts astrologa prieks – redzēt, ka kaut kas no izrunātā tiešām īstenojas vislabākajā veidā. Un arī privāta bēdiņa, ja kāds par spīti brīdinājumam tiešām saslimst, izšķiras, bankrotē…
Kas tev patīk šajā darbā?
Arī astrologiem ir labākas un sliktākas dienas, dažreiz interpretācija ritinās kā pa diedziņu, dažkārt karte “neveras vaļā”, neatklājas, informācija kā ar knīpstangām jāvelk ārā no sazin kādām Visuma krātuvēm. Bet reizēm (un ar laiku arvien biežāk) ir tā, ka informācija sarunas laikā nāk visādos veidos – kā bildes, kā zināšana, un šī informācija ir tik precīza, ka dažkārt bail paliek. Un vienlaikus tā ir tāda ļoti laimīga sajūta, tāda kā svētība. Tad, kad “tas” nāk, tad ir vienkārši jārunā, nedrīkst sākt analizēt vai meklēt apstiprinājumu klienta kartē.
Un nemaz nav obligāti, ka tu saproti, ko runā. Galvenais, lai klients saprastu.
Jo tā informācija ir domāta viņam, nevis tev! Tu – astrologs vai kāršu tulks – esi tikai “dekoders”. Ja sarunas laikā tāds brīdis ir bijis, tad es zinu – tā bijusi vērtīga saruna. Gan man, gan klientam.
Vai tu esi atradusi arī labus padomus cīņā ar ikdienas stresu? Astrologi ar to arī saskaras?
Un kā vēl saskaras! Nu, varbūt ne gluži tādās devās kā katastrofu mediķi vai sociālie darbinieki, bet, protams, stresainas situācijas nemet līkumu.
Viens risinājums, kas ne tuvu nav manis izdomāts, ir meditācija. Man labāk patīk tāda dinamiska meditācija, kas apvienota ar elpošanas vingrinājumu kompleksu un sarunām ar kokiem. Ja kādam tas šķiet muļķīgi, varu atkārtot vēlreiz – jā, es savā mīļajā Cēsu pils parkā mēdzu runāties ar kokiem, man ar tiem ir ļoti īpaša draudzība, un es ar to lepojos. Pastaigājos tur, un sazin no kurienes galvā sarodas labas idejas. Es tad saku – koki pateica priekšā. Un varbūt tieši tā arī ir.
Piemēram, šopavasar koki man ieteica saaicināt Latvijas spēcīgos ezoterisko prakšu meistarus un sarīkot ugunsrituālu “Trejdeviņi spēka stari Latvijai” Āraišu arheoloģiskajā parkā. Tas bija brīnišķīgs rituāls. Šis ir tikai viens piemērs.
Kādus vēl rituālus tu piekop?
No rīta tūlīt pēc pamošanās (un arī vakarā pirms miega) es 108 reizes pasaku paldies.
Vēl man ir trīslitru burka – nē, ar naudu ne, bet ar lielāku bagātību – ar mazām, sarullētām lapiņām, uz katras datums un viena laba lieta, kas todien notikusi. Vecgada vakarā pārlasīšu un sapratīšu, cik brīnišķīgs gads man ir bijis.
Vēl es no rīta paveru savas lodžijas durvis un pasaku: “Veiksme un mīlestība, nāc iekšā!” Un gulēt ejot: “Es sūtu svētību un mīlestību visiem!” Nu, tādi mazi rituāliņi, kas tā ieaudušies manā ikdienā, ka dienās, kad gadās aizgulēties, es sakreņķējos, ja nepietiek laika kādam no tiem. Vēl – pirms izeju no mājas, atvados no sava Mājas Gariņa un uzticu viņam mājas sargāšanu.
Tev ir savs Mājas Gariņš?
Ir, un es pat meditācijā esmu ar viņu satikusies, iepazinusies, zinu viņa vārdu. Cenšos ar viņu sadzīvot draudzīgi, nedarīt to, kas viņam nepatīk, nekrāt netīrus traukus izlietnē, regulāri tīrīt māju arī enerģētiski. Man šķiet, ka tagad viņš skumst pēc mūsu Labākos medību laukos aizgājušā runcīša… Būs jāsagādā Ziemassvētku dāvana.
Vai var ticēt arī kafijas biezumiem?
Godīgi? Nav ne jausmas. Lieta nav kafijā, kārtīs vai vaskā, bet gan cilvēkā, kurš pietiekami uzmanīgi izturas pret to, ko intuīcija un Visums čukst, un spēj to uztvert un interpretēt.
Decembris ir cerību mēnesis – laiks pirms jauna sākuma. Uz ko tu ieteiktu cerēt nākamajā gadā?
No astroloģijas viedokļa jauns gads sākas martā, līdz ar Saules ieiešanu Auna zīmē. Ja nu ir kāds svarīgs datums decembrī, tad tie ir Ziemas saulstāvji (šogad 22. decembrī). Lūk, tad gan ir pagrieziena punkts, jauna posma sākums, un šo laiku es ieteiktu izmantot rituāliem – savas nākotnes “programmēšanai”.
Bet, ja par cerībām – ar Jupiteru brīnumiem ticošajā Strēlnieka zīmē šis gads tiešām var izvērsties lielisks. Tikai – brīnumi notiek ar tiem, kas brīnumiem tic un arī no savas puses pieliek enerģiju. Tad tiešām ir iemesls cerēt, ka iecerētais īstenosies.
Vizītkarte
Aija Austruma (1971)
Astroloģe, publiciste.
Mīt Rīgā un Cēsīs.
Aizraujas ar Taro, rūnām, rituāliem.
Bija kaķis. Un būs atkal, varbūt jau žurnāla iznākšanas brīdī.
Kopā ar komandu sastādījusi četras “Dzīvesziņas gadagrāmatas”, šogad tapa “Rituālu grāmata. Iesācējas ceļvedis mazajā maģijā”. Par savu īsto balvu uzskata cilvēkus – sabiedrotos.
Uguns un Zemes stihijas.
Taro kārts – Zvaigzne.
Horoskopa zīme – Vērsis.
Krāsa – violeta, karmīnsarkana.
