No Rakveres taura līdz Narvas lauvai 0
Labs ceļojums sākas ar stāstu, un Igaunijas tālākajā galā tādu ir pārpārēm. Rakverē – par gigantisko tauru, Narvā – zviedru lauvu, gandrīz katrā igauņu zemes vietā savu neticamo piedzīvojumu nospiedumu atstājis nacionālais varonis Kalevipoegs. Ja vasaras atvaļinājumam vēl nav ieplānots galamērķis, ziniet, ka tuvējos kaimiņus igauņi gaida ne mazāk sirsnīgi kā savējos ceļiniekus. Arī tāpēc, ka ilgus gadus valsts ziemeļaustrumu daļas reģions, kas nebija ekskursantu iecienītākais maršruts, sasparojies pacelt tūrisma karogu teju Tallinas augstumā. Ja ļoti cenšas, vajadzētu izdoties.
Baltijā lielākais taurs dzīvo Rakverē
Rakvere nav nekāda cīsiņu galvaspilsēta! – gide viduslaiku tērpā pie Rakveres pils cietokšņa vārtiem puspajokam, pusnopietni atsēdina ceļotājus. Un gigantiskais taurs, kas pa labi redzams, nav gaļas kombināta simbols – viņa piemetina, lai tikai kādam neienāktu prātā tik bezgaumīga līdzība. Septiņus metrus garo, četrus augsto un septiņas tonnas smago bronzas skaistuli, kas atzīts par lielāko Baltijā, 2002. gadā mērija uzslējusi par godu pilsētas 700 gadu jubilejai. Kāpēc tauru? Viens no igauņu nostāstiem vēsta, ka sensenos laikos igauņiem izdevies notvert milzu tauru, kas pēc apmēriem līdzinājies tagadējai Igaunijas teritorijai. Tā galva atradusies Rakverē, aste – Tartu, no tā abas pilsētas dabūjušas pašus senākos nosaukumus. Tērbatiešiem gan netīkot versija, ka viņu pilsētvārds nāk no kustoņa aizmugurējās daļas.
Skulptūras parādīšanās pilsētniekos izsaukusi radoša pacēluma vilni – studenti to pataisījuši par veiksmes simbolu, ik pa laikam ar krāsu izceļot vīrišķo atribūtiku, bet vietējās basketbola komandas “Tarvas” fani lopiņu ieģērbuši dzeltenā kreklā, kad savējie izvirzījušies līderos, un tādā garā. Ātras laimes un vieglas veiksmes kārotāji piešaujot pirkstu dažai labai bronzas detaļai, stāsta gide.
Ja Rakverē trāpās būt dienas pirmajā daļā, tad ziniet, ka tieši pulksten divpadsmitos ies vaļā blīkšķis. Vēl viena rakveriešu radošuma izpausme, lai 16 tūkstošiem iedzīvotāju un katram ciemiņam būtu skaidrs – cietoksnis viņus gaida. Šaušana notiek vasarās no lielgabala, kas izliets Tallinā un nosaukts par Lakstīgalu. Ja ir luste, varat sarīkot troksni arī sev par godu – samaksājiet tikai nieka 45 eiro, un lielā lielgabala lādiņš ir jūsu. Gribat vēl ko satraucošāku – gide aizvedīs uz pilspagraba moku kambariem, kur dabūsiet kino šausmenēm līdzvērtīgu adrenalīna devu.
Tādās ēverģēlībās klausoties un piedaloties, šķiet, ka nav nejaušība tas, ka tieši Rakverē igauņi izveidojuši Policijas muzeju. Trīs gadu pastāvēšanas laikā tas kļuvis par ekskursantu iecienītu galamērķi, jo ar mūsdienīgajām, interaktīvajām ekspozīcijām spēj aizraut lielus un mazus apmeklētājus. Par vienu no iespaidīgākajām atzīta specvienībai veltītā, kurā katrs var iejusties pamatīgi apbruņota policista ādā, kā arī ļauties nemiera cēlāja emocijām. Kad šeit nonākot skolasbērni, cīņa starp abām pusēm uzkarstot ne pa jokam, nosaka gide. Ceļojumā no telpas uz telpu uzzināsit arī, kā neiekrist Tallinas kabatzagļu nagos vai izvairīties no bankomātu krāpniekiem. Ekskursiju noslēdz pirkstu nospiedumu istaba, kurā ekskursanti var izpētīt savas papilārās līnijas. “Visur mēs atstājam pēdas,” smaidot nosaka pavadone un piebilst, ka katram Igaunijas iedzīvotājam no 12 gadu vecuma, saņemot pasi, jāatstāj pirkstu nospiedumi valsts policijas kartotēkā.
