– Latvijas Televīzijai tagad ir pastāvīga korespondente Eiropā – Ilze Nagla. Redzam viņu ziņojam ne tikai no Briseles, bet arī no Berlīnes, Reikjavīkas utt. Tajā pašā laikā, piemēram, uz Parīzes notikumiem tika aizsūtīti pat divi citi korespondenti. Vai Briseles/Eiropas korespondenta birojs atmaksājas? 2
– Jautājums ir, kā mērīt sabiedrisko labumu. Latvija ir ES valsts un tagad prezidējošā valsts ES Padomē, tāpēc jāvaicā, vai Latvijas Televīzijai, kas ir pieaudzis sabiedriskais medijs, varētu piedot, ka tai nav korespondenta Briselē? Mums ir ļoti svarīgi būt tuvumā un klātesošiem tiem procesiem, kas nepastarpināti ietekmē mūsu dzīvi. Sabiedriskā medija pienākums vispirms ir informēt mūsu darba devējus par to, kas ietekmē viņu dzīvi. Ja darba devējs mums pārmestu, ka nedarām savu informēšanas darbu labi, tad būtu bijis pamats to darīt laikā, kad nebija Briseles korespondenta. Bet tagad ir, un tas ir atbilstoši mūsu prioritātēm un tam, kā saprotam kalpošanu sabiedrībai.
Ārkārtīgi aizraujošu notikumu vai tādu, kas ir ar lielu nozīmi Latvijas iekšējos procesos, katru dienu Briselē nebūs. Taču ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks būtu uz vietas, jo žurnālists vāc informāciju katru dienu, arī tad, kad ēterā neparādās. Turklāt Ilzi izmantojam daudz plašākā ģeogrāfijā, nevis tikai Briselē.
Bet raidījumu sabiedriskā labuma mērīšanā mums ir dažādi kritēriji.
– Savulaik izbrīnu izraisīja “Panorāmas” korespondenta Miroslava Koda (viņš gan vairs nestrādā LTV) ļoti neitrālais sižets par tā saukto nepilsoņu kongresu un parakstu vākšanu. Viņš nekritiski uzklausīja šīs organizācijas viedokļus.
– Ziņu sižetā nedrīkst komentēt, tam ir jābūt neitrālam. Komentēt var citos raidījumos. Pat ja mums nepatīk tas, ko redzam, vai nepatīk kadrā esošie cilvēki, žurnālistam ir jābūt neitrālam. Varam diskutēt par konkrētas organizācijas, teiksim, konstruktīvo vai nekonstruktīvo pienesumu publiskajam diskursam. To varam darīt citos raidījumos un tas ir jādara, bet ne ziņu sižetos.
– Kā paši novērtējat raidījumu kvalitāti?
– Ir kvalitātes kontroles sistēma, ko sākām jau 2013. gadā, bet ieviesām 2014. gadā. Reizi pusgadā pamatīgi izvērtējam visus raidījumus. Notiek kvalitātes vērtēšanas sēdes, un, piemēram, pirms nākamās sēdes man jāizvērtē jaunie raidījumi krievu valodā. Pēc daudziem kritērijiem, 10 ballu sistēmā tiek liktas atzīmes par saturu, par vadītāju (toskait, viņa harismu, prasmi uzrunāt un ieinteresēt utt.). Vieninieks nozīmē – katastrofa. Bet par labu raidījumu uzskatām to, kas saņem astoņnieku un dažus deviņniekus. Piemēram, nesen tā novērtējām “Aizliegto paņēmienu”.
