No padomēm grib padzīt politiski ietekmējamos 8
Starptautiskie eksperti izteikuši Latvijai aizrādījumu par valstij piederošo uzņēmumu pseidoneatkarīgajām padomēm. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) iesaka Latvijai par neatkarīgajiem padomes locekļiem neuzskatīt, piemēram, valdības konsultantus, citus tās pašas ministrijas turējumā esošo uzņēmumu valdes locekļus, ierēdņus, kas strādā ministrijās.
Viena no prasībām, lai Latvija varētu iestāties OECD, bija padomju atjaunošana valsts kapitālsabiedrībās. Pērn Latvijā 12 lielajās komerciāli orientētajās valsts kapitālsabiedrībās izveidoja padomes, iekļaujot tajās arī neatkarīgus ekspertus. Taču uzņēmumos un ministrijās, kuru pārziņā tie atrodas, ir atšķirīga izpratne par kritērijiem, kuriem atbilst neatkarīgs padomes loceklis.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs norāda, lai gan normatīvajos aktos ir definēts, kādos gadījumos valsts uzņēmuma padomes locekli var uzskatīt par neatkarīgu, taču daļa uzņēmumu izdomā paši savu neatkarīga locekļa definīciju, savus kritērijus, kurus ekspertus uzskatīt par neatkarīgiem. “Svarīgi ne tikai ievēlēt neatkarīgu padomes locekli, bet arī publiski pateikt, kurš tas neatkarīgais ir. Ir jāzina, kuras tieši kompetences liecina par spēju pieņemt neatkarīgus lēmumus,” piebilst A. Grafs.
Seši atkarīgi padomju locekļi?
Diskusija par neatkarīgiem valsts kapitālsabiedrības padomes locekļiem nav jauna, tā aizsākta jau pirms diviem gadiem. Toreiz panākta politiska vienošanās, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi. “Šobrīd no 39 padomju locekļiem, kas ievēlēti valsts kapitālsabiedrībās, 33 izpilda valdības noteiktos padomes locekļa neatkarīguma kritērijus,” zina teikt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. Tieši viņa vadītajai iestādei uzticēta valsts uzņēmumu pārvaldība.
Pašlaik PKC sācis diskusiju, vai par neatkarīgu ekspertu var uzskatīt tādu, kuram ar kapitāldaļu turētāju vai ar tā citu kapitālsabiedrību ir darba attiecības vai arī viņš kā padomes loceklis darbojas vēl citā kapitālsabiedrībā. Respektīvi, ja šis eksperts kaut kādā mērā ir saistīts ar kādu citu valsts pārvaldes iestādi, vai viņš var būt pilnībā neatkarīgs?
“Varbūt būtu jāzina, vai eksperts ir un cik sen kādas politiskās partijas biedrs, vai ir bijis politiskās partijas pārvaldes institūcijas loceklis? Vai viņam bijušas darba tiesiskās attiecības ar kapitāldaļu turētāju un citiem saistītiem uzņēmumiem, kas ir kapitāldaļu turētāja īpašumā,” spriež P. Vilks. Viņš arī norāda, ka daudzu pretendentu dalību valsts kapitālsabiedrību padomēs ierobežo prasība iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, kura daudziem ir kā sarkanā līnija.
Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs viņam piekrīt, sakot, ka nav runa par ienākumu, īpašumu un saistību slēpšanu, bet gan par to publiskošanu plašai sabiedrībai.
AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš norāda, ka, viņaprāt, neatkarīgs padomes loceklis ir gan mentāli, gan arī materiāli gatavs uz to, ka viņš vai nu pats būs gatavs noteiktā situācijā aiziet no uzņēmuma, vai arī tad, ja viņam to palūdz izdarīt. “Tad viņš ir tiešām neatkarīgs. Tādus neatkarīgus padomes locekļus mums vajadzētu tiekties piesaistīt valsts uzņēmumiem,” piebilst A. Ozoliņš.
VAS “Latvijas dzelzceļš” neatkarīgais padomes loceklis un padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns norāda, ka Latvijas ierobežojošais faktors ir tās mazums. Mazā valstī ar nelielu iedzīvotāju skaitu profesionāļu specifikās nozarēs nav daudz. “Līdz sīkumiem izvēršot vērtēšanu, mēs ne tikai neatkarīgus ekspertus nedabūsim, mēs vispār tos nevarēsim dabūt. Neatkarība mazā valstī ir formāla. Nosakot kritērijus, kas padomes darbam nav būtiski, varam zaudēt profesionālismu,” uzskata A. Laizāns. Viņš norāda, ja eksperts ir divās padomēs, tad darbību vēl var uzskatīt par neatkarīgu, taču, ja viņš ir gan valdē, gan padomē, tad tas jau būtu jāpārdomā.
Aicina piesaistīt ārzemniekus
Kur meklēt šos neatkarīgos padomes locekļus, kas varētu palīdzēt valsts pārvaldītajiem uzņēmumiem strādāt iedzīvotāju labā? Kā motivēt cilvēkus no privātā biznesa kļūt par valsts kapitālsabiedrību padomes locekļiem?
