Sedz ar ģeotekstilu 0
Nacionālā botāniskā dārza rožu speciāliste Ilma Nereta stāsta, ka Salaspilī plašajai kolekcijai par labāko variantu atzīts ģeotekstils (melns pinums). Tas kalpo gadiem ilgi, augi jūtas labi. Tekstilu klāj uz ielabotas augsnes, malas nostiprina ar augsni. Augiem paredzētajā vietā izgriež caurumus. Ja rozes jau sastādītas, tekstilu uzklāt grūtāk, taču var mēģināt to darīt pavasarī, kad ceri zemu apgriezti, apsegt dobi kā ar segu un izgriezt caurumus tur, kur satausta rožu krūmiņu.
Gar dobju malām saaugušās nezāles botāniskajā dārzā miglo ar herbicīdu Raundaps. Apkārt rožu ceriem ravē ar rokām, jo nevienam augam herbicīdu duša nepatīk. Ilma Nereta iesaka mazdārziņos nelietot šo ķīmiju, bet nedaudzās izspraukušās nezāles tomēr izravēt.
Dubults neplīst
Ģeotekstilu izmanto arī rožu audzētāji Trubiņi no Sēmes “Rozītēm”, jo sapratuši, ka cīnīties ar nezālēm nebūs laika, bet plašajam rožu šķirņu demonstrāciju dārzam vienmēr jābūt nevainojamā kārtībā. Vizuālajam efektam saimnieki uz tekstila papildus uzber mizu mulču. Šajā gadījumā mulču var bērt plānākā slānī, tā nepazudīs augsnē. Mulča ziemā arī pasargā saknes no sala. Šādam segumam tomēr ir kāds trūkums – zem tā labi jūtas kurmis, kas dodas slieku medībās. Pret racējiem Trubiņi cīnās, zemes piļu celtniecības vietās saliekot mehāniskās kurmju lamatas.
