No nākamās nedēļas bruņotie spēki sargās valsts austrumu robežu 1
Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no nākamās nedēļas iesaistīs valsts austrumu robežas sargāšanā, aģentūrai LETA apstiprināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Atsaucoties Iekšlietu ministrijas lūgumam, no pirmdienas uz valsts austrumu robežu tiks nosūtīti aptuveni 40 bruņoto spēku pārstāvji, pārsvarā zemessargi, lai palīdzētu robežas uzraudzībā un atslogotu robežsardzi.
Tāpat vairāki bruņoto spēku pārstāvji palīdzēs robežsargiem uz valsts iekšējās robežas, patrulējot uz ceļiem. “Patlaban pamatā orientējamies uz austrumu robežu,” piebilda ministrs.
Pabriks tāpat akcentēja, ka atbalsta sniegšanā Valsts robežsardzei sākotnēji iesaistīs vairākus simtus karavīru un zemessargu. Piemēram, Eiropas Savienības ārējās robežas uzraudzībā vien ik diennakti kopā ar robežsargiem dienesta pienākumus veiks vismaz 40 bruņoto spēku karavīri un zemessargi no Zemessardzes 3.Latgales brigādes.
Arī iekšējās robežas uzraudzībā katru diennakti būs iesaistīti 40 karavīri un zemessargi no Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes un 1.Rīgas brigādes. Uz Igaunijas robežas ar Valsts robežsardzi sadarbība notiks četros posteņos, savukārt uz Lietuvas – atbalsts tiks sniegts divos posteņos.
Aizsardzības ministrijā aģentūru LETA informēja, ka no 30.marta, Zemessardzes 3.Latgales brigāde sāks sniegt atbalstu Valsts robežsardzei Eiropas Savienības ārējās robežas kontroles pastiprināšanā – Latvijas – Krievijas valsts robežas uzraudzībā, atbalstot piecas Ludzas un piecas Viļakas pārvalžu Robežapsardzības nodaļas.
No 1.aprīļa Zemessardzes 2.Vidzemes brigāde sniegs atbalstu Valsts robežsardzei ar uzdevumu uz Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas gan no Latvijā ieceļojošām, gan tranzītā ceļojošām personām izsniegt un saņemt apliecinājumus, ka minētās personas ievēros īpašus Covid-19 ierobežošanas pasākumus, uzturoties Latvijā.
Bruņoto spēku iesaistīšanās paredzēta uz ārkārtējās situācijas laiku, proti, līdz 14.aprīlim, taču Pabriks neizslēdza, ka nepieciešamības gadījumā varētu iesaistīties vēl ilgāk. Bruņoto spēku pārstāvjiem līdzi uzdevumu pildīšanai piešķirs arī atbilstošu transportu.
Jau ziņots, ka kopš 17.marta Latvija ir pārtraukusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, tāpat ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas, proti, uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas.
Turpmāk uz ārkārtējās situācijas izsludināšanas laiku Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežšķērsošanas vietās atļauta ieceļošana Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija.
Tāpat Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji netraucēti varēs atgriezties mītnes zemē, šķērsojot sauszemes robežu robežšķērsošanas vietās uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas.
Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegta. Ceļošanai Eiropas Savienības iekšienē no Latvijas puses nekādi ierobežojumi nav ieviesti, tomēr ceļotājiem jāņem vērā kaimiņvalstu noteiktie ierobežojumi.
Tāpat ārkārtējās situācijas laikā Valsts robežsardze pie Latvijas iekšējām robežām pastiprinātā režīmā veic imigrācijas kontroli. Eiropas Savienības (ES) iekšējās robežas Latvijai ir ar Lietuvu un Igauniju. Imigrācijas kontrole nozīmē to, ka robežsargi ārzemniekiem pārbauda dokumentus, lai noskaidrotu, vai ārzemnieka uzturēšanās Latvijā ir likumīga.
Latvijas Valsts robežsardze arī atgādina, ka Covid-19 izplatības mazināšanai Lietuva un Igaunija atjaunojusi robežkontroli uz robežas ar Latviju, tāpēc robežu drīkst šķērsot tikai kaimiņvalstu noteiktās vietās.
Abas kaimiņvalstis atjaunojušas robežkontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām. Abās valstīs par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un par Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
