No “Nokia” līdz muzejiem. Dizainera Egila Medņa pieredzes stāsts 0
Latvijas muzeju un izstāžu mūsdienīgais iekārtojums bieži vien apsteidz Rietumu analogus. Tam savu roku pieliek arī dizainers Egils Mednis.
No “Nokia” līdz muzejiem
Pirmie nopietnie naudas darbi dizaineram bija ar “Nokia Latvia”, kur tika gatavoti reklāmas stendi IT izstādēm. Šajā laikā Egils izveidoja savu firmu “EM DIZAINS” kurā ir gan īpašnieks, gan izpildītājs, gan grāmatvedis vienā personā. “Man pieredzes nebija, grozījos, kā mācēju, un pamatā visu gudroju pats. Tapa telpiski reklāmas objekti, veikalu skatlogi, pasākumu noformējumi. Standarti bija augsti, “Nokia” tobrīd bija pasaules līderis mobilo telefonu sfērā. Somi bija ļoti apmierināti,” atceras meistars.
Pirmā pieredze darbā ar muzejiem viņam bija Rīgas Porcelāna muzejā. VEF muzeja projekts jau bija sarežģītāks uzdevums – visu VEF vēsturi ievietot nelielā telpā, kombinējot priekšmetus ar interaktīviem objektiem un informatīvajiem ekrāniem. Akcentēti ir radioaparāti, kas ievietoti stikla kupolos un ir izvelkami kā atvilktnes, lai tos varētu apskatīt un izpētīt no visām pusēm.
“Šodien muzeju ekspozīciju veidošanā atveras jauna niša, daudzas pašvaldības sāk pārveidot savus vecos muzejus vai būvē jaunus. Šobrīd strādāju pie Madonas novadpētniecības muzeja novada vēstures ekspozīcijas izveides. Pateicoties jaunajām digitālajām tehnoloģijām, muzeju seja pārvēršas! Labs telpiskais dizains savienojumā ar modernajām tehnoloģijām Latvijas jauno muzeju ekspozīcijas padara labākas nekā vidēji tas ir citur Eiropā.”
Totēms demogrāfijai
Paralēli maizes darbam interjera dizainā ik pa laikam Egils atsvaidzina sirdi ar kādu rotaļīgu, autonomu objektu. Jauka piemiņas plāksne leģendārajam “Līvu” muzikantam Ērikam Ķiģelim ar “Rotary” kluba atbalstu tapis Saldū. Pēc formas kā bišu šūna, vienā pusē ir teksts, otrā – izgaismots dzejolis un, protams, maza alumīnijā atlieta zīlīte. Tā pati dzejnieka dvēselīte no “Līvu” dziesmas, kas klauvē pie loga rūts…
Uz grupas izstādi “Zemūdeņu karu 10. epizode. Melns” Egils eksponēja interjera objektu “Erectus Rex”.Tā nosaukumā ir savienoti divi vārdi – erekcija un karalisks. Darbs ir savdabīgs uzmundrinošs veltījums Latvijas demogrāfiskajai situācijai, jo kas tad, ja ne mēs paši? 135 cm augstais objekts ir izgriezts no bērza koka, koniskas formas postaments ir virpots no koka un pārklāts ar spoži melnu krāsu. Pamatne izgatavota no stabila metāla apļa 40 cm diametrā un ar izgrieztām stilizētām ziedlapiņām. Efektīgais pelēki metāliskais krāsojums panākts, koku daudzas reizes pārklājot ar akrila lakā iejauktu grafīta pulveri.
“Uz mani lielu iespaidu atstāja japāņu režisora Nagisa Ošima filma “Jūtu impērija”. Rūpīgi izstudēju japāņu estētiku, kas savā atturībā un dziļajā dabas cienīšanā ir tuva latviešu mentalitātei. Manī sāka veidoties tēls, kas simboliski līdzsvaro kaislību enerģiju un vairo mīlestības spēku. Tā tapa “Erectus Rex”. To, ka neapvaldīta mīlestība var būt bīstama, simbolizē skulptūras izliektā forma, kas atgādina samuraju zobenu. Zobens man vispār ir tuvs tēls, mans vārds Egils skandināvu valodās nozīmē “zobens”. Objektam ir divas galvas, kurās var saskatīt gan čūsku, gan putnu, gan fallu. Kopumā tas veido it kā lielu T burtu, no vārda “tēvs” vai “totēms”… Abas galvas ir vērstas uz pretējām pusēm un atrodas līdzsvarā. Totēms auglības spēkam ir daudzfunkcionāls. Uz tā var kaut ko uzlikt vai piekārt. Veidojot izstādei “Erectus Rex”, man parādījās apetīte uz abstraktām skulptūrām, tā ka tuvākajā laikā taps vēl kāda,” smaidot stāsta mākslinieks.
VĒRTĒJUMS: rada rituālu centru
Metālmākslinieks un izstāžu kurators Valters Kiršteins: “Egilam Mednim no viņa radošās karjeras sākuma ir raksturīga uzņēmība un viegla roka. Viss, pie kā viņš pieķeras, izdodas pašā augstākajā līmenī. Kopā mēs savulaik aizsākām grupu izstādes “Zemūdeņu kari”, un tas izrādījās veiksmīgs projekts, kura 10. epizodi un viņa “Erectus Rex” var apskatīt “Rīga Plaza” pirmajā stāvā “M ART GALLERY”. Domāju, viņa panākumu atslēga slēpjas arī pilnīgā radošumā – tieksmē visu izdomāt pašam un ļoti lielā prasīgumā pret sevi. Piedevām Egila prāts nav mierīgs, tas viņu urda iedziļināties citās kultūrās un mentalitātēs un sameklēt tur “dzīvu nervu”. Tas, izejot caur paša mākslinieka personības prizmu, veido īpašus tēlus, kā, piemēram, izstādē apskatāmais “Erectus Rex”. Šāda tipa tēli, totēmi un vides objekti var kļūt par mājokļa vai kopienas rituālo centru.”
