No paplātes līdz krāšņam grozam. Klūgu pavēlnieks Andris Lejnieks dalās amata noslēpumos 0
Pinumu darināšana ir ļoti sena amatniecības nozare. Senči no klūgām pina slazdus zvēriem, murdus zivīm, grozus ēdiena glabāšanai un šūpulīšus bērniem. Mūsdienās no šā materiāla darina gan praktiskas (grozus, tīnes, veļas kastes, galdus, krēslus un daudz ko citu), gan dekoratīvas lietas (spoguļu un bilžu rāmjus, lampu abažūrus, pat matu stīpiņas, jostas, rokassprādzes un klipšus).
Andra pirmie pinumi bijuši gredzentiņi un matu stīpiņas no smalkām klūdziņām. Tajā laikā pēc šādiem sievišķīgiem aksesuāriem bijis pieprasījums amatnieku darinājumu gadatirgū Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Andris tāpat kā viņa tēvs pēc profesijas ir galdnieks. Savulaik abi strādāja kopsaimniecības galdniecībā, bet pēc maizes darba pievērsās klūgu pīšanai, kas, protams, arī ienesa savu artavu ģimenes budžetā. Turklāt Andra tēvs Jānis Lejnieks ne vien nodarbojās ar šo seno amatniecības nozari, bet, Latvijai atgūstot neatkarību, arī pulcēja vienkopus aroda brāļus – ilgus gadus vadīja pinēju sekciju Latvijas Amatniecības kamerā. Nu jau viņš ir mūžībā, bet dēls Andris turpina vectēva un tēva iesākto, ir izveidojis SIA Baltijas pinumi. Arī abi Andra dēli ir apmācīti šajā aroda prasmē.
Klūgu sagatavošana – tas ir nopietni!
Visi Lejnieku ģimenes pinumi top no pašu audzētām klūgām. Tās aug divās plantācijās Jaunmārupē un Limbažos. “Stādmateriāls ir vairāku šķirņu kārklu spraudeņi. Pirmajā gadā izaug tikai pāris tievu un īsu zariņu, taču ar katru gadu cers kļūst kuplāks. Kārkls ir ātraudzis, tāpēc trešajā gadā jau izaugušas normālas vicas, bet ceturtajā gadā ir pavisam laba klūgu raža,” skaidro Andris un piebilst, ka pirmajos gados stādījumi cītīgi jāravē. Ja nezāles pārņems, tie nonīks.
Par labu ražu viņš uzskata tādu, kad no viena spraudeņa izaug vismaz 25 klūgas. “To kvalitāti un augšanas ātrumu ietekmē augsne, laika apstākļi un citi ārējie faktori,” uzskaita Andris.
Klūgas griež rudenī, kad kokiem nobirušas lapas un beidz cirkulēt sula. “No tā brīža tās var griezt līdz pat pavasarim, kamēr sāk nākt jaunās lapas. Jānogriež visas klūgas, lai kārkls nākamajā gadā varētu dzīt jaunas atvases, nevis sažuburotos. Tad tiek pie krūma, nevis klūgām.”
Meistars uzsver, ka tas jādara noteiktā Mēness fāzē. “Ja klūgas griež vecā Mēnesī, tās ataug sliktāk nekā ja griež jaunā Mēnesī. Toties jaunā Mēnesī grieztais materiāls ir mazliet sliktāks – cietāks.”
Klūgu apstrāde norit visu ziemu. Tās liek katlos un tvaicē, lai varētu nomizot. Kad klūgas aptuveni trīs stundas tvaicētas, atdzesē aukstā ūdenī un ar speciālu iekārtu nomizo. Pēc tam žāvē, lai izžūst koksnes sula. “Ziemā klūgas var žāvēt gluži kā veļu. Iznes ārā, lai izsalst, tad ienes atpakaļ telpā. Pēc šāda aukstuma šoka klūgām ir vieglāk izžūt. Tās kārtojam uz sastatnēm un ieslēdzam sildītājus un ventilatorus. Bet ir vārītās, ir nevārītās klūgas vislabāk žūst pavasara saulītē. Tad pietiek ar pāris dienām.”
Jau mizojot klūgas sašķiro pēc garuma, resnuma un krāsas. Nu tās ir gatavas pīšanai. Pirms pīšanas tās jāmērcē, lai kļūtu mīkstas un elastīgas.
No medus krāsas līdz pelēkai
Sākumā visām klūgām esot gaišs tonis, stāsta meistars. Pēc apstrādes kādu gadu pastāvot saulītē, tās iekrāsojas zeltainā medus krāsā. Vienai no Lejnieka izvēlētajām kārklu šķirnēm klūgas esot brūnākas nekā pārējās, tās arī esot resnākas, tāpēc var šķelt loksnēm, kuras izmanto rokturu pīšanai. “Cilvēki grozus grib dažādās krāsās, tāpēc, piemēram, lai iegūtu pelēku toni, klūgas kodinām. Krāsot gan nekrāsojam.”
Zaļi tonēts grozs sanāk, ja pin no nemizotām klūgām. To neesot viegli darīt, atzīst Andris. “Šīs klūgas ir asākas, tāpēc bendē rokas. Tās arī pareizajā laikā jānovītina un pareizajā laikā jāpin, citādi miza lobīsies nost.”
Andris atklāj, ka dienā viņš pīšanai izmantojot vidēji 1000 klūgu. “No smalkākajām klūgām, kuru diametrs ir 2–4 mm, pinu paplātes, bet 5–6 mm resnās klūgas izmantoju grozu pīšanai. Rupjākās klūgas (10–12 mm diametrā) der mēbelēm, tīnēm, arī prāvo grozu karkasiem un ribām.”
Meistara padoms, izvēloties grozu, – jo tuvāk cita citai ir groza ribas (2,5–3 cm), jo blīvāks, glītāks un izturīgāks ir pinums, un lieta ilgāk kalpos.
PADOMI
• Labi apstrādātām klūgām raksturīgs dabisks spīdums un skaists, vienmērīgs tonis. Ja tās ir grubuļainas, no šādām klūgām pīts grozs nebūs akurāts.
• Ja pinumā klūdziņas nevis vijas, bet šķiet it kā aizlauztas, tajās vietās klūgas lūzīs.
• Lai pārbaudītu pinuma kvalitāti, tam pārvelk ar plaukstu. Nedrīkstētu just nekādu asumu vai izlīdušus klūgu galus.
• Visizturīgākie ir no apaļajām klūgām pītie grozi.
• Klūgu grozus drīkst mazgāt pulverūdenī vai ar trauku mazgāšanas līdzekļiem, ar suku noberžot netīrākās vietas. Pēc tam gan rūpīgi jānoskalo un jāizžāvē, lai nesāktu pelēt.
• Ja klūgas ir krāsotas vai lakotas, pinumu nav ieteicams mazgāt. Putekļus noslauka ar putekļu slotiņu vai sausu suku.
• Pītām mēbelēm un pinumiem kaitē mitras un slikti vēdināmas telpas.
