No pilsētas uz laukiem. “Ābelītes” par savu “Galoveju klubiņu” un gaļas garšu 0
Autors: Uldis Graudiņš
Ilona Stašinska kopā ar dzīvesbiedru Ēriku un četriem bērniem pirms desmit gadiem Bukaišu pagastā nopirka māju un zemi vasarnīcai. Sākotnējais mērķis – ēst pašražotu gaļu. Patlaban izveidota atvērtā tipa bioloģiskā un lauku tūrisma saimniecība “Ābelītes” ar 120 Galoveju šķirnes ganāmpulku, 110 Vācijas merino vietējās šķirnes aitām, desmit kazām, mājputniem un trušiem. Saimniece Ilona Stašinska intervijā stāsta par tirgum ražoto produkciju – Galoveja šķirnes liellopiem – un dalās pieredzē ar saimniecībā izmantotajām ražošanas tehnoloģijām.
Saimniekošanu laukos sākām ar gaļas govīm. Pamazām, pamazām apaugām ar citiem dzīvniekiem, tāpēc ka pašiem apnika ēst tikai liellopu gaļu. Mēs pārsvarā ēdam vien saimniecībā ražoto gaļu. Kas pašiem garšo, to audzējam. Esam apauguši arī ar klientu loku. Speciāli rakstījām projektu liellopu pārvadāšanai. Dzīvus lopiņus vedam uz Cēsīm, Cēsu gaļas kombinātu, tur speciālajā bioloģiskajā kautuvē tos atbilstoši visām prasībām nokauj, tad skaisti sadala, fasē vakuumā, bioloģiski nomarķē. Klientiem ļoti patīk marķējums uz iepakojuma. Tad atved līdz Rīgai, kur mēs tālāk nogādājam saviem klientiem. Uzskatām, ka mums ir hobija saimniecība, lai gan apsaimniekojam 170 hektāru zemes. Pastāvīgi uz vietas šeit atrodamies vien vasarā. Citos gadalaikos no Jelgavas braucam uz saimniecību kā uz darbu.
Strādājam arī algotu darbu. Esam iegādājušies un nomājam zemi, kas citus tobrīd neinteresēja. Aizaugušas pļavas ar krūmiem mums ir vērtība tāpēc, ka tur nav ticis miglots un pāri nav gājusi intensīvā lauksaimniecība.
Kas ir saimniecības klienti?
Mums ir “Galoveju klubiņš”. Pārdodam gaļu sava kluba biedriem. Nereklamējamies. Mēs darbojamies tieši ar pircēju, viņš atbrauc uz saimniecību, paskatās, kā tiek audzēti dzīvnieki, iepazīstas ar saimniecību. Daudzi klienti ir mūsu draugi un paziņas. Labai gaļai pircējs nav jāmeklē, viņš pats atrod ražotāju vai pārdevēju.
Kāda veida gaļa pircējus interesē?
Kas ir pagaršojis Galoveja šķirnes gaļu, saprot, ka citas šķirnes ir pavisam atšķirīgas. Es neteiktu, ka citas ir labākas vai sliktākas. Galovejiem ir ļoti interesanta garša, tā ir garšīga un, galvenais, ļoti veselīga. Daudzi klienti atzīst, ka ir ļoti grūti atrast labu gaļas piedāvājumu.
Kāpēc izvēlējāties tieši Galoveja šķirni?
Mēs audzējam dzīvniekus ekstensīvi, un mūsu bioloģiskajām pļavām šī šķirne ir vispiemērotākā, jo tā ir mazprasīga un labi izmanto šāda tipa platības. Gaļas liellopiem nedodam graudus un skābbarību, tikai zāli un sienu. Piemēram, lai Šarolē šķirnes barotu līdz 20 mēnešiem ar zāli, vajadzētu daudz lielākas platības ar daudz labāku zāli. Mūsu galoveji ir pieticīgi un apmierināti ar to, kas ir, tiem ir labāka zāles barības izmantojamība, tie nav tik izvēlīgi kā citas šķirnes. Dzīvniekus audzējam no 20 līdz 25 mēnešu vecumam, tikai tad realizējam gaļai. Citi teic: mums ir jaunlopi, to gaļa ir garšīgāka, bet mums ir sava filozofija – mēs bērnus neēdam. Neesam radīti to darīt. Mums ir jāēd pieaudzis dzīvnieks. Tam gaļa ir nobriedusi un sabalansēta, kā arī ļoti vērtīga cilvēka organismam.
Pavisam mums ir ap 120 gaļas liellopu. Ir divas Hailandes šķirnes govis, kuras to mīļuma dēļ audzējam tūristu priekam. Esam šķirnes saimniecība. Audzējam tīršķirnes Galoveja gaļas liellopus, un tie mums ir pirmajā vietā. Visi nekad neaiziet kā tīršķirnes dzīvnieki, vienmēr kādu brāķējam. Tādējādi gaļas nozare mums ir tikai papildu nozare. Vaislas dzīvniekus eksportējam arī uz Lietuvu un Igauniju.
