No Uzvaras pieminekļa grib tikt vaļā tiesiski 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojoties 9. maijam, politiķi aizvien skaļāk izsakās par nepieciešamību Uzvaras laukumu Rīgā atbrīvot no pieminekļa, kuru pirms kāda laika premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) nosauca par “mūsu valsts 50 okupācijas gadu liecību”. Pirms valsts svētkiem intervijā TV3 arī Valsts prezidents Egils Levits teica, ka ar šo pieminekli tiek slavināts okupācijas karaspēks, kas Latvijai atnesa lielas ciešanas, bet tagad Krievijas armija atnesot lielas ciešanas Ukrainai. “Es neredzu citu iespēju, kā šo pieminekli nojaukt vai kādā citā veidā atbrīvoties no tā,” sacīja E. Levits.
Neviens no “Latvijas Avīzes” uzrunātajiem valdošo partiju politiķiem nešaubās, ka šim piemineklim kā okupācijas simbolam nav vietas Uzvaras parkā, bet šis jautājums esot jāatrisina tiesiskā ceļā, ievērojot noteiktu procedūru. Izpildot Saeimas Ārlietu komisijas doto uzdevumu, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi ziņojumu “Par Uzvaras pieminekļa demontāžas, pārvietošanas un pārveides iespējamajiem juridiskajiem risinājumiem”.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) pēc koalīcijas sēdes pirmdien medijiem apgalvoja: “Tieslietu ministrija visu ir izpildījusi. Valdības darba kārtību nosaka premjers. Kad premjers to iekļaus darba kārtībā, tad valdība to skatīs.” Ziņojums esot nosūtīts arī Ārlietu komisijai.
Premjera birojā “Latvijas Avīzi” informēja, ka K. Kariņš 14. aprīlī izdeva rezolūciju tieslietu ministram J. Bordānam, lūdzot ziņojumu “Par Uzvaras pieminekļa demontāžas, pārvietošanas un pārveides iespējamajiem juridiskajiem risinājumiem” saskaņot ar atbildīgajām ministrijām, Valsts drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju, un atbilstoši Saeimas Ārlietu komisijas uzdevumam iesniegt ziņojumu un saņemtos atzinumus komisijai.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) pirmdien pēc koalīcijas sēdes, pārstāvot premjeru, informēja, ka ziņojums vēl nav saskaņots ar minētajām institūcijām. Kad tas būs izdarīts, tad valdība ar to iepazīsies, bet lēmumu pieņems Saeima. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) arī “Latvijas Avīzei” norādīja, ka komisija vēl nav saņēmusi dokumentu, kuram būtu pievienoti atzinumi un kas būtu saskaņots valdībā.
Saeimai vispirms jāpieņem likums
Dokumenta juridiskais izvērtējums ir nepieciešams, jo Latvija, 1994. gadā noslēdzot līgumus ar Krieviju, ir uzņēmusies saistības. Tās paredz pienākumu abpusēji rūpēties par savā teritorijā esošajām otras valsts piemiņas vietām. Līgumu paketē bija arī vienošanās par Krievijas armijas izvešanu.
Kamēr tieslietu ministra J. Bordāna sagatavotais dokuments vēl tiek saskaņots, viņa vadītās partijas “Konservatīvie” deputāti Saeimā jau iesnieguši lēmuma projektu, kurā paredzēts apturēt Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas valdības 1994. gadā noslēgtās vienošanās daļu, kas ietver arī pienākumu nodrošināt memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.
Lēmuma projektā noteikts, ka Saeima uzdod “kompetentajām institūcijām, kuras veic Uzvaras parkā esošā un citu pieminekļu” (uz kuriem attiecas līgums) apsaimniekošanu, līdz 2022. gada 1. jūlijam “nodrošināt neatbilstošu objektu nepieejamību publiskajā vidē”. Ierosinājums ir pamatots ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā, un šādos gadījumos starptautiskais līgums būtu jāpārtrauc.
Lēmuma projektā nav skaidri pateikts, par kādu objektu ir runa. Taču starptautiskās vienošanās nevar apturēt ar Saeimas lēmumu. Lai to izdarītu, Saeimai ir jāpieņem likums. Tāpēc “Konservatīvie” ierosinājumu var uztvert vairāk kā politiskās pozīcijas paušanu. Likums par “Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” nosaka, ka lēmumu par starptautisko līgumu denonsēšanu [līguma vienpusēju pārtraukšanu] vai to darbības apturēšanu pieņem Ministru kabinets.
Ja starptautisko līgumu apstiprinājusi vai likumu par pievienošanos tam pieņēmusi Saeima, likumu par šāda starptautiskā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu pieņem Saeima.
Pirms pāris nedēļām intervijā TV24 Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš teica: “Saeimas Ārlietu komisijai ir tiesības lemt par viena vai otra līguma denonsēšanu, ja viena puse to uzskata par nepieciešamu. Ir svarīgi, lai Latvija nedod ieganstu vai piemēru, ka līgumu var nepildīt. Tad arī otra puse kādu citu līgumu, kas mums šķiet ļoti svarīgs, varētu pārkāpt vai nepildīt.”
