No nodokļa vienīgo īpašumu neatbrīvos. FM nosauc sešus noraidījuma iemeslus 60
Finanšu ministrijā (FM) noraida vairāk nekā 18 000 iedzīvotāju prasību neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienīgo mājokli.
Pirmdien, 3.aprīlī, Ministru kabineta komiteja skatīs iesniegto ziņojumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, kurā uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc iedzīvotāju prasība būtu noraidāma.
Kaut arī iedzīvotāju iniciatīvu portālā Manabalss.lv paustā prasība ir izteikta skaidri – atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo cilvēkam piederošo mājokli, FM ziņojumā, šķiet, ar gudru ziņu iztirzāts jēdziens “vienīgais īpašums”.
Bet, pirmkārt, FM neesot skaidrs, ko uzskatīt par vienīgo vienai personai piederošo īpašumu. Par vienīgo varot uzlūkot arī tādu īpašumu, kurš nav paredzēts dzīvošanai.
Otrkārt, tā kā aptuveni 80 procentiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju pieder tikai viens īpašums. pašvaldībām krasi samazināšoties ienākumi – par vairāk nekā 20 miljoniem eiro gadā.
Treškārt, vienīgā īpašuma atbrīvojuma ieviešana ļaušot lielai daļai īpašnieku izvairīties no pienākuma maksāt nodokli. No vienīgā īpašuma atbrīvojuma turklāt visvairāk iegūšot vērtīgāko īpašumu īpašnieki.
Ceturtkārt, vienīgā īpašuma atbrīvojuma ieviešana radīšot sarežģījumus nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, pašvaldībām tā prasītu lielus papildu izdevumus. No nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kopskaita – 2016.gadā tādu bija aptuveni 737 000 tikai aptuveni 464 000 jeb 63% varētu automātiski atbrīvot no nodokļa maksāšanas. Pār pārējiem nodokļu administratoriem būtu jāievāc papildu dati un jāvērtē, cik un kādi īpašumi viņiem pieder.
Piektkārt, nodokļa atbrīvojums nenovērsīšot nodokļa sloga pieaugumu zemei. Kā zināms, iedzīvotāju maksāto nodokļu milzu rēķini ir par zemi, nevis par dzīvokli vai ģimenes privātmāju.
Sestkārt, ziņojuma autori gaužas, ka vienīgā īpašuma atbrīvojums neļaušot gādāt par samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu. Kaut arī atzīts, ka nodokļa slogam jābūt samērīgam ar īpašuma vērtību un īpašnieka spēju to samaksāt, netiek runāts par to, kā nekavējoties samazināt šo slogu. Tā vietā piedāvāts līdz 2019.gada 31.decembrim “iesaldēt” īpašumu kadastrālās vērtības, uz kurām balstās nodokļa aprēķini. Tas nozīmē, ka divus turpmākos gadus nodokļa slogs nesamazināsies, mājokļu īpašnieki Rīgas centrā, Mežaparkā, Jūrmalā un citur turpinās maksāt ar viņu ienākumiem nesamērīgus nodokļus.
Arī otrs ziņojumā minētais priekšlikums – piemērot 10% pieauguma ierobežojumu kadastrālajām vērtībām, – vārdos skandinātā samazinājuma vietā būtībā paredz nodokļu sloga pieaugumu. Tiesa, maigāku nekā pašlaik paredzēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, proti, kadastrālās vērtības pievilkt līdz 85% no tirgus vērtībām.