Mums galoveji galvenokārt ir melni, joslaini un balti. Joslainie – sarkanbalti, pelēkbalti un melnbalti. Esam centušies ieviest dažādas krāsas tāpēc, ka pircējiem patīk dažādība. Galoveji ir ļoti mierīgi un nosvērti dzīvnieki. Nav agresīvi. Viņiem pietiek ar to, kas izaug nekultivētā pļavā. Mēs patlaban atsakāmies no Angusa šķirnes, tiem vajag salīdzinoši vairāk barības, un tie ir izvēlīgāki. Brīžiem tie izraisa stresu ganāmpulkā. Sarkanbaltjoslainais ir hailandera un galoveja krustojums. Galovejs vienmēr ņems virsroku, tas būs bez ragiem un skaisti spalvains. Citās valstīs Galoveja šķirnei ir profesionālās asociācijas – katrai krāsai sava.
Skābsienu negatavojam – uzskatām, ka tā nav dabiska barība, turklāt tas rada nepatīkamas smakas un atkritumus. Cenšamies sagatavot vien augstas kvalitātes sienu. Galovejam neko citu nevajag. Galovejs tāpat kā visas govis ir tikai zālēdājs. Zālēdāju kuņģi dabiski nav piemēroti graudu un spēkbarības pārstrādāšanai. Tie paskābina organisma reakciju, bet tas savukārt veicina slimošanu – tad ir jāārstē, jālieto zāles utt. Tad gaļa vairs nav ne tuvu tai, kādu var iegūt ar zāles barību. Arī ganoties pļavā, dzīvnieki pārvietojas paši, nav jātērē degviela barības vākšanai un transportēšanai.
Kā vērtējat liellopu gaļas cenas Latvijā?
Gaļai ir ļoti daudz dažādu parametru. Jāsaprot, ka ir ļoti liela atšķirība starp dzīvsvaru un reālo gaļas iznākumu. Reāli tāda ēdama gaļa ir labi ja trešā daļa no sākotnējā svara. Arī gaļa bez kauliem uzreiz ir dārgāka. Izmaksā arī kaušana, sadalīšana, iepakošana un transports. Mēs cenšamies pircējiem piedāvāt dažādas gaļas pakas, lai var izvēlēties gan pēc cenas, gan pagatavošanas veida. Ir pakas biezajiem maciņam, tiem, kas vēlas vien filejas un karbonādes. Gadu gaitā esam izveidojuši dažādas pakas, lai būtu ērti gan pircējam, gan pārdevējam. Piedāvājumā ir arī iepazīšanās paka, jo cilvēks uzreiz baidās lielu paku ņemt. Visu laiku cenšamies pielāgoties pircēja vēlmēm un iespējām. Ir arī dažādas liellopa gaļas pagatavošanas iemaņas.
Kā attīstāt aitu audzēšanu?
Audzējam Vācu merino aitas, kam raksturīga mazprasība turēšanā, un tām ir labas gaļas garšas īpašības. Patlaban nedaudz pārdodam jērus. Tos nobarojam ganībās tikai ar zāli, tāpēc tie aug lēnāk. Kombinēto spēkbarību nedodam vispār, jo arī aitas no dabas ir zālēdāji. Gadās, ka ziemā ir sagatavots švaks siens, aitu mātes nedaudz piebarojam ar graudiem. Tos pērkam no bioloģiskās saimniecības Krīgeri. Graudus paši maļam. Graudi barībā gan skābina organismu, palielina uzņēmību pret slimībām, tādēļ mūsu prioritāte ir aitām sagatavot ļoti labu un vērtīgu sienu, tad graudu barība nebūtu jālieto. Arī aitas visu gadu dzīvo brīvā dabā vai atvērtās nojumēs. Dzemdību laikā ir pieejami arī siltāki dzemdību boksi. Šobrīd ir grūti izdevīgi realizēt aitas un jēra gaļu, tāpēc nozari nepaplašināsim, drīzāk samazināsim.
Patlaban saimniecībā ir arī desmit Anglonūbijas šķirnes kazas un āzis. Šī kazu šķirne ir īpaša ar to, ka pienam nav specifiskās kazas garšas. Jau patlaban savām vajadzībām sienam sieru.
Kādas ir saimniecības nākotnes ieceres?
Noteikti veidosim paši savu pārstrādi. Mēģināsim apvienot vistu kautuvi ar pārstrādes cehu. Ūdens, elektrība un kanalizācija ir ievilkta. Grīdas arī ir iebetonētas. Esam vairāk nekā pusceļā. Sāksim noteikti kā mājražotāji, tā vienkāršāk. Esam HACCP un citus kursus izgājuši.
Patlaban apsaimniekojam 140 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pavisam mums lietošanā ir 170 ha, bet daļu aizņem krūmāji, purvi un vēl nesakopta zeme. Vismaz puse zemes ir tāda, kur nevaram aizvest lopus – pārāk tālu un bez infrastruktūras. Mērķis būtu konsolidēt saimniecību tuvāk, tad daudzas lietas notiktu vēl dabiskāk. Patlaban ir diezgan grūti paplašināties – zemes cenas dēļ. Brīvas zemes apkārtnē nav, tāpēc jāceļ efektivitāte esošajām platībām. Saimniecībā darbojamies paši, cik varam, ir arī uzticami darbinieki, kuri veic ikdienas darbus.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
