Rīgas dome šauj kājā “Rail Baltica” trases būvētājiem 22
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iepriekšējā nedēļa bija bagāta ar paziņojumiem “Rail Baltica” trases būvniecības sakarā. Vispirms “Rail Baltica Estonia” vadītājs Tenu Grinbergs atzina, ka pašreizējo mērķi – visu trasi uzbūvēt līdz 2026. gadam – Igaunijā apstrīdētu un atceltu plānojumu dēļ īstenot vairs neesot iespējams un dzelzceļa līnijas pabeigšana būšot jāatliek līdz desmitgades beigām. Tam sekoja mūsu satiksmes ministra apgalvojums, ka projekta īstenošana Latvijā un Lietuvā noritot atbilstoši plānotajam, kam nākamajā dienā gan sekoja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas ar “Rail Baltica” trasi saistītas infrastruktūras izbūves projekta iepirkumu apturēja arī Rīgā.
“Rail Baltica Estonia” valdes priekšsēdētāja Tenu Grinberga pieminētie izteikumi, ka Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases izbūve vismaz Igaunijā noteikti aizkavēsies, balstīts uz Igaunijas Valsts tiesas lēmumu, saskaņā ar kuru anulēts trases plānojums Pērnavas apriņķī. Atbildīgās institūcijas, protams, tur gatavojot jaunu projektu, taču publiskā apspriešana, lēmumu saskaņošana un pieņemšana ir ļoti laikietilpīgs process.
Kopumā juridiskie sarežģījumi termiņu izmaiņām igauņu uzskatā ir tikai viens aspekts, jo saistībā ar trases būvniecību līdz galam neesot zināmi visi finansēšanas mehānismi, turklāt korekcijas ievieš arī tagadējā būvniecības izmaksu sadārdzināšanās, ekonomikas pārkaršanas riski utt.
Kā liecina 1. oktobrī par IUB pieņemtajiem lēmumiem sniegtā informācija, birojs aizliedzis bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu slēgtā konkursā “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” saistītās pilsētas centra infrastruktūras būvprojektu izstrāde un būvniecība” (id. nr. RD PAD 2021/7), kā arī atcelt konkrētu konkursa nolikuma punktu, kas IUB ieskatā nepamatoti samazina iespējamo pretendentu loku.
Apturētais iepirkums uz trasi neattiecas
Šajā un IUB lēmuma kontekstā satiksmes ministra Tāļa Linkaita paziņojums par Latvijas ciešo apņēmību turēties pie sākotnējā plāna diez cik pārliecinošs vairs neizskatījās.
Taču izrādās, ka vismaz pagaidām laika grafika izmaiņām Latvijā redzamu iemeslu tiešām nav, jo arī IUB lēmums neattiecas uz projektu apturēšanu trases pamata infrastruktūras izbūvē, bet gan saistītajiem objektiem, konkrēti – Rīgas ielām Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē. Pasūtītājs IUB apturētajam iepirkumam ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.
Lai arī nesekmīgais iepirkums tiešā veidā trases būvniecību nekādā veidā neietekmē, tomēr “Rail Baltica” vārds tur figurē un ēnu uz kopējo megaprojektu met. Visvairāk neapmierināti par šo situāciju ir tiešie ieviesēji SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un AS “RB Rail”. Sarunā ar šo uzņēmumu amatpersonu, kas šoreiz vēlējās palikt anonīma, “Latvijas Avīze” noskaidroja, ka aizvadītās nedēļas paziņojumi projekta reputācijai par labu tiešām nenāk.
Rīgas domes neveiksmīgais iepirkuma konkurss esot kā partnera šāviens kājā, taču neko tur iebilst vai manīt nevarot – Satiksmes ministrija tieši Rīgas domei ir paredzējusi piešķirt “Rail Baltica” līdzekļus stacijai piegulošo Rīgas ielu sakārtošanai, līdz ar to iepirkumā figurē arī “Rail Baltica” vārds un neko tur izmainīt nevarot.
Attiecībā uz Rīgas domes apturēto iepirkumu “Latvijas Avīze” IUB noskaidroja, ka slēgtais konkurss šobrīd esot pirmajā – pretendentu atlases – stadijā. Iepirkuma apturēšana bijusi saistīta ar to, ka atzīta par pamatotu kāda pretendenta sūdzība par nolikumā iestrādātu kādu ļoti specifisku prasību kandidātiem. Kas notiks tālāk, tas esot atkarīgs no paša pasūtītāja. Varianti pamatā divi: grozīt esošo nolikumu un pagarināt iesniegšanas termiņu vai arī sludināt par jaunu konkursu.
