No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts? 34
Latvijai dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai līdz šim no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta piešķirti kopumā 538 miljoni eiro, no kuriem izlietoti 42%, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji. Līdz šim “Rail Baltica” projekta īstenošanai trim Baltijas valstīm kopumā piešķirti aptuveni 1,5 miljardi eiro un izlietoti 34% piešķīruma.
Tuvākos gadus būvdarbu apjoms turpinās paplašināties, un attiecīgi ievērojami pieaugs projekta būvniecības izdevumi.
SM Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis uzsver, ka “ir svarīgi, lai ar darbiem apliecinām spēju apgūt projektam piešķirto finansējumu”. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF I un CEF II līdzekļu apguves periods beidzas 2024.gada decembrī (CEF I) un 2026.gada decembrī (CEF II).
Šonedēļ Rīgā notika kārtējā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) “Rail Baltica” progresa sanāksme ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas atbildīgo transporta nozares ministriju un “Rail Baltica” ieviesēju pārstāvjiem, kurā pārrunāts projekta īstenošanas līdzšinējais progress.
SM, Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” un nacionālā projekta ieviesēja Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvji apsprieduši pirmā Militāras mobilitātes līguma starpposma mērķu izpildi, lai attīstītu transporta infrastruktūru, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām
. Īpaša uzmanību pievērsta apvienotā tilta pār Daugavu autoceļu sadaļas, lidostas “Rīga” kravu parka un Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādes procesam.
Tāpat “RB Rail” pārstāvji snieguši pārskatu par pamattrases projektēšanas darbu virzību, analizējot atsevišķu posmu briedumu un apņemšanos līdz 2024.gada beigām sagatavot visus projekta posmus būvniecībai. Savukārt trīs Baltijas valstu projekta nacionālie ieviesēji informējuši par būvdarbu aktualitātēm, būvdarbu iepirkumu konkursu gaitu un noslēgto būvdarbu līgumu izmaksām.
Rīgas Centrālajā mezglā būvniecība norit visā dzelzceļa uzbēruma dienvidu pusē. Notiek jauno dzelzceļa sliežu ceļu estakāžu un pārvadu izbūve, saistītās ceļu un inženiertīklu infrastruktūras pārbūve un sakārtošana, ēku demontāža un citi saistītie darbi.
Būvdarbu apjoms palielinās arī pie lidostas “Rīga”, kur top ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojums, kas paredzēts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Būvniecības darbi no zemes līmeņa pakāpeniski pāriet uz redzamākām aprisēm.
Sākti arī Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi, izbūvēti pirmie pāļi. Tāpat darba procesā ir “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas pamatu un bagāžas transportēšanas tuneļa izbūve, kas nākotnē savienos “Rail Baltica” dzelzceļa staciju ar lidostas “Rīga” jauno termināli. Papildus tiks izveidots arī savienojums kravu parka attīstībai nākotnē.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