Iespējams, risinājums varētu būt ārzemju speciālisti, taču, lai viņus varētu iekļaut padomēs, jāmaina valsts valodas prasības. A. Ozoliņš uzskata, ka Latvijas likumdošana ir nelabvēlīga neatkarīgu ekspertu kandidātu loka paplašināšanai ar ārzemniekiem. Labs pienesums uzņēmumu padomēs varētu būt no Latvijas augstskolu starptautiskajiem mācībspēkiem, taču viņi to nevar darīt, jo nerunā latviski. Valsts valodas likums nosaka, ka par uzņēmuma naudu ir jānodrošina tulkojums un dokumentācija latviešu valodā. Lietuvā šim jautājumam pieejot daudz brīvāk – kaimiņvalsts pieņem ārzemniekus uzņēmumu padomēs, lai viņi ienestu “citu svaigu” domāšanu. Mācībspēku iesaisti valsts uzņēmumu padomēs atbaidot arī smagnējā lēmumu pieņemšanas mašinērija un politiskā ietekmējamība, jo jaunas vēlēšanas visbiežāk arī nozīmē padomes maiņu.
Ja uzņēmumam ir nepieciešams drošības sertifikāts, tad padomei un valdei ir jābūt pieejai otrās pakāpes valsts noslēpumam. Taču pielaidi valsts noslēpumam var saņemt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. “Šos jautājumus vajadzētu pārdomāt un mainīt. Protams, nevar dot pieeju valsts noslēpumam pa labi un pa kreisi, taču ierobežojums liegt augstas klases profesionālim dalību uzņēmuma padomē tikai tāpēc, ka esi citas valsts pilsonis, pat ja tā ir Eiropas Savienības valsts, man nav īsti saprotams,” teic “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs.
Profesionāļu angļu valoda nesagraus latviešu kultūru
“Citadeles” grupas padomes pārstāvis Juris Jākobsons ir līdzīgos uzskatos. Viņš strādā piecās padomēs, un divās ir piesaistīti neatkarīgi eksperti no Šveices. “Tam, ka padomē ir profesionāļi, kuri pārzina nozari, kuri tiešām ir neatkarīgi, jo viņus sargā Šveices likums, ir milzīgs efekts – viņi pārzina biznesu un tirgu, viņi ir spējīgi valdei palīdzēt izvērtēt stratēģiskās attīstības virzienus, palīdzēt ar kontaktiem, ieteikumiem, idejām. Galvenais ir profesionalitāte. Man nekad nav bijušas grūtības runāt dažādās valodās un nekad neesmu sapratis, ka valoda var būt šķērslis, lai kļūtu par valdes vai padomes locekli. Ja ir profesionālis un spēj komunicēt angliski, “Citadeles” grupā vieta viņam vienmēr atradīsies. Vai daži profesionāļi, kas runās angliski, sagraus latviešu kultūru?”
Drīzāk būtu jāierobežo padomes locekļu vēlme savu statusu izmantot negodīgiem mērķiem. Padomes loceklim ir tiesības pieprasīt no valdes visu informāciju, ko vien viņš iedomājas, taču neviens nekontrolē, kas ar to tiek darīts. “Ja viņš ar to ies uz presi, tad par konfidenciālu ziņu izpaušanu viņu ieliks aiz restēm, bet, ja klusītēm aiznesīs kādam, kas ir īstās partijas biedrs un kam tas ir ļoti noderīgi? Te, lūk, arī parādās padomes locekļa īstās intereses, kāpēc akcionārs viņu atbalsta un kāpēc pēc nākamām vēlēšanām viņš pēkšņi arī vairs nebūs padomē,” tā J. Jākobsons.
Atbilstoši OECD sniegtajiem ieteikumiem Latvijai arī jāizvērtē iespējas pārskatīt kritērijus, kas ļautu veidot padomes ne tikai lielajos uzņēmumos, bet arī vidēja un maza izmēra kapitālsabiedrībās. Tostarp arī detalizētāk jāskaidro kritēriji, kuri pieļauj valsts iesaistīšanos komercdarbībā.
Neatkarīga padomes locekļa definīcija: esošā pieeja
Šobrīd Latvijā valstij piederoša uzņēmuma padomes loceklis tiek uzskatīts par neatkarīgu, ja:
* pildot citus amatus, nav pakļauts kapitāla daļu turētāja norādījumiem;
* pēdējo triju gadu laikā nav bijis valdes loceklis vai sabiedrības kontrolieris tajā pašā kapitālsabiedrībā vai tās atkarīgajā sabiedrībā;
* kapitālsabiedrībā, kurā ieņem padomes locekļa amatu, gūst ienākumus tikai par padomes locekļa amata pienākumu izpildi;
* pēdējo triju gadu laikā nav bijis ārējais revidents, kā arī dalībnieks, valdes loceklis vai darbinieks kapitālsabiedrībā, kas veic ārējā revidenta funkcijas kapitālsabiedrībai, kurā pilda padomes locekļa amatu.
Avots: MK noteikumi nr. 686