Narvā – zviedru lauva ar skumjām acīm
Varbūt pie vainas bija sīkais smidzeklis, kas nāca no Narvas debesīm, vai kas cits, taču izskatījās, ka dižais lauva no postamenta uz mums lūkojas ar skumjām acīm. Pagriezis pēcpusi krievu Ivangorodas nocietinājumiem otrpus upes un sānu pret Narvas senajiem mūriem, Zviedrijas simbols, uzlicis ķepu uz lielgabala lodes, atgādina par 1700. gada spožo zviedru armijas uzvaru pār Krievijas ievērojamo pārspēku. Taču prieki bija īsi – pēc četriem gadiem pilsēta atkal nonāca krievu pārziņā, un tie tur saimniekoja līdz pat Igaunijas neatkarības proklamēšanai 1918. gadā.
Vēsture rāda, ka zviedru laikos, kas Narvā sākās jau 16. gadsimta nogalē, stājoties Ivana Bargā valdīšanas vietā, pilsēta kļuva spēcīgāka un arhitektoniski interesantāka. Ar savu “Narvas baroku” – īpaša arhitektūras stila būvēm – tā uz vairākiem gadsimtiem kļuva slavena visā Eiropā un ieguva pat poētisku apzīmējumu – Baltijas jūras baroka pērle. Par nožēlošanu šodien no vecās godības, kā apgalvo gids, atlikuši tikai trīs nami, viens no tiem stāv pašā pilsētas centrā – tas ir kādreiz elegantais, tagad pēc skata nolupušais rātsnams. Vietvalžiem pagaidām nav izdevies atrast jēdzīgu izmantojumu šai ziemeļu baroka stila ēkai ar bagāto vēsturi, vien kādā no zālēm var apskatīt vietējā entuziasta veidotu maketu, kāda izskatījās pilsēta līdz Otrajam pasaules karam, kad lielu tās daļu iznīcināja krievu bumbvedēji, apšaudes un ugunsgrēki.
Narva šodien pēc Tallinas un Tartu ir trešā lielākā Igaunijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā, taču igauņi te palikuši pārliecinošā mazākumā – tikai viena desmitā daļa, pārējie – krievi un citu tautību ļaudis. Narvas baroku nomainījušas “hruščovenes” un “brežņevenes”, tāpēc šī pilsētas daļa varētu būt saistoša padomju laika bezpersoniskās arhitektūras cienītājiem.
Pārējiem jāpievēršas iespaidīgajam cietoksnim un bastoniem, kas soli pa solim tiek atjaunoti un atvērti tūristiem apskatei. No Garā Hermaņa torņa paveras skats arī uz kaimiņvalsts Ivangorodas nocietinājumu. Savulaik Narvas sargi augsto būvi izmantojuši, lai novērotu kustību otrpus upei, tāpēc krievi bijuši spiesti ne vienreiz vien paaugstināt sava cietokšņa mūrus. Vietējie iesaka apciemot Narvu laikā, kad laukumā pie cietokšņa notiek festivāls ar zviedru–krievu vēsturisko cīņu rekonstrukciju. 18. gadsimta sākuma kareivju formās saģērbjas Igaunijas un ārzemju vēstures klubu dalībnieki, lai viens otram un skatītājiem demonstrētu gan senos ieročus, gan kaujas mākslu. Skan šāvieni, uzvirmo pulvera mākoņi – Kārļa XII un Pētera I cīņa ir sākusies. Labi, ka tā vairs tikai vēsture.
UZZIŅA
Pieturvietas pāris dienu ceļojumam pa Igaunijas Austrumviru (Ida-Virumaa) apriņķi
Rakvere – viduslaiku ordeņa pils, Igaunijas Policijas muzejs, gigantiskā taura statuja.
Kivieli – piedzīvojumu parks ar nepilnus 100 metrus augsto kalnu (veidots no degakmens atliekām), kurā ierīkota Igaunijā garākā nobrauktuve pa 600 metru garu trosi.
Kohtla-Nemme – Kohtlas raktuvju parks, ierīkots 8 līdz 12 metru dziļumā bijušajās degakmens ieguves šahtās, iespaidīgs brauciens ar pazemes vagoneti.
Toila – Oru parka terases ar lielisku skatu uz jūru.
Ontika – cēlais stāvkrasts un Igaunijas augstākais – Valastes – ūdenskritums.
Kukruse – Kukruses polārmuiža, kurā kādreiz dzīvojis igauņu Amundsens – polārpētnieks Eduards fon Tolls. Muižas pagrabā ierīkota ledusistaba, kur noķert polāro sajūtu.
Kuremā – Pihtitsas pareizticīgo sieviešu klosteris, kurā mīt ap 100 mūķeņu. Iespaidīga izmēra, neparastā paņēmienā krautas malkas grēdas. Svētavots, no kura var pasmelt ūdeni, baseins – peldei.
Narva-Jēsū – Meresu SPA hotelis pieaugušajiem un bērniem, saņēmis balvu kā labākais tūrisma objekts.
Narva – cietoksnis un Garā Hermaņa tornis, nocietinājumi ar bastioniem, rātsnams, blakus tam – jauno laiku arhitektūras lepnums – Tartu universitātes Narvas koledža.