Sazinoties ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu, “Latvijas Avīze” noskaidroja, ka pasūtītāja iepirkuma komisija vēl neesot bijusi un nekāds lēmums pārtrauktā iepirkumā sakarā pieņemts nav.
Ātrvilcienā uz Eiropu jau pēc sešiem gadiem?
“Rail Baltica” projekta ietvaros lielākie būvdarbi šobrīd ir Rīgas Centrālajā stacijā un starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tur celtniecības un pārbūves darbi jau ir sākušies, tos paredzēts pabeigt līdz 2025. gada beigām. Pieņemts lēmums arī par “Rail Baltica” reģionālās satiksmes izveidi ar 17 reģionālajām stacijām, kas tiks attīstītas par mobilitātes punktiem. Plānots, ka tieši šonedēļ izsludinās iepirkumu par to projektēšanu.
Latvijas mērogā tehniski gatavākais esot trases posms no Rīgas līdz Lietuvas robežai. Tajā būvniecību plānots sākt 2023. gadā, un, kā joprojām prognozē satiksmes ministrs Tālis Linkaits, vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027. gada. Sarunās ar Lietuvas transporta ministru viņš par to esot vienojies. Arī Lietuva saglabā ambīcijas līdz 2026. gada beigām pilnībā izbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa līniju savā teritorijā.
Tādā gadījumā jau pēc sešiem gadiem varēsim ātrvilcienā ceļot no Rīgas uz citām Eiropas galvaspilsētām.
Vienlaikus ar Lietuvas virziena attīstību Latvijas puse kā projekta prioritāti uzsver jaunā divlīmeņu autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu pie Salaspils izbūvi. Divlīmeņu tilts nepieciešams, lai sāktu kravu pārvadājumus pa jauno dzelzceļu un nodrošinātu kravu pārkraušanu Salaspils loģistikas parkā.
Kopumā “Rail Baltica” kopējās trases būvniecības stratēģijai nozīmīga būšot šā gada nogale, kad paredzēta Baltijas valstu atbildīgo amatpersonu kopīga sapulce. Izskatāmie jautājumi ietvers arī lēmumus par prioritārajiem būvniecības posmiem katrā valstī. Šobrīd visām pusēm esot apņemšanās īstenot projektu pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā līdz Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktajam termiņam Eiropas pamata tīkla koridoru ieviešanai – 2030. gadam, nodrošinot “Rail Baltica” līnijas funkcionalitāti visās trīs Baltijas valstīs un dzelzceļa līnijas savienojamību ar Eiropas platuma sistēmu.
Retorika par “Rail Baltica” trases būvniecību, finansēšanu un pat nepieciešamību politiķu aprindās mēdz mainīties atkarībā no situācijas valdības koalīcijā katrā no projekta dalībvalstīm. Piemēram, pagājušā gada maijā Igaunijas iekšlietu ministrs, labēji populistikas partijas līderis Marts Helme paziņoja, ka “Rail Baltica” Igaunijā neturpināsies vispār. Savukārt citi politiķi šādus paziņojumus atspēkoja, izsakoties, ka projektu vairs nemaz neesot iespējams apturēt un tieši igauņi esot “Rail Baltica” lielākie atbalstītāji.
Latvijā tik krasu viedokļu atšķirību “Rail Baltica” projekta sakarā nav. Taču nav arī izslēgts, ka nākamgad Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē politiķu izteikumi par trases būvniecības izmaksām un lietderību būs asāki. Satiksmes ministrija jau ir piesaistījusi ES finansējumu aptuveni 317 miljonu eiro apmērā pašlaik notiekošo darbu veikšanai “Rail Baltica” projektā, kā arī vienojusies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par nākamo investīciju piešķīrumu jaunajā uzsaukumā.
Ņemot vērā tehnisko risinājumu izmaiņas, kā arī materiālu izmaksu pieaugumu, papildus nepieciešamā finansējuma apjomu Latvijas puse varēs noteikt pēc būvprojektu izstrādes 2023. gadā. Papildu finansējuma iespējas valdība izskata arī no citiem finanšu instrumentiem, t. sk. Trīs jūru iniciatīvas fonda un Militārās mobilitātes piešķīruma, kā arī veidojot privātās un publiskās partnerības projektus.
