“Kurš no pieminekļiem slavina padomju iekārtu?” Daugavpilī no pieminekļiem negrib šķirties 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daugavpils pilsētas dome 30.jūnija sēdē gatavojas pieņemt lēmumu vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā (ST). Dome vēlas apstrīdēt likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam.
Saeimas 16. jūnijā pieņemtais likums stājās spēkā 22. jūnijā. Savukārt Nacionālā kultūras matojuma pārvalde sadarbībā ar Okupācijas muzeju un Latvijas Mākslinieku savienību apsekojusi un izvērtējusi pieminekļus, kas atbilst likumā ietvertajiem kritērijiem, un šodien informēs par šo sarakstu, kas Kultūras ministrijai ir jāiekļauj Ministru kabineta noteikumos, lai valdība tos var pieņemt līdz 31. jūlijam.
Likuma 3. pants nosaka, ka publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Kurš slavina padomju iekārtu?
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) uzskata, ka šis likums esot prettiesisks, jo pašvaldības nezinot, kas esot jānojauc, turklāt, viņaprāt, pārkāpta pašvaldību finanšu autonomija, kas ir noteikta gan pašvaldību likumā, gan arī Eiropas vietējo pašvaldību hartā, jo šai jaunajai funkcijai, ko valsts ir deleģējusi pašvaldībām, nav paredzēts valsts finansējums.
“Ja par Rīgu ir skaidrs, tad ārpus tās nav nekādas skaidrības. Kurš no pieminekļiem slavina padomju iekārtu? Neviens!” uzskata Elksniņš.
“Pieminekļi ir uzcelti par godu Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem. Jādemontējot tie, kur ir redzama PSRS simbolika. Bet tās nav uz visiem šiem pieminekļiem. Vai padomju karavīra ķivere skaitās simbolika vai ne? Cik zināms, ķivere taču simbolikā nav aizliegta.”
Elksniņš arī aizrāda, ka Daugavpils pašvaldībai neesot lūgts viedoklis likumprojekta sagatavošanas, apspriešanas un pieņemšanas laikā ne Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izveidotajā darba grupā, ne arī šīs komisijas sēdēs. Pašvaldības budžetā pieminekļu nojaukšanai, kas jāpaveic līdz 15. novembrim, neesot paredzēts ne cents.
Pieteikumā ST Daugavpils dome plāno norādīt, ka viens no vispārējiem tiesību principiem, kas izriet no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas – Satversmes 1. panta –, ir labas likumdošanas princips, kas Daugavpils domes ieskatā nav ievērots, pieņemot likumu.
Daugavpils pilsētas domei nav pieņemams arī tas, ka, apstrīdot konstitucionālajā tiesā likuma pantu, kas paredz objektus demontēt līdz 15. novembrim, pašvaldībai tik un tā šī demontāža būtu jāveic līdz norādītajam datumam, jo tiesas spriedumu nav iespējams pieņemt tik ātrā tempā.
Tāpēc dome pieteikumā tiesai ir iekļāvusi procesuālu lūgumu, kas ļautu lietas izskatīšanas laikā saglabāt pašreizējo situāciju, proti, saglabāt padomju režīma pieminekļus.
Arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kurš tāpat kā Elksniņš pārstāv partiju “Saskaņa”, likuma pieņemšanas dienā paudis neapmierinātību ar Saeimas lēmumiem, kas pašvaldībām uzliek jaunus pienākumus, bet neparedz papildu finansējumu to veikšanai.
“Mēs faktiski esam starp divām frontēm – jāpilda uzdotās pašvaldības funkcijas, kam paredzēts finansējums, un jāpilda jaunas funkcijas bez piešķirtā finansējuma,” aģentūrai LETA teicis Bartaševičs, piebilstot, ka pašvaldība meklējot, kā finansēt sociālās programmas enerģētikas un pārtikas sadārdzinājuma dēļ.
Par naudu lems valdība
Saeimas Juridiskais birojs likumprojekta otrajam lasījumam iesniedza priekšlikumu, kurā norādīja – ja valsts uzliek kādu pienākumu pašvaldībai, tad valstij ir jārūpējas par to, lai pašvaldībai tiktu piešķirts finansējums attiecīgās funkcijas īstenošanai.
“Vispirms ir izmantojami ziedojumi, bet pārpalikušā izdevumu summa valstij un pašvaldībai jāsedz vienādās daļās. Ja tas nenotiek, tad tiek pārkāpts pašvaldību likums, kā arī pašvaldību harta,” skaidroja Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka valdības noteikumos ir jāiekļauj ne tikai demontējamo pieminekļu saraksts, bet arī jānoteic kārtība, kā tiks piešķirts valsts finansējums, un tā ir jāizstrādā Finanšu ministrijai. Nauda tikšot piešķirta no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Izvērtēti 150 objekti
R. Jansons sacīja, ka esot jārēķinās ar to, ka nojaucamo pieminekļu saraksts tiks papildināts, jo tik īsā periodā neesot iespējams Ministru kabineta noteikumos iekļaut pilnīgi visus nojaucamos objektus, īpaši, ņemot vērā to, ka šos pieminekļus ilgstoši neviens neesot apzinājis. Patlaban esot izvērtēti 150 objekti.
R. Jansons: “Pašvaldībām būs tiesības lemt par tiem pieminekļiem, kuri Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei nav zināmi. Piemēram, ja pašvaldības teritorijā gadiem ilgi atrodas padomju varu slavinoša plāksne ar piecstaru zvaigznēm, tad tā nav jāiekļauj MK noteikumos un pašvaldība to bez kādas saskaņošanas drīkst aizvākt.
Par to gan jāinformē Okupācijas muzejs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Muzejs iekļaus savā krājumā demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus, kam ir mākslinieciska vērtība, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.”
Likums attiecas arī uz tiem pieminekļiem, kas atrodas uz privātās vai baznīcu zemes, ja tie ir publiski eksponēti.
Meklē iemeslus, lai nedarītu
Jansons norādīja, ka tās pašvaldības, kas ir vēlējušās, jau sen ir uzskaitījušas šos padomju laiku simbolus vai arī grasās to darīt, bet tās, kas to nevēlas, meklēs dažādus iemeslus, lai to nedarītu, un sūdzēsies Satversmes tiesā, ka valsts nedodot finansējumu. Nauda ir nepieciešama, bet ne jau lai novāktu vienu akmeni vai plāksni.
“Elksniņš, lai izlasa Satversmes preambulu, kur rakstīts, ka Latvijas tauta nosoda totalitāros režīmus un to noziegumus. Likuma trešais pants aizliedz eksponēt padomju vai nacistiskā režīma slavinošus objektus, tajā skaitā tos, kas slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju.”
Viedoklis
Var iztikt arī bez papildu līdzekļiem
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nav iebildusi, ka pieminekļu nojaukšanai valsts nav paredzējusi konkrētu finansējumu.
Gints Kaminskis, LPS priekšsēdētājs: “Tas nav īsti korekti – uzsēsties uz naudas un prasīt finansējumu, pretējā gadījumā šie pieminekļi netiks nojaukti. Visur taču nav tie milzīgie pieminekļi – var taču kādu plāksni vai akmeni ar padomju iekārtu slavinošiem tekstiem novākt arī bez kādiem papildu līdzekļiem. Mēs necentāmies taisīt lieku ažiotāžu un negājām ar galvu sienā.”
