Foto: Valērijs Miņkovs

No nātrēm, pelašķiem, iepirkumu maisiņiem: Anneles Slišānes deķi Latvijai 0

Viļakas novada Šķilbēnos 1. un 2. aprīlī Anneles Slišānes vadībā notiks lupatu deķu aušana, ko varēs apgūt ikviens gribētājs. Annele gatavo unikālu dāvanu Latvijas simtgadei – 100 deķus un 100 stāstus, vēsta producentu grupa “Lietišķā Latgale”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

“Tas nav atņemams viens no otra, tas ir saistīts kopā,” saka Annele Slišāne, “Es aužu deķi no kāda materiāla, piemēram, nātrēm, un tajā radīšanas brīdī es domāju par to, kas asociējas ar kādu notikumu bērnībā, vai par notikumiem nākotnē, vai saistībā ar Latviju un Latgali. Tādā veidā stāsts rodas aužot.”

Annele nolēma veidot šādu dāvanu Latvijai, lai vienkopus realizētu savas ieceres. Viņai ir bezgala daudz ideju, no kā var aust. Annele sākusi tās skaitīt un sapratusi, ka viņai padomā tik daudz materiālu, ka tos var apvienot lielā dāvanā zem saukļa “Latvijai 100” vai “Mēs esam Latvija”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mana vecmāmiņa bija deķu audēja,” atklāj Annele Slišāne, “Viņa apauda visu cienu un pārdeva deķus arī tālāk. Pati krāsoja diegus. Es domāju, ka aušana vispār attīstījās līdz ar cilvēka domāšanas attīstību.”

Aužot 100 deķus Annelei ir uzstādījums, ka katram deķim jābūt no sava materiāla. Viņa pamatā izvēlas augus, kas aug tur pat Latgalē, Latvijā. Jāatzīst, ka audēja atrod unikālus risinājumus, domājot par pasaules ilgtspējību un lietu otrreizējo pārstrādi. Tāpēc viņa auž ne vien no diegiem vai augu šķiedrām, bet arī no lupatām, maizes iepakojumiem, iepirkumu maisiņiem un citiem materiāliem.

“Dēls tos sauc par “Visuma deķiem”,” stāsta Annele, “Viņš prasa – Mamma, kā tu uzdāvināsi visai Latvijai, kā tas notiks, kad tu dāvināsi. Es saku, ka tā būs dāvana visiem, ka visi varēs aust vai skatīties izstādes. Tā viņš tos sauc par “Visuma deķiem”. Kamēr izglītības sistēma nav aplauzusi spārnus, viņš redz idejas, kas nāk no kosmosa, realizējas caur mani, tāpēc arī viņš tā sauc – “Visuma deķi”.”

Pašlaik Annele Slišāne noaudusi jau 31.deķi un tapis arī 31.stāsts.

Savukārt, piedaloties akcijā “Satiec savu meistaru”, šajā nedēļas nogalē Viļānos būs iespēja nobaudīt un iemācīties gatavot pašiem gavēņa ēdienus.

Viļānu kultūras nama vadītāja Margarita Cakula, kārdinādama garšaskārpiņas, stāsta par dažādiem interesantiem dārzeņu ēdieniem, kurus gatavot mācīs folkloras ansambļa sievas.

Jāpiebilst, ka meistare Irina Klimanova ierādīs, kā no veciem tautiskajiem brunčiem darināt jaunas un skaistas lelles.
https://www.pimyusimlatgola.lv/lg/pi-myusim/30-03-2017-satiekam-meistarus-vilaka-un-vilanos/

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.