No pašu gatavota saldējuma līdz kafejnīcai Rīgas centrā. Iedvesmojošs stāsts 1
No piena un tā produktiem, ogām, augļiem, dārzeņiem un vēl dažām piedevām var pagatavot gardus un veselīgus dzērienus un debešķīgu saldējumu. Par to pārliecinājāmies, iegriežoties nesen atvērtajā “Albertīnes kafejnīcā”, kur saimnieko IEVA un REINIS KĻAVJI un viņu kompanjone DAINA ĻUSTIKA.
Pirms vairāk nekā gada Reinis nolēma pārtraukt žurnālista gaitas un pievērsties mājražošanai. Iepriekš izpētīja vietējo tirgu. Tirgos un tirdziņos netrūka mājražotāju kūpinātas gaļas, ceptas maizes, gatavota siera un sukāžu, taču saldējums bija retajam.
– Man nebija ne jausmas, kā tas jāgatavo, tāpēc sāku vākt informāciju. Noskaidroju, kādas ierīces un iekārtas nepieciešamas saldējuma ražošanai, atradu arī receptes. Tad bija eksperimentu laiks, izmantojot nelielu saldējuma mašīnu, līdz beidzot nonācu līdz savām oriģinālreceptēm, – stāsta Reinis. – Šajos eksperimentos pārliecinājos, ka vairākumā recepšu saldējuma masai pievieno pārāk daudz cukura. Es tā daudzumu ierobežoju.
Lai varētu uzsākt mājražošanu, atbilstīgi prasībām aprīkoja saimniecības ēku, iegādājās profesionālu saldējuma frīzeru un sameklēja vajadzīgos produktus. – Izvēlējos tādu frīzeru, ko varētu ņemt līdzi, dodoties izbraukuma tirdzniecībā, lai uz vietas no saldējuma masas pagatavotu auksto kārumu. Tikko gatavots ir svaigs un gaisīgs. Šāda veida našķis, ko mēdz dēvēt par mīksto saldējumu, ir ļoti populārs Itālijā, – skaidro mājražotājs.
Pats galvenais produkts Reiņa ražotā saldējuma sastāvā ir īsts lauku piens ar tauku saturu 3,8%, ko viņš iegādājas no apkārtnes zemnieka. Sākumā no kāda kooperatīva pirka pasterizētu pienu, taču drīz pārliecinājās, ka tas nav īsti piemērots. Vēl saldējuma pagatavošanai pērk saldo krējumu, saldētas zemenes (izmanto arī pašu dārzā audzētas upenes), cukuru, vaniļas cukuru, želatīnu (to pievieno, lai saldējums būtu krēmīgāks), kartupeļu cieti (dabisks stabilizators, lai saldējums nebūtu ūdeņains), arī sāli. Nedēļā pagatavo aptuveni 50 kilogramu aukstā kāruma.
Reinis spriež, ka “Albertīne kafejnīcas” atvēršana bijis loģisks turpinājums viņa iepriekšējai darbībai. – Vasarā noris aktīva izbraukuma tirdzniecība, taču ziemā mājražotājam arī kaut kas jādara, lai nopelnītu iztiku. Mūsu laba paziņa Daina Ļustika, kura tagad kļuvusi par kompanjoni, ieteica atvērt savu kafejnīcu. Nodomājām: kāpēc ne? Sametām prātus kopā un sākām rīkoties, – pavisam svaigus notikumus atceras Reinis.
Viņi atrada piemērotas telpas Rīgas centrā, piedalījās izsolē, lai pie tām tiktu, tad pašu spēkiem remontēja un iekārtoja. Kredītu neņēma, iztika ar aktīvā izbraukuma tirdzniecībā nopelnītajiem līdzekļiem.
Reinis atzīst – lai gan mājas saldējums “Albertīnes kafejnīcā” paredzēts kā galvenais uzsvars, ar to vien ir par maz, lai kafejnīca darbotos sekmīgi. – Latvija nav dienvidu valsts, kur saldējums tiek patērēts milzīgā daudzumā, tāpēc sortimentā neiztikt arī bez citām lietām. Prieks, ka rodas arvien vairāk cilvēku, kuriem nav vienalga, ko viņi ēd un dzer, un spēj novērtēt gan labu kafiju, gan mājražotāju ceptus konditorejas izstrādājumus bez ķīmiskām piedevām, gan veselīgus augļu un dārzeņu kokteiļus. Manuprāt, tas ir pareizais ceļš.
Receptes no “Albertīnes kafejnīcas” klāsta meklējiet portālā Praktiski.lv.