Saeimas Ārlietu komisija vairākās sēdēs sākusi izvērtēt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas kopskaitā 58 divpusējos līgumus, no kuriem izskatīti ir gandrīz 30 līgumi, informēja R. Kols. Šonedēļ komisija šo darbu turpinās, bet pēc tam plāno izvērtēt arī Latvijas un Baltkrievijas divpusējos līgumus. Pēc tam komisija sagatavos un iesniegs Saeimā likumprojektu par kāda līguma apturēšanu, ja vairākums par to būs vienojies. Ja parlaments par to izšķirtos, tad Rīgas dome kā Uzvaras parka pieminekļa īpašnieks varēs lemt par veidu, kā no tā atbrīvoties.
Aģentūrai LETA otrdienas vakarā R. Kols jau ir minējis konkrētāk, ka par tādu likumu komisija Saeimai varētu piedāvāt lemt 11. maijā. Viņš arī izteicis pieļāvumu, ka būs nepieciešams sagatavot vēl vienu likumprojektu, kurā varētu paredzēt demontēt visus padomju armiju slavinošos pieminekļus, izņemot tos, kas saistīti ar apbedījuma vietām.
Mudina izmantot “iespēju logu”
No Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas “Latvijas Avīzei” iepriekš teiktā izriet, ka ziņojumā ir piedāvāti varianti, ko ar pieminekli varētu darīt. Taču ziņojums ir ierobežotas pieejamības, tāpēc tā saturu nevarot atklāt, bet tajā iekļautie priekšlikumi saskanot ar to, par ko diskutē sabiedrība.
I. Kronberga uzskata, ka ierobežota pieejamība dokumentam būtu jānoņem. Viens no variantiem paredz nepieciešamību izvērtēt, vai Krievija ir rūpējusies par Latvijas piemiņas vietām Krievijā un nav pārkāpusi savas saistības. Tāpat ir piedāvāts noskaidrot, vai līgums ar Krieviju vispār aizsargā pieminekli Uzvaras parkā. Ministrijas ieskatā, ir iespēja vienpusēji lauzt vienošanos, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, kurā tā izvērsusi karadarbību. Ir arī piedāvāts pieminekli pārvietot uz citu vietu.
Kamēr lēmums nav pieņemts, politiķi un arī augstas amatpersonas sociālajos tīklos un intervijās pauž savus viedokļus par to, cik nepieņemama ir šāda pieminekļa atrašanās Pārdaugavā laikā, kad Krievija iebrukusi Ukrainā. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“JV”) aprīļa beigās aicināja izmantot “iespēju logu” un pieņemt lēmumu par pieminekļa nojaukšanu. “Lēmums jāpieņem tagad, un tas jānojauc. To saglabāt ir necieņa pret mūsu tautas vēsturi,” tā tviterī ierakstīja S. Kalniete.
Valdošo partiju pārstāvji nesteidzās atsaukties kolēģes aicinājumam. Viņas partijas biedrs Ainars Latkovskis uzticoties Saeimas Ārlietu komisijai, kura vērtē Latvijas un Krievijas līgumus. Pēc tam komisija varot iesniegt speciālo likumu, jo tikai uz tā pamata var lemt par turpmāko rīcību.
A. Latkovskis vēl paslavēja komisijas priekšsēdētāju R. Kolu, kurš labi organizē šo darbu un “ir izvēlējies to ceļu, kādu partijā pārstāv Roberts Zīle”. Arī Nacionālajā apvienībā šajā jautājumā ir dažādi viedokļi, jo ir biedri, kas sagaida drīzu un radikālāku rīcību. “Mēs esam pārliecināti, ka piemineklis ir jānojauc, bet vispirms jātiek skaidrībā ar tiesisko pamatu,” teica A. Latkovskis. Tāpat uzskata arī “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce, kurš uzsvēra: “Mums ir svarīgi iegūt tiesisku skaidrību. Tas ir Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas ekspertu jautājums.”
Valsts prezidents E. Levits intervijā TV3 otrdien arī atzina, ka “lēmumi ir jāpieņem attiecīgajām iestādēm, bet ilgstoši tas tā turpināties nevar”. Valsts prezidents “apsveiktu arī to, ka mēs to darītu pietiekami lielā vienprātībā un arī krievu izcelsmes Latvijas pilsoņi iestātos par šā pieminekļa nojaukšanu”.
Minētais objekts tika pieminēts arī nesenajā “Saskaņas” kongresā, kurā Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis aicināja nesaistīt pieminekli ar notikumiem Ukrainā. “Lielāko daļu cilvēku neinteresē, kad valdība uzspridzinās pieminekli, bet gan tas, kā pārdzīvot šo grūto laiku,” teica S. Bergmanis.
Viņaprāt, tas tikai sašķeltu sabiedrību. S. Bergmanis bija dzirdējis, ka pieminekļa demontāža varētu izmaksāt ap pieciem miljoniem eiro. Tā esot nauda, kuru labāk būtu izlietot, lai palīdzētu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem, kas tagad ir Latvijā, uzskata domnieks.
